Lai augļu dārzam labi un acij tīkami. Ko vēl paspēt izdarīt augļu dārzā 0
Visneaizsargātākie ziemā ir rudenī iegādātie un neiestādītie stādiņi. Tos pierok, lai saknītes būtu zem zemes, un apsedz ar egļu zariem, lai neapgrauž peles.
Problemātiskākie ziemotāji ir kauleņkoki (persiki, aprikozes, ķirši) un jaunie kociņi. Tos noteikti kaļķo un izveido segu stumbram. Lai varētu aptīt ar skujām, salmiem vai kā citādi, jau laikus blakus iedzen mietiņus, pie kuriem stiprināt siltinājumu. Mazos kociņus pirmos 2–3 dzīves gadus noteikti vajag balsināt, tāpēc izvēlas segumu, kuru katru gadu var noņemt. Vecākiem kokiem stumbru labi sargā tubeks, bet tas gan derēs dārzos, kur nevar piekļūt zaķi.
! Pret garaušiem lielos dārzos nav nekā labāka par skuju tinumu.
Aprok un mulčē
Mulčas slāni sakņu zonā uzber jaunajiem kociņiem un tiem, kas jutīgi pret salu, piemēram, patlaban populārajām pundura, ģimenes ābelēm un kolonnābelēm. To sakņu sistēma atšķirībā no prāva auguma radiniecēm ir maza un sekla. Sakņu kamols parasti ir aptuveni tik liels kā vainags. Nelielos kokus tik sausā laikā, kāds ir šoruden, vajag laistīt.
Glīti izskatās, ja kokam izveido apdobi. Jauniem kociņiem tas ir sevišķi nepieciešams.
Kauleņkokiem, jo īpaši ķiršiem, netīk, ja traucē saknes. Taču apdobes der uzrušināt tāpēc, ka salā iet bojā kaitēkļi, piemēram, ķiršu muša, kuras darbības dēļ ogās ieperinās tārpi.
Ja lielam kokam apdobes nekad nav veidotas, noņem velēnu un rušina ļoti uzmanīgi, lai netraumētu saknes. Ja apdobe izveidota uzreiz pēc stādīšanas un tiek kopta katru gadu, to atjaunot ir viegli. Apdobes rok ar dakšām, nevis ar lāpstu.
!!! Sevišķi labi, ja pēc apdobju uzrakšanas dārzā ļauj parosīties vistiņām.
Vāc lapas un augļus
Lapas ir lieliska sastāvdaļa kompostam. Taču uz tām un kritušajiem augļiem mēdz ziemot dažādi slimību ierosinātāji. Piemēram, šogad dārzos aktīvi rosījās kraupis un augļu zaros varēja manīt daudz puvušu augļu.
Ja prot pareizi gatavot kompostu, var likt arī slimības skartās lapas un augļus, bet tikai no lapām un āboliem vien tas nebūs pilnvērtīgs. Kaudzei jābūt gana lielai un starp lapu slāņiem jāliek kūtsmēsli, augu stublāji, zeme un zari. Starp tiem der iekaisīt arī pa saujai pelnu. Lai kompostētos straujāk, pavasarī iestrādā kādu no kompostēšanas līdzekļiem. Slimību ierosinātāji ies bojā, ja sadalīšanās procesā kaudzē būs pietiekami augsta temperatūra.
Drošāk ir slimās lapas sadedzināt, taču ar mitrajām tas nebūs viegli, turklāt daudzviet pilsētās nedrīkst dedzināt.
Ja kompostu nevēlas gatavot un kritušo augļu par daudz, speciālisti iesaka zem ābeles izrakt bedri un puvušo ražu apglabāt tajā, lai gan tas ir ļoti smags darbs. Vēl jādomā, ko turpmāk darīt ar augļu koku – vai retināt un samazināt ābeles vainagu vai normēt ražu, lai nav tik daudz augļu.
Atstājot visu uz zemes, augsne tiks mēslota ar āboliem, lapu trūdu kārtu un koks augs kā traks (to var vērot vecos dārzos), taču nākamgad slimības uzliesmos vēl sparīgāk. Ja lielā dārzā visas lapas nevar savākt, tās var nomiglot ar urīnvielu, karbamīdu vai citu koncentrētu slāpekļa mēslojumu, lai labāk sadalās.
Kailajos kokos labi redzamas mūmijas – puvušie augļi, kas nākamgad kļūs par slimību perēkļiem, tāpēc tos ar garu koku notrauš.
Daudzi kokus un slimās lapas apsmidzina ar Bordo šķīdumu, jo bīstas no dažādu puvju uzliesmojuma nākamgad. Rudenī to var darīt vairāk sirdsmiera dēļ, bet labāk preparātu pietaupīt īstajam brīdim – pavasarim pirms lapu plaukšanas.
!!! Ja zāle izaugusi, to turpina pļaut. Tādējādi var savākt arī lapas. Tās tiek smalki sasmalcinātas un kopā ar zāli veido lielisku masu kompostam. Sevišķi labi, ja pļaujamais aprīkots ar savācējgrozu.
Apkopj krūmus
Krūmiem var izgriezt vecos zarus un apkārt uzbērt mulčas slāni – kompostu, kūtsmēslus.
Rudens avenes nogriež līdz zemei. Uzber mulču vai skaidas. Arī vasaras aveņu dobei der uzbērt mulču.
Krūmmellenes kārtīgi aplaista, ja augsne ir ļoti sausa. Šiem augiem ir sevišķi smalka un jutīga sakņu sistēma. Mulčē ar skābo kūdru, jo, vasarā laistot, augsne nereti ir noskalojusies no saknēm.
Vīnogulājus pieliec, apakšā un virspusē liek skujas. Tajās esošie fitoncīdi pasargā ne tikai no sala, bet arī no pelēšanas, lieka mitruma.
Zemenes liek mierā! Tās šoruden tik skaisti saaugušas, ka nekāda papildu iejaukšanās nav vajadzīga.
!!! Visiem augiem uz saknēm mulču ber ne vairāk kā 5 cm biezā kārtā, lai augi neizsūt.
Krāso pret sauli
Tagad ir īstais laiks balsināt koku stumbrus. Kad ziemā būs sals un saule sāks darīt posta darbus, kaļķot vairs nevarēs, jo sals gan rokas, gan pats līdzeklis. Rudens lietū daļa balsinājuma noskalosies, bet nepieciešamais daudzums tomēr saglabāsies. Galvenais, lai koku stumbrs kļūst gaišāks, to mazāk karsē saule un lai neplaisā miza. Tas sevišķi svarīgi kauleņkokiem, tāpēc tos vajadzētu kaļķot pirmām kārtām.
Veikalos var nopirkt speciālu līdzekli koku kaļķošanai, taču tāds var tapt arī mājās. Pašgatavota balsinātāja sastāvā ietilpst krīts, kūtsmēsli, māli, piena sūkalas vai ūdens. Proporcijām nav tik liela nozīme. Visu samaisa, lai veidojas pabiezs maisījums.
!!! Kaļķošana likvidē arī sūnas un nepatīk kaitēkļiem.
