Procenti un problēmas 1
Aprites ekonomikas pakete, ko Eiropas Komisija pieņēma 2015. gada 2. decembrī, izpelnījās ne tikai atzinību, bet arī zināmu kritiku. Daudzi, tajā skaitā zaļo nevalstiskās organizācijas un eirodeputāti, uzskatīja iepriekšējā komisijas sastāva izstrādāto dokumentu (kas tika atmests līdz ar jaunas paketes pieņemšanu) par aptverošāku. Tāpat izskanēja iebildumi, ka Žana Kloda Junkera vadītā komisija, kurā par ilgtspējīgas attīstības politiku atbild priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss, pārsvarā uzklausa lieluzņēmēju lobijus un izvirza nepietiekami ambiciozus mērķus atkritumu pārstrādē. Lai gan tie izskatās visai iespaidīgi: līdz 2030. gadam panākt ES līmenī sadzīves atkritumu pārstrādi 65% apjomā (tagad 44%), izlietotā komerciālā iepakojuma pārstrādi – 75% apjomā, kā arī panākt, lai poligonos nogādātu ne vairāk par 10% sadzīves atkritumu, bet pārēja masa tiktu pārstrādāta.
Tikmēr Eiropas Parlamenta Vides komiteja joprojām uztur prasību par septiņdesmit procentu sadzīves atkritumu pārstrādāšanu, un cīkstēšanās par procentiem starp parlamentu un komisiju turpinās. Atsevišķas valstis, piemēram, Austrija, Dānija un Nīderlande, jau šodien ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju vai praktiski pilnībā nodrošina mājsaimniecībās radīto atkritumu pārstrādi, turpretī citas, tajā skaitā Latvija, tikpat ievērojami atpaliek, un saskaņā ar 2014. gadā apkopotajiem datiem, “izgāž” trīs ceturtdaļas atkritumu vai pat vairāk. Tāpēc tām (arī Horvātijai, Igaunijai, Grieķijai, Maltai, Rumānijai un Slovākijai) atvēlēts garāks problēmu risināšanas termiņš.
Aprites ekonomika iekļauj faktiski visas jomas. Piemēram, EK ziņojumā pieminēto e-komerciju, kuras sakarā komisija jau 2015. gada decembrī ierosināja pastiprināt patērētāju tiesības un izplatītāju atbildību par piegādātajām precēm, nosakot tām stingrākas kvalitātes garantijas uz ilgāku laiku. Vai ziņojumā arī pieminēto ūdensapgādes nozari, kas daudzos Eiropas reģionos saskaras ar nopietnām problēmām, tāpēc komisija iniciējusi vairākus pasākumus, lai stāvokli uzlabotu.
EK uzskaita veselu virkni dažādās īstenošanas stadijās esošu priekšlikumu, piemēram, attiecībā uz elektriskajās un elektroniskajās iekārtās iestrādāto bīstamo vielu izmantošanas ierobežošanu un aizstāšanu. Ir svarīgi ieviest ekonomiskos stimulus, lai šīs iekārtas kalpotu iespējami ilgi, tiktu remontētas un būtu viegli izjaucamas. Komisija, teikts ziņojumā, šogad plāno ierosināt stratēģiju izlietoto plastmasas materiālu apsaimniekošanai. Pērn tika secināts, ka pārstādē nonāk tikai ceturtā daļa no savāktajiem plastmasas atkritumiem, un puse no tiem arvien sagulst poligonos. Pārējais acīmredzot papildina vides piesārņojumu, kas ieplūst arī jūrās un okeānos.
Bet varbūt īpašu uzmanību pelna atzinumi par cīņu pret pārtikas izšķērdēšanu, jo tā ir problēma, kurai piemīt spēcīgs sociāls aspekts. Pēdējā laikā tai pievērsusies ne vien komisija, bet arī Eiropas Revīzijas palāta un parlaments. Aplēsts, ka Eiropas Savienībā ik gadus izšķērdē apmēram 89 miljonus tonnu pārtikas un katrs iedzīvotājs – 180 kilogramus. Parlaments izvirzījis mērķi līdz 2030. gadam uz pusi samazināt šo daudzumu.
“No šūpuļa līdz šūpulim”
Eiropas Komisijas ziņojums ir ierasti piesātināts ar specifiskiem terminiem un atsaucēm uz tiesību aktiem un dažādām programmām. Jāpieļauj, ka ne visi to lasīs. Tiem, kuri vēlētos vairāk iepazīt šo tēmu saprotamākā valodā, ieteicams pārlapot darbu “No šūpuļa līdz šūpulim” (tulkots latviski), jo aprites ekonomikas koncepciju 80. gadu beigās teorētiski izvērsa tieši abi grāmatas autori – vācu ķīmiķis Mihaēls Braungarts un amerikāņu arhitekts Viljams Makdono.
Viņi pārliecinoši izskaidroja nepieciešamību ieviest preču ražošanu no simtprocentīgi pārstrādājamiem materiāliem. Niecīgo atkritumu apjomu varētu pārvērst zaļajā enerģijā. Tādējādi ikviena lieta pārdzimtu atkal jaunā atbilstoši principam “no šūpuļa līdz šūpulim” (jeb C2C – Cradle to cradle). Vienīgi tā var nodrošināt ilgtspējīgu attīstību. Pretējā gadījumā pasaule izzudīs zem patērētāju sabiedrības ražoto atkritumu un izmešu smaguma. Tas ir arī ētikas princips, kura iedzīvināšana būs saistīta ar pārmaiņām ekonomikā un domāšanā.
