Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – AFP/LETA

Aprites ekonomikas būtība – lai atkritumu nebūtu 1

Aprites ekonomikas būtība ir mūsu rīcībā esošo materiālu maksimāla izmantošana. Iztukšotas alus pudeles stikls var kalpot nebeidzami ilgi, ja atgriežas saimnieciskajā apritē, nevis nonāk izgāztuvē vai – vēl sliktāk – paliek nomests mežā. Tiesa, stikla, audumu vai metālu daudzkārtēja izmantošana vai pārstrāde nav nekas jauns. Jēdziens “aprites ekonomika” ir krietni plašāks un apzīmē nākotnē ieviešamu ražošanas modeli, kurā gandrīz viss, ko agrāk uzskatīja par sadzīviskiem vai rūpnieciskiem atkritumiem, var tikt pārvērsts par ilgstoši izmantojamu resursu. Lai galarezultātā, kā sacīts šai tēmai veltītajos pētījumos un tekstos, “atliekvielu daudzums būtu tuvs nullei”, kas sevišķi svarīgi vides saglabāšanai apstākļos, kad preču patēriņš strauji un nepārtraukti aug.

Reklāma
Reklāma

Aprites ekonomikas likumu rāmis

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
Kokteilis
Viņos mīt neapdzēšama uguns! 5 datumos, kuros dzimuši paši karstasinīgākie partneri
Lasīt citas ziņas

Pirms gada Eiropas Komisija nāca klajā ar attiecīgiem tiesību aktu priekšlikumiem un rīcības plānu. Atzīstot arī to, ka aprites ekonomika ir darbietilpīga. Tā prasa organizētību un līdzekļu ieguldījumus, tomēr atkritumu apjomu samazinājums, materiālu atkārtota izmantošana un citi līdzīgi pasākumi Eiropas Savienības uzņēmumiem “varētu dot neto ietaupījumus 600 miljardu eiro jeb 8% no gada apgrozījuma, vienlaikus par 2 – 4% samazinot kopējās ikgadējās siltumnīcefekta gāzu emisijas”. Materiālu vairākkārtējā pielietojumā balstītais ekonomikas modelis tāpat varētu veicināt jaunu reģioniem piesaistītu darba vietu radīšanu un samazināt dabas resursiem trūcīgo Eiropas valstu atkarību no importētām izejvielām. Turklāt pretēji visai izplatītajiem priekšstatiem nozarei pārsvarā vajadzīgs kvalificēts darbaspēks, jo, piemēram, par īpaši nozīmīgu kļūst atkritumu izmantošana enerģijas ieguvei. Dānija kopš gadsimta sākuma tādā veidā ietaupa 300 000 tonnu naftas gadā.

Šiem un citiem jautājumiem Eiropas Komisija vēlreiz pievērsās janvārī publiskotajā ziņojumā, kurā galvenokārt rezumēja aprites ekonomikas jomā aizsāktos darbus. Līdztekus komisija pavēstīja, ka sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku izveidota “aprites ekonomikas finansiālā atbalsta platforma, kurā satiksies ieguldītāji ar novatoriem”. EK un EIB paspārnē izveidotajam ietvaram vajadzētu sekmēt investīcijas jaunās tehnoloģijās un projektos, kā arī uzturēt saikni starp projektu autoriem un finansētājiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.