Vai esat pilnībā saraduši ar jauno naudu? 3
Finanšu ministrs Jānis Reirs par 2014. gada lielāko panākumu nosaucis tieši eiro ieviešanu. Aptaujā skaidroju, kā cilvēki saraduši ar jauno valūtu un vai neskumst pēc lata.
Solvita Gūtmane, pārdevēja: “Vēl pirms gada, kad notika lielā naudas maiņa, latiņam bija dziļa simboliska nozīme. Tad arī bija skumīgi atvadīties no savas nacionālās valūtas. Bet tagad jau mēs esam pieraduši, jo vesels gads jau ir pagājis. Neviens pircējs jau arī pie manis vairs nenāk ar latiem un nemēģina par tiem iepirkties. Pārejas laikā viss noritēja gludi un nekādu starpgadījumu nebija. Tomēr dažus jubilejas latiņus par piemiņu esmu saglabājusi.”
Andris Valeinis, pensionārs: “Pie jaunajām cenu zīmēm jau esmu pieradis un, ikdienā iepērkoties, cenas vairs latos nepārrēķinu. Tomēr pieķēru sevi pie domas, ka lielākiem pirkumiem, lai saprastu tā patieso vērtību, eiro cenu samēroju arī latu izteiksmē. Arī sarunās ar citiem, ja apspriežamies par zemes vērtību, auto vai nekustamo īpašumu, eiro cenu tomēr pārliekam arī latos. Domāju, ka šis paradums cilvēkos saglabāsies vēl ilgāku laiku, kad lats kalpos kā zināma mērvienība. Priecājos par kaimiņiem lietuviešiem, kuri arī šogad pievienojās eirozonai, jo tā ir daudz ērtāk, vienam pie otra ceļojot.”
Ulrika Beitnere, zinātniskā asistente Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē: “Es personīgi neskumstu pēc latiem, jo mēs piederam Eiropas Savienībai. Tagad, kad mums ir eiro, ir ļoti ērti ceļot. Pavisam vienkārši varam salīdzināt, cik dārga vai lēta ir dzīve pie mums, Latvijā. Tomēr piemiņai arī pati krāju latiņus – tagad mājās stāv kolekcija. Uzskatu, ka latu monētas ir vēstures liecība, tāpēc arī bija azarts izveidot visu monētu komplektu.”
Ināra Kukuka, pārdevēja: “Protams, ka ar latiem bija vislabāk! Ir tomēr liela starpība – pieci eiro vai pieci lati. Lai gan pagājis gads, kopš ikdienā Latvijā lietojam eiro, kopējo Eiropas valūtu es vispār neuzskatu par naudu. Taču arī latus kolekcijai par piemiņu neesmu iekrājusi.”
Līga Vizule, pensionāre: “Es visus latus, kas man bija domāti zārka naudai, samainīju pret eiro. Nekrāju arī latus piemiņai. Man ir sanācis tieši otrādi – ar eiro es varu mazliet iekrāt, bet ar latiem tā nevarēja. Mums ir jādzīvo līdzi visai pasaulei. Vienīgi cenas gan pēdējā laikā kāpušas. Piemēram, šodien Rīgas Centrāltirgū vēlējos nopirkt kūciņu, kas pagājušajā gadā vēl maksāja 38 centus, bet šodien – jau 50 centus. Bet var jau iztikt bez tām kūkām. Vai tad tās ir jāēd? Nav jau arī nemaz tik veselīgas.»
Andris Sokolovskis, pārdevējs: “Pirms naudas maiņas man bija sakrāti 27 jubilejas lati, tajā skaitā tik ļoti pieprasītie “stārķis” un “skudra”, tomēr vēlāk šo kolekciju izdevīgi pārdevu. Uzskatu, ka ar latiem bija labāk. Tomēr, kāda nu nauda ir, tāda ir – mums jau tikai vajag ar to samierināties un jāsadzīvo. Pārejas periods no latiem uz eiro gan nekādas grūtības nesagādāja.”
Baiba Bicēna, strādā invalīdu un viņu draugu apvienībā “Apeirons”: “Pie eiro lietošanas esmu pieradusi jau sen, ārzemju braucienu laikā. Par latiem jūtu nelielu nostalģiju, taču norēķināšanās eiro nekādas grūtības nesagādā. Dažas parastās un jubilejas latu monētas piemiņai esmu saglabājusi.”
