Raivis Dzintars: Lai ar trešo bērnu kļūtu vieglāk! 21
Nacionālā apvienība atkal nākot ar ultimātiem. Kašķējoties par demogrāfiju. Kā tad tur īsti ir?
2014. gads kopš atmodas laikiem bija vienīgais, kad latvieši piedzima vairāk nekā nomira. Lai arī nepietiekams, tomēr pamanāms dzimstības pieaugums iezīmējās jau otrajā gadā pēc tam, kad Nacionālā apvienība Dombrovska valdības laikā bija izcīnījusi lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem. Būtiski pieauga bērnu kopšanas pabalsts, iespējamais atvaļinājuma ilgums, tika ieviests valsts līdzfinansējums bērnudārzu pieejamības nodrošināšanai un uzsākti citi atbalsta pasākumi. Ar mainīgām sekmēm katru gadu esam spēruši lielākus vai mazākus jaunus atbalsta soļus ģimenēm, piemēram, palielinājuši atvieglojumus par apgādājamiem, padarījuši pieejamāku pirmo mājokli.
Tomēr deviņdesmitajos gados piedzīvotais dzimstības sarukums sāk atspoguļoties šodienas rādītājos. Paaudze, kurai šodien jārada pēcnācēji, ir sarukusi. Šogad pirmajā pusgadā piedzimuši par 990 mazuļiem mazāk nekā pērn šajā laika posmā. Deviņdesmito gadu “bedre” nesola pēkšņus uzlabojumus arī nākotnē. Īstermiņā tas nozīmēs skolu un bērnudārzu slēgšanu, ilgtermiņā – situāciju, kad nepietiks strādājošo, lai uzturētu novecojušo sabiedrību.
Situāciju var glābt ģimenes, kurās dzimst trīs un vairāk bērnu. Tieši šī sabiedrības daļa, kas ir ķīla Latvijas valsts pastāvēšanai un mūsu visu labklājībai, šodien dzīvo vislielāko sociālo risku apstākļos. Apstiprinātā nodokļu reforma, protams, ir solis ienākumu nevienlīdzības mazināšanā. Tomēr reālo nevienlīdzību nosaka ne tikai ienākumu atšķirība strādājošo starpā, bet arī tas, uz cik cilvēkiem šie ienākumi ir jādala.
To, ka Nacionālā apvienība simtgades budžetā uzstās uz atbalstu daudzbērnu ģimenēm, premjers un mūsu partneri valdībā zināja jau aprīlī. Ja kāds tēlo pārsteigumu, tad tā ir liekulība. Informācija, ka prasām 85 miljonus demogrāfijai, maldina. Ne jau par cipariem mēs cīnāmies. Mēs esam formulējuši, kas tuvākajos gados ir jāizdara ģimeņu atbalstam, un tam, protams, pretī ir aprēķini. Taču diskusijai ir jābūt par pasākumiem, nevis naudu. Ir pasākumi, kurus var ieviest pakāpeniskāk, ir pasākumi, kurus var ieviest lētāk, bet jauns lūzums ģimeņu atbalstam ir jāpanāk.
Mūsu priekšlikumus simtgades budžetā varētu raksturot ar vārdiem – trešā bērna politika. Piedzimstot trešajam bērnam, ģimenei ir jāsajūt atvieglojums un atbalsts: “Kļūs vieglāk.” Viens no pasākumiem, ko vēlamies panākt: par trešo un katru nākamo bērnu līdz 19 gadu vecumam ģimenes valsts pabalstam jābūt 100 eiro mēnesī līdzšinējo 34 un 50 eiro vietā. Tāpat daudzbērnu ģimenēm vēlamies sniegt atbalstu mājokļa labiekārtošanā un mācību līdzekļu pieejamībā.
Esam jau piedāvājuši, kur iegūt vairākus desmitus miljonu, lai šos pasākumus īstenotu, piemēram, maksa par uzturēšanās atļauju pagarināšanu, atsevišķi ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi un citi. Iespējams, jāpārskata amatpersonu atalgojums, jāveic rūpīgs audits, meklējot nelietderīgus tēriņus ministrijās. Vienlaikus jāsaprot, ka neesam vienīgie, kam jāmeklē šīs atbalsta iespējas. Latviešu tautas fiziska pastāvēšana nav tikai Nacionālās apvienības jautājums. Tā ir prioritāte, kas ierakstīta valdības izveidošanas dokumentos. Tātad partiju kopēja apņemšanās.
Man tāpat kā daudziem no mums ir iespēja vaigā pazīt kuplas latviešu ģimenes. Es redzu viņu ikdienu. Redzu, cik ļoti vajadzīgs katrs mazākais atbalsts. Valdības stabilitāte ir svarīga. Bet ne tik svarīga kā tas, ko paveic šīs mammas un tēvi. Lai mēs turpinātos…
