Apsteigt lipīgo vīrusu. Kā rīkoties, lai nepieļautu Covid-19 jaunā paveida strauju izplatību? 14
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunā ļoti lipīgā kovida britu celma izplatības apjoms visos mūsu valsts reģionos pārsniedzis piecus procentus, tāpēc epidemiologi uzskata, ka ir jārīkojas, lai apsteigtu koronavīrusa mutācijas strauju izplatību.
Vakar valdības sēdē ministri uzklausīja vairākus speciālistus, kuri ziņoja par vīrusa trešā viļņa izplatības draudiem, skaidroja, kādu taktiku izvēlējušās citas Eiropas Savienības valstis, lai apkarotu vīrusa britu mutāciju, un nonāca pie secinājuma, ka nākamo otrdien ministri beigšot tērzēt un pieņemšot konkrētu rīcības scenāriju.
Tērzēšana jeb semināra tipa sarunas būšot jābeidz arī Operatīvās vadības grupai, kuru vada Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un kurā iekļauti ministriju vadošie ierēdņi, un jāpiedāvā Ministru kabinetam vismaz divi scenāriji turpmākajai rīcībai.
Vienam no tiem jābūt vērstam uz vēl stingrāku epidemioloģisko ierobežojumu ieviešanu, bet otram jāiezīmējot aina, kādas sekas varētu būt tam, ja, neraugoties uz jaunā koronavīrusa paveida izplatību, valsts virzītos uz saudzīgāku epidemioloģisko ierobežojumu režīmu.
Janvārī, kad Latvijā sāka pilna vīrusa genomas sekvenēšanu, jaunā vīrusa mutācija tika konstatēta tikai vienā procentā paraugu, bet pusotra mēneša laikā tas jau pieaudzis līdz 8%.
“Laikus sekvenējot, jaunā vīrusa paveida izplatība ir kontrolējama. Pagaidām Latvijā citi koronavīrusa lipīgie paveidi nav atrasti,” sacīja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors asociētais profesors Jānis Kloviņš.
E. Gulbja laboratorijā pagājušajā nedēļā ar jaunu sertificētu metodi analizēja 1071 pozitīvu koronavīrusa paraugu, kas paņemti no cilvēku mutes un deguna gļotādas. No tiem simts paraugos tika atrasts Lielbritānijas celms.
“Labā ziņa ir tā, ka lipīgā vīrusa celma izplatības dubultošanās, kā varēja gaidīt, nav notikusi. Ja rēķina pret iedzīvotāju skaitu, jaunā mutācija visplašāk ir izplatījusies Rīgā, Preiļu, Balvu un Gulbenes reģionā. Redzams, ka šis jaunais celms ir sastopams praktiski visā Latvijā,” skaidroja laboratorijas speciālists Mikus Gavars.
Vēl vairāk strādāt attālināti
Kaut gan jaunā mutācija nav uzņēmusi strauju izplatības tempu, tomēr Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs uzskata, ka svarīgi ir laikus pieņemt lēmumus, lai neļautu tai doties uzvaras gājienā.
Ņemot vērā starptautiskos ieteikumus un citu valstu pieredzi, viņaprāt, būtu vēl vairāk jāizmanto iespēja strādāt attālināti. Uz darbu vajadzētu doties tikai ražošanas uzņēmumu darbiniekiem, bet ierobežotā skaitā.
Darbs būtu jāorganizē plūsmās, maiņās, uzturot tā saukto kolektīvo burbuli.
Tajās darba vietās, kur cilvēki strādā klātienē un nav iespējams nodrošināt darbinieku distancēšanos, būtu nepieciešama regulāra strādājošo testēšana, lai pārliecinātos, ka cilvēki ir veseli.
Atkal runā par pacientu šķirošanu
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenā speciāliste infektoloģijā profesore Ludmila Vīksna atbalsta Perevoščikova izklāstītos piesardzības pasākumus un brīdina, ka, ienākot Latvijā jaunajai koronavīrusa mutācijai, pacientu skaits lielākajā valsts slimnīcā, visticamāk, dubultosies – patlaban dienā ārstējas mazāk nekā 1000 slimnieku, tad, saskaņā ar epidemiologu prognozēm par saslimstības pieaugumu, tie varētu būt līdz pat 2000 pacientiem.
“Līdz ar to varētu būt tā, ka gultu skaits ne vienmēr ir pietiekams šiem slimniekiem. Bet pats galvenais, kas mūs ļoti biedē, ir tas, ka starp šiem pacientiem pieaugs arī to slimnieku skaits, kuriem ir nepieciešama intensīvā terapija.
Jāņem vērā, ka intensīvās terpijas gultas nav iespējams aprīkot straujā tempā, un tas diemžēl var novest pie tā, ka mums vajadzēs šos pacientus sākt šķirot, kas līdz šim nav noticis. Mēs šo situāciju esam pārdzīvojuši vismaz emocionāli.
Kad Latvijā bija lielākais saslimstības pieaugums ar Covid-19, mums tik tiešām likās, ka tūlīt tūlīt būs slimnieki jāšķiro. Tas ir ārkārtīgi nepatīkami ārstiem, nemaz nerunājot par pacientiem, kuri šķirošanas laikā var nonākt ne gluži tur, kur viņiem jābūt,” sacīja profesore Vīksna.
Viņa pastāstīja, ka slimnīca tagad esot daudz labāk sagatavojusies kovida slimnieku uzņemšanai. Vairāk nekā 1300 gultu esot aprīkotas tā, ka slimniekiem, kas tur ārstēsies, varēs pievadīt skābekli.
“Tomēr slimnīcu ārkārtīgi biedē tās bailes no jaunā celma sprādzienveida pieauguma, kas nav izslēgts. Tāpēc vēlos pievērst uzmanību tam, ka vajadzētu izdarīt visu, lai stabilizētu saslimstības lejupslīdi,” uzskata L. Vīksna.
No 5. aprīļa – skolotāju potēšana
Veselības ministrs Daniels Pavļuts sola, ka no aprīļa valstī sākšoties masveida vakcinācija – nedēļā sapotēšot 100 000 – 150 000 cilvēku. Lai sagatavotos šim procesam, tiek apzinātas ārstniecības iestādes, kas vakcinēs cilvēkus nacionāla mēroga kompleksos jeb vakcinēšanas vietās.
Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņeviča pastāstīja, ka no 22. marta tiks sākta hroniski slimu cilvēku potēšana, bet no 5. aprīļa – pedagogu potēšana.
Paredzēts, ka 9. martā Latvijā ievedīs 24 000 “AstraZeneca” vakcīnu devu, tieši šo vakcīnu piegāde turpināšoties arī no 15. līdz 21. martam, bet 4. aprīlī ievedīšot 25 000 “Moderna” vakcīnu devu.
Juhņeviča sacīja, ka ģimenes ārsti bez sarežģījumiem turpmāk varēšot plānot savu vakcinējamo pacientu kalendāru, jo viņi laikus saņemšot informāciju, cik vakcīnu devu konkrēti kurā dienā viņiem tikšot piegādāts.
Aizvadītajā nedēļā ārstiem bija jāpiedzīvo vilšanās, jo viņi saņēma krietni mazāk vakcīnu, nekā tika solīts. To cilvēku sarakstu, kas pieteikušies interneta vietnē “manavakcina.lv” vai zvanījuši pa bezmaksas tālruni 8989, ģimenes ārstiem laikus nosūtīšot e-veselības portālā.
