Viss nav tik vienkārši – lai analīžu rezultāti būtu patiesi precīzi, jāievēro virkne nosacījumu 1
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze, AS “Latvijas Mediji”
“Iespējams, biežākā kļūda, ko pieļauj pacienti, – neievēro ārsta uztura rekomendācijas pirms analīzes nodošanas, taču kopumā viņi šobrīd jau daudz zina par to, kā pareizi sagatavoties analīzēm. Arī laboratorija sagatavo daudz izzinošo materiālu, lai pacientiem šī informācija būtu pieejama,” saka Centrālās laboratorijas vadītāja, laboratorijas ārste Jana Osīte. Tomēr ir daži knifiņi, kurus der iegaumēt ikvienam, kurš plāno veikt laboratoriskos izmeklējumus.
Asinis no pirksta vai vēnas
“Pilna asinsaina ir pamata izmeklējums, kuru nozīmē gan ģimenes ārsts, gan speciālisti. Ja pacients sūdzas par sliktu pašsajūtu, ārsts, visticamāk, nosūtīs viņu veikt tieši šo analīzi. Tās rezultāti ļauj iegūt vispārēju priekšstatu par pacienta veselības stāvokli un izlemt, kurā virzienā turpināt izmeklēšanu, lai noteiktu diagnozi. Pilnas asinsainas analīzē iekļauts vairāku rādītāju novērtējums. Tas ir hemoglobīns, eritrocīti, retikulocīti, trombocīti, leikocīti – neitrofilie, eozinofilie, bazofilie –, limfocīti, monocīti. Katram rādītājam ir savas funkcijas, piemēram, leikocīti ir atbildīgi par imūno aizsardzību, trombocīti – par asiņu recēšanu, eritrocīti nodrošina skābekļa un oglekļa dioksīda transportu,” stāsta Centrālās laboratorijas vadītāja Jana Osīte.
Tā kā asinsanalīžu klāsts ir ļoti plašs, ir arī daži izņēmumi, piemēram, vairāku infekciju atklāšanai asinis var nodot jebkurā dienas laikā.
Ja pacientam asinīs jānosaka citi rādītāji, piemēram, insulīna, C peptīda, vitamīna B12, glikozes līmenis, pirms analīžu nodošanas no maltītes vajadzētu atturēties vismaz astoņas stundas vai dažkārt pat ilgāk, jo uzņemtā pārtika var mainīt atsevišķus rādītājus un to koncentrāciju asinīs. Par to, kā pareizi sagatavoties analīzes nodošanai, vajag jautāt ārstam, kurš izrakstījis nosūtījumu.
Analīžu ņemšana no vēnas tiek uzskatīta par vienu no precīzākajām asinsparaugu iegūšanas metodēm, turklāt tā ļauj iegūt nepieciešamo asiņu daudzumu. Analīzes no pirksta visbiežāk tiek ņemtas bērniem.
Kā “sabojāt” asinsanalīzi
Arī daži medikamenti var ietekmēt asiņu sastāvu, tādēļ par tām noteikti jāpastāsta savam ārstējošajam ārstam,” uzsver Jana Osīte. Viņa skaidro, ka daži šķidrumi satur ķīmiskas vielas, kas provocē dažādu enzīmu veidošanos, tādējādi uzsākot dažādus vielmaiņas procesus, kam seko to sintēzes un sabrukšanas produktu izdalīšanās asinīs.
Lielākā daļa cilvēku, visticamāk, pat neiedomāsies, ka glāze gāzēta minerālūdens varētu ietekmēt analīžu rezultātu. Burbuļus veido oglekļa dioksīds – CO2. Cilvēka asinīs ir īpašs enzīms, kura uzdevums ir nodrošināt pārmērīga oglekļa dioksīda pārveidošanu, kas izdalās elpošanas laikā. “Elpošanas enzīmu satura izmaiņas un to aktivitāte nepārprotami ietekmē asiņu bioķīmiju, tomēr tas netraucēs veikt vispārējo analīzi, taču papildus oglekļa dioksīdam minerālūdens satur dzelzi, nātriju, magniju, hloru, kalciju, sulfātus, bikarbonātus un citus ķīmiskos elementus, kuru dēļ asiņu bioķīmiskie rādītāji var būt nekorekti,” norāda laboratorijas ārste.
Savukārt tēja satur tanīnu – vielu, kas var izraisīt asiņu viskozitātes paaugstināšanos, tāpēc lielā daudzumā šis dzēriens var traucēt pašai asiņu ņemšanas procedūrai. Kofeīns izraisa daudzas ķīmiskas reakcijas organismā, no kurām galvenās ir smadzeņu darbības aktivizēšana, efektivitātes paaugstināšana un vispārējā tonusa uzlabošana. Lai cik grūti tas būtu, pirms gājiena uz laboratoriju vajadzētu atteikties no ierastās rīta kafijas tases.
Kā veikalā nopērkamās, tā svaigi spiestās augļu un dārzeņu sulas satur daudz ogļhidrātu glikozes un fruktozes veidā. Tie ļoti ātri uzsūcas un ietekmē cukura līmeni asinīs, tādēļ analīzes rezultāti nebūs precīzi.
Ja nevēlaties sabojāt asinsanalīzes rezultātus, nekādā gadījumā neejiet nodot asinis nākamajā dienā pēc alkoholisko dzērienu lietošanas. Alkoholu saturoši dzērieni samazina arī asiņu recēšanas kvalitāti, turklāt etilspirta ietekme uz organisma vielmaiņas procesiem ir vēl spēcīgāka nekā tanīnam vai kofeīnam.
Analīzei – rīta porciju
Sagatavošanās urīna parauga savākšanai un tā nogādāšana laboratorijā var būtiski ietekmēt analīzes rezultātu. Kā to darīt pareizi?
“Norma ir analīzei izmantot rīta urīna porciju, taču nepieciešamības gadījumā var izmantot jebkuru. Naktī pirms parauga iegūšanas nepieciešams izvairīties no ēšanas un dzeršanas, 12 stundas jāatturas no dzimumdzīves. Paraugu nav vēlams ievākt arī uzreiz pēc fiziskas slodzes. Vispiemērotākais laiks – pirms brokastīm, vismaz četras stundas pēc iepriekšējās urinācijas,” stāsta Jana Osīte.
Šim mērķim izmanto konteineru, kuru var saņemt laboratorijā. Parauga savākšanas laikā jāievēro daži noteikumi. Pirmkārt, nepieskarieties ar konteineru ķermenim. Urīna paraugs nedrīkst būt sajaukts ar fēcēm vai jebkādu citu materiālu, tādēļ jāievēro visas higiēnas prasības. Otrkārt, paraugs nekavējoties jānogādā laboratorijā. Ja to nevar izdarīt uzreiz, to uzglabā ledusskapī ne ilgāk par divām stundām +2 līdz +8 °C temperatūrā. Ja izmanto urīna savākšanas stobrus ar konservantiem, tos šādos apstākļos drīkst uzglabāt līdz 24 stundām. Der atcerēties, ka nepiemērota urīna parauga uzglabāšana var būtiski ietekmēt rezultātus.
Reizēm, piemēram, lai pārbaudītu nieru funkcionālās spējas, jāsavāc visas diennakts urīns. “Diennakts urīnu vāc šādā veidā: uzreiz pēc pamošanās iztukšo urīnpūsli, urīnu izlej, pieraksta laiku, piemēram, pulksten 9 no rīta. Pēc tam visas turpmākās dienas, nakts un nākamās dienas rīta porcijas tiek savāktas vienā traukā, kas tiek uzglabāts ledusskapī (+4 līdz +8 °C) visu savākšanas laiku. Tas ir nepieciešams priekšnosacījums, jo istabas temperatūrā ievērojami samazinās glikozes saturs urīnā,” norāda ārste. Pēc urīna savākšanas vajag precīzi izmērīt urīna daudzumu, samaisīt paraugu, 20 ml nekavējoties ieliet mazajā urīna konteinerā un nogādāt to laboratorijā. “Analīzes veikšanai nav jānes uz laboratoriju viss savāktais urīna daudzums,” atgādina Jana Osīte. “Taču obligāti jānorāda diennakts laikā savāktā urīna daudzums, tādēļ to vajag izmērīt un norādīt precīzi.”Ja urīna analīzes jānodod mazam bērnam vai gulošam pacientam, iespējami dažādi varianti. Piemēram, zīdaiņiem urīna savākšanu atvieglo pašlīmējoši maisiņi, kurus var iegādāties aptiekā, bet gulošam pacientam paraugu var savākt ar katetra palīdzību.
Fēču analīzei – uztura ierobežojumi
Fēču paraugu savāc ar speciālu karotīti, kuru komplektā ar konteineru var iegādāties laboratorijā vai aptiekā. Pilnvērtīgai analīzei nepieciešami apmēram 10–15 g fēču, kas ņemtas no kopējās masas dažādām vietām un dziļuma. Paraugu nedrīkst ņemt pēc klizmas veikšanas, menstruāciju laikā un trīs dienas pēc tām, hemoroīdu un citas zināmas vai redzamas asiņošanas laikā. Laboratorijā tas jānogādā tajā pašā dienā.
Laboratorijas ārste teic, ka dažu pārtikas produktu lietošana var ietekmēt analīzes rezultātus, tādēļ 48–72 stundas pirms tam jāizvairās uzturā izmantot brokoļus, bietes, burkānus, gurķus, redīsus, mārrutkus, sēnes, zivis, gaļu (it sevišķi vāji termiski apstrādātu), greipfrūtus un citus produktus ar paaugstinātu C vitamīna daudzumu. Valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi (slēpto asiņu izmeklējums fēcēs) reizi divos gados var veikt iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Lai saņemtu valsts apmaksātu testu un informāciju par izmeklējuma veikšanu mājas apstākļos, jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē. “Pārmērīga alkohola, aspirīna vai citu medikamentu lietošana var izraisīt gastrointestinālu kairinājumu, kura dēļ fēcēs var parādīties slēptās asinis. Šīs vielas jāpārtrauc lietot 48 stundas pirms testēšanas,” uzsver ārste. Labā ziņa ir tā, ka pirms testēšanas nav jāievēro nekādi uztura ierobežojumi.
Ja jānodod krēpu analīze
* Parasti krēpu analīzei pietiek ar pirmo krēpu porciju – tas ir plaušu sekrēts, kas uzkrājies visas nakts garumā.
* Lai izvairītos no mutes dobuma satura piejaukuma, pirms krēpu savākšanas nepieciešams izskalot muti ar tīru ūdeni.
* Krēpas savāc tīrā, sausā traukā ar vāciņu, kas cieši noslēdz trauku.
* Jāsavāc tikai tas materiāls, kas atdalās atklepojot.
* Nedrīkst pieļaut krēpu nokļūšanu uz trauka ārpuses.
* Pēc iespējas ātrāk – četru stundu laikā – jānogādā laboratorijā, bet līdz tam glabā ledusskapī +2 līdz +8 °C temperatūrā.
* Tuberkulozes ierosinātāja izmeklējumiem krēpas vāc 24 stundas vai vienu porciju, kas atdalās klepojot, izmanto sterilu paraugu savākšanas trauciņu (var iegadāties laboratorijā vai aptiekā).
* Mikrobioloģiskai izmeklēšanai izmanto tikai svaigi savāktas krēpas.