– Šķiet, uz vienu vienkāršā darba darītāju iebraucējos ir kādi pieci pretendenti uz sociālā pabalsta saņemšanu. 102
– Jā, šiem procesiem var sekot ekonomiskais pagrimums, jo iebraucējiem līdzi nāks arī vēlme pēc pavisam cita sociālā modeļa, cita attieksme pret darbu, pret valsti un demokrātiju.
V. Krustiņš: – Esošajā sabiedrībā vajadzētu būt politiskajai elitei, sauciet to par partijām vai kā, kas organizē pretestību šiem procesiem. Viņi vēl spēj regulēt sabiedrību un saglabā varu, un, ja viss turpināsies uz nenovēršamo, tad beigsies arī civilizācija! Jūs jau te gandrīz Pastarās dienas ainas uzzīmējāt!
– Brīvā demokrātiskā informācijas sabiedrībā ar katru dienu, ar katru stundu arvien lielāku lomu cilvēku audzināšanā, viņu darbu un domu virzībā nosaka nevis formāli vēlētie tautas priekšstāvji, bet pati informatīvā telpa. Putins tieši tādēļ izveidojis totālu cenzūru pār masu informācijas līdzekļiem, un Krievijā viņš spēj ietekmēt un virzīt sabiedrību sev vēlamā gultnē. Tas nav iespējams Latvijā un citās demokrātijās, jo mēs nedzīvojam totalitārismā. Bet prasīt no politiķiem, kam ir zema autoritāte, lai tie audzinātu, organizētu tautu, ir gauži bezcerīgi. Šodien visiem – no bērnudārznieka līdz sirmgalvim pensionāram – audzinātāji ir televīzija, internets, prese. Jūsu “Latvijas Avīzei” uz iedzīvotājiem ir trīskārt lielāks iespaids nekā visatzītākajam valdības ministram. Skan pārmetumi skolotājiem, vecākiem, ka bērni izlaidušies, aug ne allaž tādi, kā vecākā paaudze gribētu. Skolotājiem uz bērniem ir arvien mazāka ietekme. Tos audzina internets, pie kā dienā viņi pavada 6 – 8 stundas. Sociālajos tīklos norit puse no dzīves.
