Lāgu ierīkošana: kāpēc tieši koka lāgas ir vislabākās un kā tās uzstādīt 0
Izvēloties pamatu grīdai, bieži vien mājokļu īpašnieki izvēlas dažādus celtniecības maisījumus, uzskatot, ka koka lāgu konstrukcijas pieder pagātnei. Tomēr tieši koks gadsimtu gaitā ir pārbaudīts materiāls, turklāt tas ir ekoloģisks un vairākas reizes vieglāks pat salīdzinājumā ar dažādiem atvieglinātā tipa izlīdzinošajiem materiāliem.
Turklāt modernās tehnoloģijas iespējams izmantot, arī ierīkojot lāgas, padarot darbu vienkāršāku, bet rezultātu – labāku, pat ja darbu veic paša spēkiem, bez pieredzējuša amatnieka palīdzības.
“Grīdas lāgas savā būtībā ir vienā līmenī novietotas koka brusas, kas kalpo par stabilu pamatu praktiski jebkuram grīdas segumam, tajā skaitā ievērojot noteiktu tehnoloģiju, pat keramikas flīzēm,” skaidro Māris Stiprais, būvfirmas KMT projekts valdes loceklis. “Visvieglāk, protams, darboties ar noteikta izmēra brusām, lai gan lāgas var būt izveidotas no kopā sastiprinātiem dēļiem vai iztēstas no apaļkoka. Gan vienā, gan otrā gadījumā darbs kļūst sarežģītāks, un var palielināties arī izmaksas.”
Koksnes un izmērs
Lāgām vislabāk izvēlēties skujkoku – egles un priedes – koksni. Protams, ja rocība atļauj, var izvēlēties arī lapegli, taču izmaksas būs daudzkārt augstākas. Izvēloties materiālu, nav obligāti nepieciešami augstākās klases zāģmateriāli. Galvenais, lai tajos nebūtu daudz zaru, jo lāgas ir nesošās konstrukcijas. Nedrīkst izmantot saplaisājušu, satrupējušu vai zilējušu materiālu – tādi kokmateriāli ilgi nekalpos. Jāraugās, lai brusas nebūtu līkas vai savērpušās, jo tās būs ļoti grūti nolīmeņot.
Vislabāk, ja zāģmateriāli jau izžāvēti rūpnieciski un to mitrums nepārsniedz 12 procentus. Materiāli līdz montāžai jāuzglabā piemērotos apstākļos – sausā, labi ventilējamā vietā. Brusas, kuru mitrums ir 15–18%, montēt nav ieteicams – žūstot tās deformēsies, un līdz ar tām deformēsies samontētās konstrukcijas – grīda kļūs nelīdzena, sāks čīkstēt.
Parasti lāgām izvēlas brusas, kuru augstums ir 1,5–2 reizes lielāks par platumu.
Kā izvēlēties montāžas virzienu?
“Ierīkojot virs lāgām dēļu grīdu, jāņem vērā, ka šuves starp dēļiem jāorientē tā, lai tās būtu paralēlas dabīgā apgaismojuma virzienam. Savukārt lāgas būs perpendikulāras dēļiem (skatīt 1. shēmu). Tāpēc lāgu un dēļu ierīkošanas virziens atkarīgs no logu izvietojuma telpā,” skaidro Māris Stiprais.
Kad izvēlēts lāgu orientēšanas virziens, jāaprēķina attālums starp tām. Šis attālums tieši saistīts ar tālāk izmantojamo materiālu biezumu. Lūk, sakarības, kas jāņem vērā: 20 mm biezs materiāls – attālums starp lāgām 300 mm; 24 mm – 400 mm; 30 mm – 500 mm; 35 mm – 600 mm; 40 mm – 700 mm; 45 mm – 800 mm; 50 mm – 1000 milimetru.
Ņemot vērā šīs sakarības un telpas plānu, nav grūti izrēķināt nepieciešamo materiāla daudzumu.
Savukārt pašas lāgas izmērus aprēķina, ņemot vērā attālumu starp tās atbalsta punktiem. Ja attālums starp atbalsta punktiem ir 2000 mm, lāgas izmēram jābūt vismaz 110 x 60 mm; 1500 mm – 100 x 50 mm; 1200 mm – 90 x 50 mm; 1000 mm – 80 x 50 mm. Protams, lāgas izmēri var mainīties, īpaši tās augstums, gadījumā ja nepieciešams ierīkot biezāku siltinājuma kārtu. Tāpat lāgas augstums mainās, ja tiek ierīkota tā sauktā melnā grīda. Šādā gadījumā kopējo lāgas augstumu iegūst, summējot visu ierīkoto koka konstrukciju biezumu.
Ierīkojot lāgas uz vienlaidus betonētas virsmas, tik lieli lāgu izmēri nav nepieciešami. Šādā situācijā visbiežāk zem lāgām izvieto paliktņus 500 mm attālumā citu no cita, bet lāgu augstums ir tieši saistīts ar to, cik augstu jāpaceļ grīdas līmenis. Šajā gadījumā minimālais lāgas biezums ir 40 milimetru.
Neaizmirst par antiseptiķi!
Koksne ir organisks materiāls, kurā zināmos apstākļos uz dzīvi apmetas dažādi mikroorganismi un grauzēji, kas to bojā. Tāpēc lāgas pirms montāžas noteikti jāapstrādā ar atbilstīgu antiseptiķi, ja vien tas nav izdarīts brusu ražošanas procesā. Vēlams izvēlēties antiseptiķi ar sastāvu, kas ne tikai novērš koksnes trupēšanu un pūšanu, bet arī paaugstina konstrukcijas ugunsnoturību – antipirēnus.
Lāgu ierīkošana bez betona pamatnes
Ierīkojot lāgas bez vienlaidus betonētas pamatnes, jāņem vērā, ka kokmateriāli nekādā veidā nedrīkst kontaktēties ar grunti. Tie jānostiprina uz betonētiem lentveida pamatiem, betonētiem vai mūrētiem stabiņiem. Koka un betona saskaršanās vietā arī jāierīko hidroizolācija. Koka konstrukcijas garumam, kas atbalstās uz betona, jābūt vismaz 100 mm, savukārt starp lāgu galiem un sienām jāpaliek vismaz 20 mm atstarpei.
Ierīkojot atbalsta stabiņus, pirmo no sienas ierīko 500 mm attālumā, nākamos vienādos attālumos vismaz metra atstatumā citu no cita (skatīt 2. un 3. shēmu).
Lāgu ierīkošana uz betonētas pamatnes
Ierīkojot koka grīdas daudzdzīvokļu nama dzīvoklī vai ēkās, kurās izmantotas dzelzsbetona konstrukcijas, izturīga betona izlīdzinošā kārta tāpat jāsāk ar lāgu nolīmeņošanu – reti kad grīdas pamats ir tik gluds, lai bez tās iztiktu.
Lāgām paredzētās brusas izkārto vēlamajās vietās un kā paliktņus izmanto ar antiseptisku līdzekli apstrādātus kokšķiedras plātņu gabaliņus. Lāgas pie betona pamatnes stiprina ar metāla leņķiem. Koksni ar metālu savieno ar kokskrūvēm, bet metālu ar betonu – dībeļiem vai enkurskrūvēm. Izmantojot lielāka izmēra enkurskrūves, var iztikt bez metāla leņķīšiem.
Ja nepieciešams grīdas nulles līmeni pacelt augstāk par lāgu biezumu, savulaik izmantoja koka klucīšus vai stabiņus izveidoja no noteikta daudzuma finiera plāksnītēm, tās saskrūvējot kopā. Taču šādas konstrukcijas nebija pietiekami stabilas un stingras.
Mūsdienās visbiežāk izmanto regulējamo lāgu sistēmas no metāla. Tās ir vai nu U veida konstrukcijas ar caurumiem lāgu fiksācijai noteiktā augstumā, vai arī skrūvējamas sistēmas, kad lāgas balstās uz vītņstieņiem un metāla kronšteiniem.
UZZIŅA
Koka lāgu priekšrocības:
• lāgu konstrukcija ir nesalīdzināmi vieglāka par betona;
• šī konstrukcija ir ventilējama, tas būtiski, lai grīdas segums kalpotu ilgāk;
• starp lāgām ļoti vienkārši ierīkot komunikācijas – caurules un elektroinstalāciju, nepieciešamības gadījumā tām salīdzinoši viegli piekļūt, lai veiktu remontu;
• komunikāciju ierīkošana netraucē izveidot arī efektīvu siltuma un skaņas izolāciju;
• ar lāgām viegli izlīdzināt pat ļoti slīpas grīdas, turklāt materiāla patēriņš palielinās nenozīmīgi;
• lāgas ļoti labi izkliedē gan dinamisko, gan statisko slodzi, kas rodas ēkas ekspluatācijas laikā.
