LAD lauzis līgumus gandrīz 800 ES projektiem 0
Līdz šā gada septembrim Lauku atbalsta dienests (LAD) lauzis līgumus 776 projektiem, kur kopējais publiskais finansējums ir 42 miljoni latu, raksta Dienas Bizness. Izvērtējot lauztos līgumus, LAD direktore Anna Vītola-Helviga skaidro, ka biežākie laušanas iemesli – ilgstoši netiek pierādīts finansējums, jo banka nedod kredītu, tāpat netiek ievēroti termiņi un ilgstoši tiek prasīti pagarinājumi.
Konstatēti arī projekti, kur LAD saredz krāpnieciskas pazīmes, tiesa, tādu neesot pārāk daudz. Šajos gadījumos LAD konstatējis, ka jaunas tehnikas vietā iepirkta lietota tehnika, tāpat konstatēts, ka oriģinālu iekārtu vietā ir pašdarinātas. Par laimi, šie projekti vēl nebija apmaksāti. A.Vītola-Helviga to skaidro ar vēlmi iegūt vieglu naudu, taču, iespējams, tas ir neizdevies bizness.
Visa dokumentācija šajos gadījumos jau nodota Ekonomikas policijai un citām institūcijām izmeklēšanas veikšanai. Esot arī vairāki gadījumi, kad ES nauda atprasīta, jo uzraudzības laikā konstatēti pārkāpumi – nenotiek saimnieciskā darbība, iekārtas netiek izmantotas paredzētajam mērķim. Tādu gadījumu skaits ir virs 10, un par tiem jau ziņots Eiropas Komisijai. LAD direktore skaidro, ka krīze iemācīja lauksaimniekiem domāt savādāk un iesniegtie projekti ir pārdomātāki. Tiesa, diezgan daudz esot tādu projektu, kuros ir nekvalitatīvs konsultantu darbs, piemēram, LAD speciālisti konstatējuši gadījumus, kur ir copy paste un aizmirsts cita uzņēmuma nosaukums un finanšu dati. Daudz izsvērtāki esot tie projekti, kurus rakstījuši paši lauksaimnieki, nevis konsultanti.
