Latvijas Nacionālais vēstures muzejs saņēmis unikālu dāvinājumu – īpaša pasūtījuma Lāčplēša Kara ordeņa tējas servīzi 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) pirmdien saņēma unikālu dāvinājumu no Lāčplēša Kara ordeņa (LKO) kavaliera Jāzepa Sikoras (1886–1952) dzimtas – praktiski pilnu pagājušā gadsimta 30. gadu beigās pēc īpaša pasūtījuma LKO kavalieru vajadzībām izgatavotu tējas servīzi.
Vērtība ir ne vien pašiem vēsturiskajiem traukiem, bet arī stāstam, kā tie nonākuši līdz mūsdienām.
Proti, pēc Latvijas padomju okupācijas 1940. gadā servīze līdz ar citām dzimtas relikvijām tika iepakota kastē un paslēpta malkas šķūnītī, kur tā nogulēja teju 50 gadu, līdz atkal atsaiņota un likta goda vietā. Tā ir tā pati servīze, kuru plašāka publika pirmo reizi ieraudzīja 2019. gada novembrī LNVM rīkotajā Lāčplēša Kara ordeņa simtgades izstādē. Servīze sastāv no 38 priekšmetiem – tējas kannas, cukurtrauka, krējuma kanniņas, lielāka maizes šķīvja, 12 mazākiem šķīvīšiem, 10 tasītēm un 12 apakštasītēm.
LNVM direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts uzsver, ka līdz mūsdienām saglabātas īpašās LKO servīzes ar attiecīgo simboliku teju pilnā komplektācijā ir ārkārtīgi liels retums. Tās 30. gadu pašās beigās pēc īpaša pasūtījuma sāka izgatavot slavenā M. S. Kuzņecova porcelāna un fajansa rūpnīca, taču nav zināms, cik komplektu izgatavots. Bet skaits nebijis liels. Servīze bija iegādājama vien ar LKO kavalieru biedrības starpniecību, un J. Sikoras rīcībā tā nonāca 1939. gada aprīlī.
Ar LKO 8. Daugavpils kājnieku pulka seržants Jāzeps Sikora tika apbalvots 1927. gadā. Biogrāfiskajā vārdnīcā “Lāčplēša ordeņa kavalieri” par viņu teikts: “1920. gada 2. februārī Latgalē uzbrukumā Višgorodai (Augšpilij), kad tika pārtraukti sakari starp bateriju un kājniekiem, Sikora kopā ar otru kareivi spēcīgā ložmetēju ugunī devās pie bataljona komandiera, saņēma sīkas ziņas, kas ļāva vērst labi mērķētu uguni pa ienaidnieka nocietinājumiem, tā lielā mērā sekmējot Višgorodas augstieņu ieņemšanu.”
Kā pastāstīja LNVM vēsturnieks Arnis Strazdiņš, J. Sikora augsto apbalvojumu saņēmis konkrēti par epizodi 1920. gada 9. janvāra kaujā pie Katlešu ciema “Petrovu” mājām Krievijas pierobežā. Vienība nonākusi intensīvā pretinieka ugunī un nespējusi vairs virzīties uz priekšu. Tad seržants Sikora kopā ar karavīru grupu apgājis pretinieku, pārsteidzis to ar strauju uzbrukumu no aizmugures, un vienība varēja izpildīt kaujas uzdevumu, ieņemot “Petrovus”.
Jāpiebilst, ka J. Sikora bija polis, dzimis Raiskuma pagastā 1886. gada 3. martā; jaunībā dzīvojis Kijevā, kur strādājis par dzelzceļnieku. Pirmā pasaules kara laikā viņš dienējis Krievijas armijā, piedalījies kaujās Polijas teritorijā un Karpatos, vēlāk Rīgas frontē pie Ikšķiles. Jau tad apbalvots ar Sv. Jura krusta III un IV šķiru.
Latvijas armijā J. Sikora iestājies 1919. gada februārī un piedalījies visās 8. Daugavpils kājnieku pulka kaujās, tātad arī bermontiādē un Neatkarības kara nobeiguma kaujās pret lieliniekiem Latgalē. Vēlāk viņš strādājis par lokomotīves vadītāju, pensionējies un miris 1952. gada 20. decembrī.
Servīze nav pirmais Sikoru dzimtas dāvinājums muzejam. Jau iepriekš LNVM rīcībā nonāca vairākas vēsturiskas fotogrāfijas, kas atspoguļo LKO kavalieru biedrības darbību. Uzdāvinātas arī divas grezni rotātas cigarešu etvijas, kā arī piezīmju bloknots sudraba vāciņos ar reljefā veidotu sena karavīra tēlu, kuru papildina gravēta Jāzepa Sikoras monogramma.
“Šī servīze ir kultūrvēsturiska vērtība, kas pieder šai zemei un šai tautai. Kā mums stāstīja Jāzepa Sikoras sieva Kristīne, Jāzepam svarīgas bijušas trīs lietas: ģimene, dzimta un valsts. Arī skatoties uz šo servīzi, man šķiet, mums jābūt lepniem par savu valsti un tās spēju novērtēt karavīru varonību un dzimtenes mīlestību,” dāvināšanas ceremonijā, paužot cerību, ka relikviju muzejā redzēs plašs interesentu loks daudzās paaudzēs, sacīja dzimtas pārstāve Inta Sikore.
Daļa no dāvinātajiem priekšmetiem līdz februāra beigām apskatāma LNVM pastāvīgajā ekspozīcijā muzeja izstāžu telpās Rīgā, Brīvības bulvārī 32.
