Lāčplēša dienu mainām pret 1. maiju? 3
Saeima vakar konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas paredz noteikt 11. novembri par oficiālu svētku dienu un līdz ar to – brīvdienu. Balsojumā atbalsts šai iniciatīvai bija pārliecinošs (likumprojektu atbalstīja 71 deputāts, pret bija seši parlamentārieši, bet vēl divi deputāti balsojumā atturējās), tomēr debatēs netrūka arī kritisku viedokļu.
Visasāk pret Lāčplēša dienas pārvēršanu par brīvdienu iestājās ZZS pārstāvis Valters Dambe, norādot, ka par brīvdienām visdārgāk maksājot uzņēmēji. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, viena brīvdiena valsts budžetu ietekmē par 8,6 miljoniem eiro. “Igauņiem ir tikai 10 noteiktās svētku dienas, Lietuvā – 14, ASV – 13, Krievijā – 15. Nu, mums – 16. Jā, ir dažas valstis pasaulē, kas var svinēt vairāk, un lai viņi svin! Pienāks arī Latvijā laiks, kad varēsim svinēt,” teica Dambe. Viņš arī esot saņēmis desmitiem zvanu no satrauktiem lauksaimniekiem, kuri iebilst pret papildu svētku dienu, jo lauksaimniecības dzīvnieki ir jāpabaro un jāapkopj arī šajā dienā, bet strādniekam par darbu brīvdienā jāmaksā divreiz vairāk. “Gotiņa jau neizdod tāpēc divreiz vairāk piena šajā svētku dienā, bet zemniekam tik un tā ir jāsamaksā darbiniekiem,” žēlojās Dambe.
Deputāts Ivars Brīvers (LRA) uzskata, ka Lāčplēša diena kā brīvdiena pat mazinātu sabiedrības, īpaši jaunatnes izpratni par šī datuma nozīmību, jo šajā datumā skolās notiek brīvības cīņām veltītas nodarbības un pasākumi. “Es aicinu padomāt, vai, izsludinot 11. novembri par svētku dienu, kad skolās un augstskolās nenotiek nodarbības, mēs vairāk iegūsim vai vairāk zaudēsim? Vai nav tā, ka tagad jaunā paaudze tomēr vismaz reizi gadā par šīm lietām dzird?” aicināja Brīvers.
Turpretim Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Jānis Dombrava aicināja kolēģus atbalstīt Lāčplēša dienas noteikšanu par svētku dienu: “Mūsu tautai ir nepieciešama sava uzvaras diena, kur mūsu karaspēks spēja padzīt ne vien vienas lielvalsts armiju, bet veselu divu lielvalstu armijas. Es domāju, tas patiesi ir atzīmēšanas vērts notikums.” Viņaprāt, papildu brīvdienas ekonomisko ietekmi varētu mazināt, atņemot svētku dienas statusu 1. maijam (Darba svētki un Satversmes sapulces sasaukšanas diena). Deputāts Kārlis Seržants (ZZS) gan no tribīnes ironizēja, ka makšķernieki neļaus aiztikt šo datumu (1. maijā oficiāli sākas līdaku sezona).
Arī ārpusfrakciju deputāte Silvija Šimfa debatēs aicināja atbalstīt brīvdienas noteikšanu 11. novembrī. Viņasprāt, uzņēmējiem un valsts budžetam nodarīto skādi ar uzviju varētu kompensēt, īstenojot darba devēju ieteikumus nepieciešamām izmaiņām nodokļu politikā, parūpējoties par valsts investīciju fondu, mazinot birokrātiju un korupciju.
Priekšlikumu piešķirt Lāčplēša dienai svētku dienas statusu rosināja “Vienotība” kā alternatīvu NA priekšlikumam noteikt, lai 16. marts (Leģionāru diena) tiktu iekļauta atzīmējamo dienu sarakstā. “Vienotība” iepriekš pauda, ka Lāčplēša diena kā oficiāla brīvdiena būtu cieņpilns žests un saliedējoša iniciatīva gan Latvijas simtgadē, gan sagaidot bermontiādes simtgadi 2019. gadā.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) šodien ir nosūtījusi vēstuli politiķiem, kurā iestājas par 1. maija saglabāšanu svētku dienu sarakstā kā Darba svētkus un Satversmes sapulces sasaukšanas dienu.
LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa uzsvēra, ka Darba svētki ir starptautiska mēroga darbinieku solidaritātes diena, un tā ir oficiāla brīvdiena aptuveni 80 pasaules valstīs. 1. maijam ir īpaša nozīme Eiropas demokrātijā, taču šis datums nenozīmē tikai protestus, – šī diena Latvijas darbiniekiem ir arī iespēja vairāk pievērsties darba un ģimenes dzīves saskaņošanai.
LBAS savā vēstulē arī norāda, ka uz pirmo Satversmes sapulci pulcējās deputāti no visām Latvijas daļām, tā laika Latvijas Republika nodrošināja demokrātiju un neatkarību – iestājās par 8 stundu darba dienu, cienīgu darba samaksu un sociālajām garantijām. Tieši pirmais Latvijas parlaments, Satversmes tēvi, iedibināja normālu politiku attiecībā pret darba devējiem un zemniekiem, un sieviešu tiesībām. Vai tiešām 18. novembra Latvijas Republikas simtgadē Saeimas deputāti vēlas šo vēsturisko faktu padarīt mazāk nozīmīgu?
LBAS atbalsta gan 1. maija, gan 11. novembra godināšanu, taču kategoriski iebilst pret šo vēsturiski nozīmīgo datumu pretnostatījumu. Turklāt LBAS uzskata, ka ir daļa uzņēmēju, kuriem tieši brīvdienās palielinās iespēja nopelnīt.
LBAS uzskata, ka deputātu iniciatīva – no svētku dienu saraksta izslēgt 1. maiju – ir pārsteidzīga. “Rada izbrīnu tas, ka Saeimas deputāti nav novērtējuši pirmās Satversmes sapulces rosinātāja un deputāta dzejnieka Jāņa Raiņa vēlēšanos, lai tieši šajā dienā Latvijā būtu brīvdiena un pilnvērtīgas iespējas pieminēt demokrātisko tiesību un vārda brīvības attīstību Latvijā,” sacīts paziņojumā.
