Lāči nāk: 150 plēsēju klīst pa pusi Latvijas – tagad arī pie pamestām mājām 0
Pagājušā gada monitoringa dati liecina, ka Latvijā uzturas ap 150 lāču, un tos iespējams novērot aptuveni pusē valsts teritorijas, taču to skaits turpina augt un izplatība – palielināties. Pieaug arī lūšu un vilku skaits, kas līdz ar to arvien biežāk ir pamanāmi cilvēku tuvumā, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja Latvijas Valsts mežu zinātnes institūta “Silava” vadošā pētniece, zooloģe Guna Bagrade un “Silavas” pētnieks, zoologs Jānis Ozoliņš.
Oficiāli reģistrēts pirmais Kurzemes lācis
Lai noskaidrotu, kā klājas lāčiem Latvijā, šajā pavasarī uzsākti ikgadējā lāču monitoringa pirmie darbi – izvietotas slēpņu kameras un matu lamatas.
“Lāči ir modušies, tas jau ir skaidrs. Pagaidām gan mēs tikai pēc pēdām redzam lāču klātbūtni. Pirms divām nedēļām mēs uzlikām matu lamatas un kameras, un jau tad mēs redzējām pēdas, un viss bija ļoti interesanti. Arī šodien, ejot uz vienu no lamatām, redzēju lāča pēdu nospiedumu 14 centimetru lielumā,” stāstīja Bagrade.
Pētniece atklāja, ka tieši šobrīd kameras un lamatas izvietotas “Rīgas mežu” Katrīnas mežniecības mežu teritorijā Viļķenē, kur lāču aktivitātei tiek sekots līdzi jau ilgstoši, taču kopumā varētu teikt, ka lāči apdzīvo aptuveni pusi no Latvijas teritorijas.
“Varētu teikt tā, ka pusē no Latvijas mēs lāci varam konstatēt, varam redzēt – tā ir Vidzeme, Latgale, Sēlijas puse. Kurzeme vēl pagaidām neatklāj savu patieso lāču skaitu, bet laiku pa laikam arī Kurzemē ir novēroti lāči,” norādīja Bagrade.
Pagājušajā gadā, analizējot ievākto ekskrementu paraugu, ģenētiķiem laboratorijā pat izdevies izdalīt kvalitatīvu DNS un ģenētiski identificēt pirmo lāci no Kurzemes puses.
Šim DNS paraugam tika piešķirts kods 99T – jo tas ir 99. identificētais lācis Latvijā un tēviņš, stāstīja Bagrade.
Ar lāču klātbūtni jārēķinās
Monitoringa dati savukārt liecina, ka pagājušajā gadā Latvijas teritorijā kopumā ir uzturējušies aptuveni 150 lāči.
“Lāču populācija pie mums Latvijā ir aizvien augoša un izplatās aizvien tālāk Latvijā. Jā, mums ir jārēķinās, ka lācis ir mūsu mežu pārstāvis,
un ir iespēja, ja ne pašu klātbūtnē redzēt, tad kādu lāča pazīmi gan, piemēram, pēdas nospiedumu vai ekskrementu,” atzina Bagrade.
Turklāt lāčus arvien biežāk iespējams manīt arī pamestu vai ikdienā neapdzīvotu māju tuvumā, jo tiem interesē gan bišu dravas, gan āboli. Taču Bagrade atgādināja, ka satraukumam par iespēju aci pret aci satikt lāci nav liela pamata, jo lācis, tāpat kā jebkurš meža dzīvnieks, vienmēr būs uzmanīgs.
“Ja viņš dzird, ka cilvēks ir mežā vai kādu svešāku troksni, lācis tomēr iet projām no šīs teritorijas. Protams, ir gadījumi, kad dzīvnieks reaģēs, piemēram, ja tā ir lāču mamma ar lācēniem pavasarī, bet kopumā tomēr ir tā, ka mums ir lielākas iespējas slēpņu kamerās redzēt lāci vai, staigājot pa mežu, redzēt lāču klātbūtnes pazīmes,” norādīja Bagrade.
Atbildot uz jautājumu par to, kā lāčus varētu būt ietekmējusi siltā ziema, Bagrade teica, ka pagaidām par kaut kādām izmaiņām vai sekām vēl ir grūti spriest. Šobrīd iespējams novērot tikai to, ka lāči ir izgulējušies, pamodušies un jau devušies savās gaitās.
“Pēc vienas tādas ziemas, es domāju, mēs nevaram spriest. Ja Latvijā klimats arī turpmāk būs tāds un ziemas būs tādas, kāda bija šī, tad varēsim vērot, kā dzīvnieki pielāgojas un reaģē,” skaidroja Bagrade.
