Lāči grib medu, bitenieki – kompensācijas 0
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dabas pētnieki lēš, ka šobrīd Latvijas teritorijā varētu būt ap sešdesmit lāču un visbiežāk tie sastopami Vidzemē un Latgalē. Pavasarī pēc ziemas miega tie izsalkuši meklē barību un nereti to atrod bišu dravās.
Kompensē, ja sargā paši
Ik pa laikam sociālajos tīklos vai masu medijos parādās ziņas par izpostītiem bišu stropiem, taču, iespējams, postījumu ir krietni vairāk, jo ne visi bitenieki par tiem publiski paziņo, uzskata Latvijas Biškopības biedrības (LBB) padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis. “Lielā mērā tas saistīts ar praktiskiem apsvērumiem, jo sezonas laikā ne vienmēr ir jēga gaidīt, kamēr atbrauks komisija un novērtēs postu. Dažkārt, ātri rīkojoties, bišu saimes iespējams saglābt. Biškopjiem nepatīk arī birokrātija, biežā kompensāciju saņemšanas nosacījumu maiņa.”
“Esam lūguši Dabas aizsardzības pārvaldei atvieglot kompensāciju saņemšanas procesu. Tāpat runājām ar Zemkopības ministriju par specifisku atbalstu elektrisko ganu iegādei, jo faktiski lāču populācijas pieaugumu sekmē esošā valsts politika. Sarunās esam panākuši, ka šādas investīcijas varētu tikt atbalstītas Lauku attīstības dienesta “Leader” programmā,” atklāj LBB valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, uzsverot, ka tieši elektriskie gani kā efektīvākie lāču atbaidītāji esot sevi pierādījuši Skandināvijas valstīs, Kanādā un ASV.
Pērn Dabas aizsardzības pārvalde saņēmusi astoņus pieteikumus kompensācijas saņemšanai par biškopībai nodarītajiem zaudējumiem, kopā biteniekiem izmaksājot 8980,59 eiro. Pārvalde norāda, ka kompensāciju saņemšana esot maksimāli vienkārša. “Lai pieteiktu atlīdzību, nodarīto zaudējumu apmēram jāpārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērs, kas pašlaik ir piecsimt eiro. Pieteikumam jāpievieno zemes robežu plāns, bet nomniekiem vēl arī zemes lietošanas tiesības apliecinošs dokuments.”
Vidējā atlīdzība noteikta simts eiro par vienu izpostīto bišu saimi. Tomēr jāņem vērā, ka biškopjiem pirms tam jābūt nodrošinātiem vismaz ar vienu no vairākiem saimju aizsardzības pasākumiem. Bišu stropiem jāatrodas cilvēku mītņu tuvumā, diennakts tumšajā laikā jābūt nožogojumam, sargsuņiem, vizuālajiem atbaidītājiem (siluetiem, mulāžām, spīdošiem elementiem) vai jālieto citi atbaidīšanas pasākumi – repelenti, šķēršļi, tīkli, elektriskie gani, ciktāl tie nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām. Papildus izmaksā arī kompensāciju par nopostīto bišu stropu remontu astoņdesmit procentu apmērā no aprēķinātā zaudējuma.
Klimats maina arī lāci
“Lācim ir vienalga, vai visu nakti skan radio vai elektriskais gans ir apvilkts apkārt dravai. Ja lācis ir izsalcis un saož medu, viņu strāvas trieciens neatturēs,” par to pārliecinājies Madonas puses bitenieks Vairis Stafeckis, kurš, dravojot kopā ar brāli, jau trīsreiz saņēmis kompensāciju. “Uzskatu, ka Latvijā vajag atļaut medīt lāčus, jo tas ir tikai laika jautājums, kad sabiedrībai radīsies vēl lielākas problēmas. Kaut neuzmanības dēļ, vienam mežzinim lācis jau ir uzbrucis.
Klimata pārmaiņas ir mainījušas arī lāču uzvedību. Šoziem man daudzi cilvēki zvanīja un teica, ka redzējuši lāča pēdas. Tas nozīmē, daudzi ķepaiņi ziemas guļā nemaz nav devušies. Bet ziemā no ierastās ēdienkartes nav nekā, un gribot negribot šiem dzīvniekiem tobrīd jākļūst par gaļēdājiem.” Mednieka gaitās ejot, Lubānas, Meirānu, Degumnieku apkaimē lāču sastapšana Vairim jau esot kļuvusi par ikdienu.
Bet pagaidām brūnie lāči Latvijā ir aizsargājami dzīvnieki un tos nedrīkst medīt. Ministru kabineta noteikumi paredz naudas sodu četrdesmit minimālo mēnešalgu apmērā (20 000 eiro) par nelikumīgu lāča nošaušanu, turklāt tā ir arī kriminālatbildība. Savukārt cilvēkiem nevajadzētu radīt labvēlīgus apstākļus, kas veicinātu lāču iemaldīšanos savā sētā.
“Atkritumi būtu jātur slēgtās tvertnēs, jo ēdienu pārpalikumi vai laukmalēs meža tuvumā regulāri izbērti viegli pieejami augļi un dārzeņi var radīt ne tikai lācim, bet arī citiem savvaļas dzīvniekiem pieradumu uztvert cilvēka sētas kā barības ieguves vietas, un tas var novest līdz abpusēji nelāgam iznākumam,” brīdina DAP.
Ja nu tomēr gadās satikt lāci, cilvēkam jāizturas nosvērti un mierīgi pat tad, ja ķepainis ceļas pakaļkājās, jo lācis slikti redz un ir ziņkārīgs. Cilvēkam lēnām atmuguriski jāatkāpjas, taču nedrīkst skatīties dzīvniekam acīs, jo šāda rīcība var izprovocēt uzbrukumu.
