Visticamāk, lācene neatgriezās migā un lācēni gāja bojā jau pirmajā sala naktī – kāds sods draud lācēnu filmētājam? 58
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Trīs lācēnu filmētājiem Limbažu pusē nekas par to nedraudēs, kaut gan administratīvo pārkāpumu process ticis uzsākts.
Pēc raksta “Olas 50 000 eiro vērtībā”, kas bija publicēts “Latvijas Avīzē” 29. marta numurā, sabiedrībā raisījās liela rezonanse. Publikācijā stāstīju par to, ka Vidzemes rajona tiesa Cēsīs pirmajā instancē piesprieda kādam vīrietim 50 000 eiro naudas sodu un 140 piespiedu darba stundas par desmit lielā ķīra olu sasišanu. Spriedums vēl nav stājies spēkā, to var pārsūdzēt. Vidzemnieks, kas ar airi sašķaidīja olas putnu ligzdās, tika sodīts pēc Krimināllikuma 115. panta “Īpaši aizsargājamo dzīvnieku un augu iznīcināšana un bojāšana”.
Rakstā arī minējām advokāta argumentus, ka putnu kolonija taču atkopusies, līdz ar to nevarot būt runa par to, ka nodarīts būtisks kaitējums. Tāpat publikācijā citēts Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) darbinieks Miks Brakovskis, kurš advokāta debatēs bija saklausījis tiesisku nihilismu. Tad jau arī pat cilvēka bērna nogalināšanu varot nesodīt: ja pēc gada sieviete piedzemdē vietā citu…
“Cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt,” Dzīvnieku aizsardzības likumu tiesā citēja M. Brakovskis.
Pie “Latvijas Avīzes” raksta publikācijas sociālajā tīklā “Facebook.com” bija daudz lasītāju komentāru, bet vienā no tiem lasītājs Mariss Reinieks rakstīja: “Oi, oi, oi! Kaut kas nebijis no Dabas aizsardzības pārvaldes puses! Kādu negaidītu dedzību tiesiskā nihilisma nosodīšanā pēkšņi “ieslēdzis” DAP ierēdnis Miks Brakovskis! Miks tagad daudzina: “Tad jau arī pat cilvēka bērna nogalināšanu varot nesodīt: ja pēc gada sieviete piedzemdē vietā citu…”
Kā tad, Mik, tur ar to lāču lietu un Dabas aizsardzības pārvaldes nihilismu? [..] Kā tad ar kliedzošo DAP nihilisma paraugakciju kaitnieciska nodarījuma piesegšanā Limbažu lāču lietā? Ar lāču migas trīs lācēnu atklātu, reālu, cinisku pakļaušanu bojāejai? Atstāšanu bezpalīdzīgā stāvoklī. Kā tad ar to visu?! Tur DAP ierēdņa Mika atbilde esot bijusi – lāču migas dabā iztraucējot daudzi un dažādi apstākļi, un kaitnieku filmēšana lācēnus nemaz netraucējot, un vispār, pēc vietējo ekspertu pārdomām, dabiskā mirstība ir normāla parādība. [..] Bet šajā lietā DAP ierēdnis tā kā uzmodies, vai? Tiesā citējis pat Dzīvnieku aizsardzības likumu!”
“Mūkam ko kājas nes!”
Vērsāmies pie M. Brakovska ar jautājumu, vai uz lācēniem neattiecas DAP darbinieka citētais likuma pants par cilvēka pienākumu dzīvniekus aizsargāt.
Atgādinām, ka februārī viedokļu vētru sacēla kāds video ar lāču mazuļiem. Mednieku skola “Taurs” vietnē “Facebook” 3. februārī bija ievietojusi video, kurā redzams lāču midzenis ar trim pavisam maziem, nevarīgiem lācēniem. “Filmējis mūsu bijušais students, nu jau mednieks. Nejauša sastapšanās mežā Limbažu pusē. Pēc saprašanas, kas ir kas, mūkam ko kājas nes. Bīstami!” vēsta īsais ieraksts pie video.
Ieraksta fonā bija dzirdamas zāģu skaņas. Dabas aizstāvji cēla trauksmi: viņuprāt, Dabas aizsardzības pārvaldei bijis jānovērš tas, ka kāds tuvojas brūnā lāča – Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamas sugas pārstāvja – migai vai tās tuvumā veic meža darbus.
Kā tagad “Latvijas Avīzei” skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktores vietnieks Miks Brakovskis, filmētājiem nekas par to nedraudēs, kaut gan administratīvo pārkāpumu process ticis uzsākts. Jo ne jau filmēšanas dēļ lācene mazuļus esot pametusi. Tas noticis pirms tam: kad veikti darbi mežā. Par migu neesot bijis zināms. Kad mežstrādnieki sadzirdējuši ko neparastu, esot gājuši filmēt.
To viņiem nosakot arī darba noteikumi: visu neparasto nofilmēt, “jo tikpat labi tur varēja būt sasiets cilvēks ar aizlīmētu muti”, komentēja M. Brakovskis. Kas noticis ar lācēniem, vismaz pagaidām neesot zināms. Zinātnieki teikuši, ka pastāvot nelielas cerības, ka lācene varot atgriezties, tāpēc labāk tur neiet. Dabā tāpat dažādu iemeslu dēļ ap 50% lācēnu aizejot bojā.
DAP pie katras migas nestāvēs
Pēc lielās ažiotāžas DAP 13. februārī ziņoja, ka pārvalde sākusi administratīvā pārkāpuma procesu, lai vērtētu apzinātu aizsargājamās sugas traucēšanu.
“Meža kopšanas darbi migas apkārtnē uzreiz pēc migas atklāšanas tika pārtraukti. Darbu veicēji operatīvi rīkojās, lai novērstu turpmāku līdzīgu situāciju atkārtošanos un papildu traucējumus konkrētajai lāču ģimenei. Apsekojot kvartāla ārējo robežu, promejoša lāča pēdas nebija konstatētas, viešot cerību, ka lāču mamma uzturas migas tuvumā vai pat tajā jau ir atgriezusies,” vēstīja DAP.
“Brūnie lāči visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ir aizsargājami dzīvnieki. Savulaik no Latvijas izzuduši, taču pēdējos gados mērķtiecīgu un zinātniski pamatotu lēmumu un rīcības, tostarp medību lieguma, dēļ lāču populācija stabili atjaunojas, sasniedzot 60–70 īpatņu skaitu. Nesen medijos izskanējušais gadījums ar lācenes uzmodināšanu no ziemas guļas, liekot tai pamest migu ar lācēniem, ir skumjš, taču no sugas populācijas viedokļa nav vērtējams kā kritisks.[..] Vērtējot lāčiem nepieciešamo dzīves telpu, aktīvo pārvietošanos un vientuļnieka dzīvi, Latvijā nav iespējams izveidot šīs sugas aizsardzībai atsevišķu īpaši aizsargājamu dabas teritoriju ar nemainīgām robežām. [..]
Balstoties uz Igaunijas zinātnieku un dabas aizsardzības institūciju pieredzi, lāču mātes pamestu mazuļu glābšana nav rezultatīva, jo cilvēka izbaroti lāči pēcāk nevar kļūt par pilnvērtīgiem savvaļas dzīvniekiem. [..] Savukārt lāču uzturēšana nebrīvē ir nesamērīgi dārga. [..] Ņemot vērā lāču atgriešanos Latvijas mežos, arī mūsdienu sabiedrībai būs jāiemācās ar to sadzīvot, pārņemot pieredzi no Igaunijas, kurā lāču populācija ir stabila un desmitkārt lielāka par Latvijas lāču populāciju, sasniedzot pat 1000 īpatņu skaitu.”
Dabas aizsardzības pārvalde arī citē departamenta direktores Gitas Strodes atbildi uz aicinājumiem sargāt lāču migu: “Nepatiesi un sabiedrību mulsinoši ir dzīvnieku aizsardzības biedrību izteiktie apgalvojumi, ka lāču migas bija jāapseko un jāapsargā, lai šāda situācija nenotiktu. Dabā ir gan cilvēki, gan dzīvnieki, un neizbēgama ir šo abu sugu sastapšanās. Lāči savas migas gadu no gada ierīko citā vietā, nav iespējams tās iepriekš identificēt un noteikt aizsardzības zonu.”
Vienlaikus DAP vērš uzmanību, ka no ziemas guļas iztraucēta lācene, sargājot migu un mazuļus, var kļūt agresīva, tāpēc saskaņā ar vadošo ekspertu rekomendācijām līdz pat maijam konkrētajā meža apgabalā doties nav atļauts nedz mežstrādniekiem, nedz pētniekiem, nedz pārvaldes darbiniekiem vai citiem interesentiem.
Mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks, biologs Jānis Ozoliņš iepriekš intervijā Latvijas Radio bija skeptisks par konkrēto lācēnu izdzīvošanu, visticamāk, lācene neatgriezās migā un lācēni gāja bojā jau pirmajā naktī, kad bija sals.
