Kā aizsargāt zemi no iztirgošanas ārvalstniekiem? 4
Aija Balode, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja: “Domāju, ka zemes tirgus aizsardzība ir novēlota, par to bija jādomā laikus, iestājoties Eiropas Savienībā (ES). Pašlaik grūti izsekot tam, kā Saeimā mēģina izgrozīt likumu. Rodas iespaids, ka likums rakstīts ierēdņu vajadzībām, nevis zemniekiem, kuri saimniecību paplašināšanai gribētu nopirkt zemi.”
Gvido Apšinieks, Pārgaujas novada z/s “Idumēni” īpašnieks: “Pašlaik likums pircējiem prasa lauksaimniecības izglītību vai darba pieredzi, kā arī rakstisku apņemšanos turpmākos trīs gadus izmantot zemi lauksaimniecībā. Ja Eiropas Komisijai tik ļoti nepatīk prasība pēc izglītības, tad es ierosinu noteikt, ka pircējs rakstiski apņemas nopirkto zemi izmantot lauksaimniecībā 10 gadus. Ja zemi pirks pašmāju lauksaimnieks, tad tas viņam nebūs nekāds ierobežojums.”
Arnolds Jātnieks, Bauskas novada z/s “Vaidelotes” īpašnieks: “Mums jāievēro ES valstīm noteiktie principi. Pēc Zemgales pusē novērotā, tirgū praktiski nav brīvi nopērkamas zemes. Tie, kam zeme bijusi vajadzīga, to jau sen ir iegādājušies. Īpašnieki to apstrādā intensīvi un negrasās neko pārdot. Vai vairs ir kāda nozīme gudrot par zemes tirgus ierobežojumiem ārzemniekiem?”
Andris Actiņš, Latvijas Lauku atbalsta asociācijas vadītājs: “Neredzu nekādu jēgu gudrot vēl kādus citus ierobežojumus. Man liekas, ka tie noteikumi, kurus Saeima noteica jau pirms diviem gadiem, zemes iegādi apgrūtina arī pašmāju zemniekiem. Zemes iegādes procedūra tagad ir tiktāl birokratizēta, ka vislielākais labums no tā tiek ierēdņiem, nevis zemes aizsardzībai pret ārzemnieku ieplūšanu tirgū.”
