Labu dienu neviens nespēj sabojāt 0
Pēc sirds aicinājuma Aigars Krūskops ir plaša profila amatnieks, pēc veida, kā nodrošināt ģimeni ar dzīvei nepieciešamo, – krūmmelleņu audzētājs, pēc dzīves uztveres – pozitīvajā domāšanā ievirzīts meklētājs.
Spēja no informācijas plūsmas uztvert vajadzīgo, drosme iegūtās zināšanas lietot praksē un dzelžains gribasspēks izvirzītā mērķa īstenošanā ļāvis tikt galā ar mokošu veselības ligu – poliartrītu.
Kā ne viens vien, lai tiktu galā ar kredītiem un līzingiem, Aigars gadiem ilgi daudz strādājis – vienu mēnesi savā saimniecībā, otru peļņas darbos Zviedrijā. Bet cilvēks var pacelt vien tik, cik viņam spēka. Ja mēģina vairāk, izdeg.
2008. gadā Aigars atjēdzies, ka kļuvis īsts vraks – roku un kāju locītavas sāp, nespējis uzkāpt pat līdz otrajam stāvam. Turklāt ilgi nav bijis skaidrības par diagnozi.
“Sieva uzgāja informāciju par kādu sievieti, kura ar līdzīgu veselības problēmu tikusi galā – savu veselību bija sakārtojusi ar pirtnieka, dziednieka un sporta medicīnas zinātāja Alvja Stankēviča palīdzību. Iepazinu viņas pieredzi.”
Kad šai metodei noticējis, sekoja plāns, kā to piemērot sev: “Izvirzīt konkrētu mērķi man vienmēr bijis ļoti svarīgi. Stāvoklī, kad grūti pakustināt rokas, teicu: es skriešu maratonu.”
Šīs atveseļošanās metodes pamatā – organisma attīrīšana pēc Krievijas ārsta un veselīga dzīvesveida popularizētāja Genādija Malahova metodes, ko pārbaudījis un atzinis par labu esam gan Alvis Stankēvičs, gan sporta ārste un homeopāte Maruta Noveičuka. Tieši viņa beidzot noteikusi diagnozi – akūts poliartrīts.
“Pildot sīki izstrādāto un ik pa laikam konsultācijās ar speciālistiem papildināto atveseļošanās kursu, pēc četriem mēnešiem biju spējīgs atgriezties darbā Zviedrijā. Nu jau trīs gadi, kopš neesmu jutis locītavās pat mazākās sāpes. Šogad vēl skriet maratonu neesmu gatavs, bet esmu pārliecināts – laiks, kad to varēšu, strauji tuvojas.”
Dara tā
* Organisma attīrīšanu sāku ar urīnterapiju. Protams, vispirms jātiek pāri aizspriedumiem: kā – urīns gan dzeršanai, gan ierīvējumiem un kompresēm? Taču pēc pārmaiņām veselībā, kas bija sajūtamas jau pēc vienas nedēļas, šaubas izzuda.
* Apguvu veselīgas ēšanas pamatprincipus. Sākumā domāju, ka tie būs sakņoti tikai ājurvēdā, tad – līdzsvara meklēšanā starp sārmainiem un organismu skābinošiem produktiem. Drīz pārliecinājos, ka jārod savs piegājiens. Šajā jomā aizvien vairāk improvizēju, taču dažus noteikumus ievēroju ļoti strikti.
No rīta burvju auzas – ūdenī izmērcētas auzu pār-slas ar vismaz divām ēdamkarotēm olīveļļas un piedevām, ko tobrīd visvairāk kārojas: medu, riekstiem, žāvētiem vai svaigiem augļiem.
Pusdienojot atceros, ka gaļa sader tikai ar dārzeņu salātiem, nevis kartupeļiem. Sarīvēti kāposti un burkāni, eļļa, ķimenes – kas var būt labāks par šo?
Labāk rīsi un griķi, kartupeļi – vien kamēr jauni.
Cenšos nevakariņot pēc sešiem, bet, ja darbu dēļ diena ievelkas, noteikti vakariņās neēdu gaļu.
Ceļos ne vēlāk kā pussešos no rīta – var vairāk izdarīt.
* Dienu iesāku ar Malahova ieteikto rīta vingrojumu kompleksu – tas gan pamodina organismu un ieeļļo locītavas, gan veicina orgānu enerģētisku attīrīšanu. Tagad mūsmājās to dara visa ģimene.
Guļus uz muguras, rokas zem sēžas, kājas paceļ gaisā un atdarina riteņbraukšanu.
Guļot paceļ iztaisnotas kājas, mēģinot tās šajā stāvoklī noturēt; seko, lai pēdas būtu paralēli augumam un pirkstgalus stiepj uz leju.
Guļot uz muguras, pamīšus paceļ augšā vienu iztaisnotu kāju un trīs reizes izvēzē, neskarot zemi. To pašu atkārto ar otru. Vingrojumu pilda piecas reizes.
To pašu atkārto, guļot uz vēdera – ar katru kāju trīs vēzienus.
Pumpējoties uz saliektām rokām, kad gurni un kājas pie grīdas, pēc iespējas vairāk atliec muguru.
Šūpainītis – stāvoklī guļus uz muguras ar plaukstām satvert saliektu kāju pēdas un šūpoties uz priekšu un atpakaļ.
Rokas ar izstieptiem pirkstiem tur sānis un, guļot uz muguras, taisnu kāju lēni ceļ uz augšu; notur, cik ilgi vien var. To pašu atkārto ar otru kāju, tad ar abām reizē.
Guļot uz vēdera, izstiepj uz priekšu rokas un tās mazliet paceļ, tāpat iztaisnotas kājas. Šādu pozu, balstoties tikai uz vēdera, notur pēc iespējas ilgāk.
Zaķa poza ķermeņa atslābināšanai: nometas uz ceļiem un apsēžas uz papēžiem, noliecoties stiepj rokas uz priekšu, ar pieri cenšoties aizskart zemi.
Nostājas žākļa stājā, mugura taisna, rokas ar kopā saspiestiem īkšķiem un rādītājpirkstiem izstieptas uz priekšu. Vispirms rokas ceļ uz augšu, tad virza uz vienu pusi, uz otru, ar skatienu pavadot šo kustību.
Elpošanas vingrinājums: kājas plati un kā boksā: izelpā ar strauju pagriezienu pa kreisi uz priekšu met dūrē savilktu labo roku, nākamajā izelpā – kreiso roku uz labo pusi.
Rokas elkoņos saliektas taisnā leņķī, plaukstas izstieptas uz priekšu – soļo, ar ceļiem cenšoties pieskarties plaukstām.
Vismaz piecas minūtes skrien, metot kājas uz aizmuguri.
Trīs gadu laikā esmu aizmirsis par sāpēm, kas neatlaidās ne dienu, ne nakti, – tas ir jebkuru pūliņu vērts. Svarīgi arī tas, ka radies pozitīvs skats uz dzīvi. No rīta atver acis un nodomā: šodien būs laba diena! Un tā arī notiek, nekas to nespēj sabojāt.
