Tiesu prakse 0
Latvijas tiesu praksē gadījumi ar labticīgiem un ļaunticīgiem ieguvējiem nav retums. Piemēram, Augstākās tiesas Senāta spriedumā lietā Nr. SKC-136/2012 norādīts: atzīstot par spēkā neesošu pirmo darījumu, nevar izdarīt vispārinātu secinājumu, ka pilnīgi visi turpmākie darījumi ar šo īpašumu neapšaubāmi ir spēkā neesoši, nepētot, vai to dalībnieki ir labticīgi vai ļaunticīgi. Gadījumā, ja īpašnieks ir labticīgs ieguvējs, viņam piemērojams labticīga ieguvēja aizsardzības princips. Tātad tiesas spriedumā jābūt motivācijai, kāpēc persona atzīstama par īpašuma ļaunticīgu vai labticīgu ieguvēju.
Šādu jautājumu iespējams noskaidrot, izvērtējot darījumu, pēc kura īpašuma tiesības trešajai personai ir koroborētas (ierakstītas) zemesgrāmatā, piemēram, pirkuma vai dāvinājuma līgumu. Senāts noraida argumentu, ka nekustamo īpašumu jebkurā gadījumā var atprasīt arī no labticīga ieguvēja, neapstrīdot pašu darījumu.
Augstākās tiesas Senāta 2005. gada 26. janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-47 ir izskatīts līdzīgs gadījums. Tajā tiesa konstatējusi, ka nekustamā īpašuma atsavināšana notikusi, viltojot prasītāja pilnvaru. Tā kā prasītājs pilnvaru nebija izdevis, tiesa, atsaucoties uz Civillikuma 1041. un 1044. pantu, atcēla visus tālākos darījumus, kuru mērķis bija nelikumīgi atsavināt prasītājam piederošu nekustamo īpašumu.
Šādi darījumi nevar palikt spēkā arī tad, ja ieguvējs pēc pēdējā pirkuma līguma ir labticīgs. Civillikuma 1041. pants uzliek tiesai pienākumu aizsargāt īpašnieka tiesības uz viņam piederošu īpašumu. Īpašnieka tiesības atprasīt lietu no jebkura trešā valdītāja ir primāras, un par šķērsli nevar būt tas, ka atbildētāja ir labticīga ieguvēja.
Civillikuma 994. pants paredz, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā, un Zemesgrāmatu likuma 1. pants nav iemesls sprieduma atcelšanai, jo tie nevar ietekmēt sprieduma pareizību lietā. Šis likuma pants vispirms piemērojams attiecībā uz likumīgo īpašnieku, kas tāpat savas īpašuma tiesības bija nostiprinājis zemesgrāmatā. Viņa īpašuma tiesību dzēšana zemesgrāmatā notikusi pretlikumīgi, tāpēc tiesa pilnīgi pamatoti atjaunojusi iepriekšējo situāciju, kāda pastāvēja pirms prasītāja īpašuma tiesību aizskāruma.
Lai precizētu visus lietas apstākļus un izvēlētos jums labāko risinājumu, iesakām tomēr aprunāties ar juristu.
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
