Rita Našeniece: Labticīgie, cirvji un trīs sivēntiņi 0
Kroņa vīrusa infekcija ir apturējusi daudz ko. Tikai ne Rīgas pašvaldības institūciju paradumu vienmēr ar prieku saberzēt roķeles tad, kad notikusi kārtējā konsultācija ar pilsonisko sabiedrību, kuras laikā panākta pilnīga saskaņa un vienotība par kārtējo projektu, bet sabiedrības pārstāvjiem ir aizmirsts pateikt kas ļoti būtisks.
Šobrīd šādas konsultācijas ir kļuvušas par formālu farsu. Pēc stāsta par Skanstes attīstības apspriešanu, kura laikā tika piemirsts informēt par ielas paplašinājumu un #KapuTramvaja tramvaja izbūvi Rīgas vēsturiskajā centrā, šķiet, Rīgas domes (RD) institūcijām varētu būt radušās kādas pārdomas.
Taču liekas, ka RD “Titānika” reisu okeānā apturēt nevar nekas, pat fakts, ka pie varas šobrīd Rīgā nav dārgie uz Briseli aizgājēji, betgan administratoru komanda, tautā saukti par “trīs sivēntiņiem”. Viņi šobrīd nav izrādījuši interesi par savādo koku cirsmas aktivizāciju Rīgā.Šobrīd ir pēdējais brīdis RD administratoriem apturēt un pārskatīt tos Rīgas koku izciršanu paredzošos projektus, kuros sabiedrība tika maldināta projektu izstrādes periodā.
Rīgā uz ciršanas konveijera ir uzlikta virkne vēsturisko pilsētas koku stādījumu. Par tiem, kuriem notiek apspriešana, cilvēki var izteikt viedokli „eRiga” interneta vietnē, kura gan ir izcili neērta. Ir jābūt ļoti lielai pacietībai, tomēr cilvēki cenšas. Bet mazās protesta balstiņas vārgi izgaist ripzāģu kaukšanā.
Apdraudētā liepu aleja
Čiekurkalna alejai, kuru grasās izcirst Brasas pārvada remontētāji, parasti traucos garām ar divriteni. Jūnijā un jūlija sākumā tas ir īpaši jauki, jo gaisā virmo liepziedu smarža. Ir paziņots, ka šo aleju izcirtīs, lai paplašinātu pārvadu, tur veidojot arī veloceliņu.
Tas ir visai dīvaini, jo velobraucēju straume vispār nelieto tilta pārvadu, lai ceļotu uz Mežaparku un atpakaļ, bet vienprātīgi šķērso dzelzceļa pārbrauktuvi pie tilta. Tas ir ērtāk, ātrāk un nav jāminas augšup. Kā apgalvo RD Satiksmes departaments, šādai izbūvei un, viņuprāt, tātad arī koku izciršanai ir piekrituši apvienība “Pilsēta cilvēkiem”. Apvienības aktīvisti savukārt uzsver, ka nekāda koku alejas izciršana vispār šādās sarunās nav minēta. Zinot šīs kustības nopietno attieksmi pret kokiem, ir grūti iedomāties, ka viņi būtu piekrituši veselas alejas izciršanai.
Brasas aleja ir nesabojāta, spēcīga, neskarta un veselīga, kokiem ne vairāk kā 100 gadu, kas liepām ir agras jaunības dienas. Liepas dzīvo līdz 700 gadu un ilgāk. Aleja stādīta Brāļu kapu virzienā, veidojot gatvi gar senāko, pirmspārbrauktuves ielu, kas veda uz vēsturiskajiem Meža kapiem. Tajā ir 29 koki, un tā ir viena no tipiskajām Rīgas pilnajām, abpusējām alejām, kādu tagad kļūst aizvien mazāk. Pat ja veloceliņu augšā uz tilta par visu varu vajag, ir skaidrs, ka risinājumu var atrast, vietas ir pietiekami un koki nav jācērt.
Ciršanas plāni pie Dailes teātra un Mežaparkā
Vienlaikusar Brasas pārvada stāstu parādījās informācija par tā saucamo skvēra labiekārtošanu pie Dailes teātra, kur paredzēts izcirst pieaugušus kokus.Stāsts par maldināšanu ļoti līdzīgs. Bet šoreiz tas ir par RD Īpašuma departamentu. Pirms gada tas izsludināja konkursu uz Dailes teātra skvēra labiekārtošanu.
Kā redzams no dokumentiem, konkursa žūrijā bija arī Andris Vītols, bijušais teātra direktors. Taču vainot Vītola kungu noteikti nevar, jo metu konkursa uzvarētāju vizualizācijā skaidri redzami pieaugušie koki pie Dailes teātra kasēm, kas šobrīd publicētajā apspriešanā ir iezīmēti kā nocērtami.
Savukārt koki, kas atrodas pie 1.slimnīcas žoga, vizualizācijā nav redzami un vispār ir grūti apgalvot, vai žūrijas komisija zināja, ka tos cirtīs. Sabiedrība, šinī gadījumā teātra pārstāvja personā, ir bijusi procesā iekļauta, bet tajā pašā laikā ir notikusi maldināšana.
Mežaparkā šobrīd notiek masīva izciršana. Pilsētniekiem vakara pastaigās regulāri pabrauc garām koku vedēji ar nevainojamiem priežu baļķiem. Mežaparka attīstības biedrība pērnajā augustā jau bija paudusi savas bažas par brutālo “kopšanu”, savukārt „Rīgas meži”toreiz bija atzinuši, ka “izmantotā pieeja bijusi pārmērīga” un tā tiks mainīta. Tālāko Mežaparka attīstības biedrība šajās dienās publiskotajā paziņojumā raksturo sekojoši: ”Raugoties uz šajā darbu nogrieznī paveikto, rodas pamatoti jautājumi, vai „RM” rīcība neliecina tieši par pretējo.
Tā domāt liek tas, ka atšķirībā no sākotnēji veiktajiem darbiem katrā meža nogabalā tiek izcirsts pilnīgi viss pamežs un visi lapu koki, un pat daļa priežu, līdz ar to neatgriezeniski zaudējot daudzas tās unikālās vērtības, kas Mežaparka florā un faunā uzkrājušās pēdējo apmēram 70 gadu laikā.
Turklāt kopšanas darbi tiek veikti ar mežizstrādes tehniku, kāda tiek izmantota parastās mežu cirsmās, daudzviet radot ievērojamu augsnes deformāciju un eroziju. Saskaņā ar MAB veikto izpēti daļa no šiem darbiem ir atklātā pretrunā ar Mežaparka lokālplānojumu un tā kartēs attēloto informāciju.”
Pārtulkojot nediplomātiskā valodā, „RM” ir veikuši plašu izciršanu ārpus sākotnēji oficiāli plānotās teritorijas, bet apkaimes biedrība gluži vienkārši ir piemānīta.
Maldināšana nav laba pārvaldība
Aprakstītie ciršanas gadījumi un virkne neaprakstīto rada vairākus kopsecinājumus. .
Rīgas sabiedrība un aktīvisti tiek sistemātiski maldināti, neinformējot, ka rekonstrukcijas, labiekārtošanas un tamlīdzīgi labumi paredz totālu pieaugušu koku izciršanu vai darbi tiek veikti neatbilstoši publiskotajām iecerēm un pārmērīgos apmēros. Vai vispār neatbilst pamatvajadzībai, kā tas ir Brasas un Mežaparka gadījumā.
Faktiski šobrīd šādas pilsoniskās sabiedrības pseido konsultācijas ar RD struktūru darbiniekiem rada jautājumu par to, cik patiesa ir sabiedrības sadarbība ar RD.Tas izskatās kā vientiesīgi labticīgi uztverts process, kura iznākums ir formāls ķeksītis un turpmāka nesodīta RD pakļautības institūciju patvaļa.
Urbānajiem aktīvistiem glaimo doma, ka viņu sarunas ar RD atbildīgajiem priekšniekiem jebkādā veidā ietekmē procesus. Tomēr šobrīd ir sajūta, ka šādas konsultācijas vēl vairāk leģitimizē satiksmes un īpašumu departamentu, kā arī “Rīgas mežu” darbību, radot viņiem iespēju attaisnot savu rīcību, pamatojoties, ka konsultācijas ar sabiedrību ir notikušas.
“Rīgas meži”, tiekoties ar Mežaparka ļaudīm, pamatoja izciršanas nepieciešamību ar skatu torņa un pastaigu takas izveidi. Interesanti gan ir tas, ka Vides dienests ir nosūtījis Mežaparka attīstības biedrībai atzinumu, ka torņa un takas izbūve nebūt neprasa šāda apjoma cirsmas. Nespēju atturēties no kārdinājuma izteikties par Mežaparkā paredzēto, uz estakādēm celto pastaigu taku.
Pārsteidzoši, ka vietējā apkaime pret to aktīvi neiebilda, jo Mežaparkam šis ir visai nepiemērots projekts. Ļoti atbalstu šādu atrakciju Latvijā.Kam gan negribētos klīst pār koku galotnēm, taču tās jēga ir tad, ja to veido līdzīgi Lietuvas projektam, ārpus pilsētas un ainaviskā vietā.
Izcirst Mežaparku, kuram jau tā ir uzkrauta liela rekreacionālā slodze, un radīt vēl lielāku cilvēku, automašīnu plūsmu, līdz ar to autostāvvietu, apkalpojošas infrastruktūras koncentrāciju, nav lietderīgi. Tas prasīs jaunas cirsmas, jaunus stāvlaukumus, jaunus satiksmes ceļus. Šāds projekts lieliski atdzīvinātu Latvijas provinci, dodot darba vietas vietējiem iedzīvotājiem, radot tur naudas pieplūdumu un dzīvību.Turklāt naudu šim gigantiskajam projektam pusmiljona, bet pēc neoficiāliem avotiem 800 000 eiro, “Rīgas meži” plāno aizņemties. Iespējamā ekonomiskā recesija, nebaida Zelta takas plānotājus.
Domāju, ka tieši vietējai kopienai būtu jābūt pirmajiem, kas aicinātu RD administrāciju noraut stopkrānu šim dīvainajam projektam.Grūti noticēt, ka vietējo privātmāju īpašniekiem patīk, ka kāds lūr viņu teritorijā.
Kas attiecas uz Mežaparka retināšanu, tad baidos, ka tur notiks tas pats, kas jau notika Lielajos kapos. Ja pieauguši koki tiek pārmērīgi retināti, apdraudēti ir arī atlikušie. Koki augot pielāgojas, un, ja stādījumu intensitāte samazinās, nepareizi retinot, arī pārējos apdraud vējš.
Būtiski ir atcerēties, ka pie varas Rīgā šobrīd ir VARAM ieceltie administratori. Prasībai par labu pārvaldību jābūt ietetovētai viņiem uz pieres. Un rupja sabiedrības maldināšana pilsētas labiekārtošanas projektu gaitā nepieder pie labas pārvaldības.
