Sprogainas aitu cūkas – eksotika lauku sētā “Cīruļi” 3
– Garspalvainās cūkas, kuras dēvē arī par aitu cūkām, savā īpašumā gribēju iegūt jau sen. Beidzot šis sapnis ir piepildījies, – teic Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta Cīruļu māju saimnieks Aivars Akons. Pirms pārdesmit gadiem saimniecība sāka nodarboties ar jūrascūciņu audzēšanu, bet nu tajā pajumti raduši 250 eksotiski mājputni – vistas, zosis, tītari –, arī aitas, kazas, truši un citas radībiņas.
Aitu cūku pārītis, kam Aivars devis vārdus Matimba un Garuts, ir jaunākie “Cīruļu” iemītnieki. Pavisam mazi – tikai pusotru un divarpus mēnešus veci – saimniecībā tie nonāca nedaudz vairāk kā pirms pusgada. Tos atveda no Lietuvas, bet dzimuši abi rukši Ungārijā.
Šobrīd Matimbai ir deviņi mēneši, Garutam – desmit. Kāpēc rukšķētājiem doti tādi neparasti vārdi? Aivars teic – tādām eksotiskām radībiņām taču nepiestāvētu latviski vārdi. Lai gan abas cūkas izskatās jau gluži pieaugušas, tās esot tikai sivēni un vēl augšot un augšot. Pieaugusi aitu cūka mēdz sasniegt pat 300 kilogramu svaru. Drīz būs jātaisa lielāks aploks, spriež Aivars. Ieminos, ka Garutam un Matimbai drīz laikam būs jāpošas uz kūtiņu, jo ziema jau klauvē pie durvīm. Izrādās, pateicoties biezajam kažokam, kas klāj šo cūku ķermeni, tās laukā var dzīvot augu gadu – gan vasarā, gan ziemā. Jābūt vien ierīkotai nojumei, kur dzīvniekiem patverties no sniega un lietus. Arī mazuļi tām mēdz dzimt ne tikai pavasarī, bet arī ziemā, jo sivēntiņi sasildās mātes biezajās cirtās.
Pašā oktobra vidū, kad viesojāmies “Cīruļos”, Mangalica cūku sprogainais kažoks vēl nepavisam nebija sasniedzis maksimālo biezumu. Ziemas vidū aitu cūkas tērpjoties gluži vai sprogu kupenā. Garuta un Matimbas sprogas ir rudas, bet aitu cūku kažoks mēdzot būt arī balts un melns, taču visus šos rukšķētājus vieno tas, ka āda ir nevis balta kā parastajām cūkām, bet melna.
Uzturēt šīs cūkas ir viegli, jo tās pārtiek tikai no zāles un siena. Tām nav jādod kombinētā barība kā parastajām cūkām. Aivars savas mīlules palutina arī ar dārzeņiem un augļiem. Rukšiem īpaši garšo svaigi gurķi, burkāni un āboli. Ļoti labprāt tās grauž arī zīles un kastaņus.
Raksturā aitu cūkas ir draudzīgas gan savstarpēji, gan ar cilvēkiem. Kamēr mūsu fotogrāfs abus rukšus cenšas iemūžināt fotoattēlā, Garuts piegājis pie saimnieka un savā vīrišķīgi krekšķīgajā balsī viņam kaut ko cītīgi stāsta. Cilvēku pasaulē sievietes parasti ir pļāpīgākas par vīriešiem, bet “Cīruļu” aitu cūku vidū otrādi – vairāk parunāties patīk Garutam. Ja Aivaram nākas ieiet aplokā, abi rukši savu mīlestību pret viņu izrāda, lecot virsū gluži kā suņi. Abas radībiņas nesaprot, ka sasniegušas jau diezgan lielu svaru un ka, šādi rīkojoties, nosmērē un plēš Aivara drēbes.
Pie pēcnācējiem aitu cūkas var tikt, kad sasniegušas viena gada vecumu. Aivars ļoti cer, ka nākamajā pavasarī kopā ar Garutu un Matimbu aplokā skraidīs bariņš mazu, sprogainu rukšķētāju.
Mangalika cūku šķirne oficiāli atzīta Ungārijā 1927. gadā;
šīs šķirnes cūkām raksturīgs biezs, cirtains apmatojums, melna āda;
var sasniegt līdz 300 kg svaru;
pārtiek no zāles un siena;
sala izturīgi dzīvnieki;
dzīves ilgums – 12 – 15 gadi.
