Labsirdīgā kārumniece Ringla 0
Ja man būtu māja ar zaļu pagalmu, noteikti iegādātos ņūfaundlendu. Šie lācīgie, bet gaužām labsirdīgie suņi man patīk jau sen. Miķelsonu ģimenei Rīgā, Teikā ir sava privātmāja ar plašu pagalmu, tāpēc viņi var atļauties turēt šīs šķirnes suni. Ringla ir jau otrais ģimenes ņufītis.
Pirmais ņūfaundlends Miķelsonu ģimenē nonāca nejauši. To klaiņojošu un pamestu atrada Rīgā, Pārdaugavā. Suns bija ļoti novārdzis un izsalcis. Lija atceras – ņufim izvārījuši lielu putras katlu, nolikuši, lai atdziest. Pēc kāda laika atraduši viņu bezgala laimīgu, apķērušos ar katlu, kas izēsts gandrīz tukšs, bet visa suņa krūteža noķellēta. Ielikuši viņam vārdu Morfejs.
Kad suns kļuva vecs un vārgs, Miķelsoni meklēja nākamo ņūfaundlendu. Ringlu viņi atrada ar televīzijas sludinājuma palīdzību. Kucēnam brauca pakaļ uz Tukuma pusi. No mazo suņuku pulka izvēlējās viskustīgāko. Un tāda Ringla jaunībā arī bija – ļoti kustīga, rotaļīga un delverīga. Tieši tas ņūfaundlendiem ir raksturīgi, ka, neņemot vērā lielo, smagnējo augumu, tie ir ļoti dzīvīgi. Un nu Morfejam bija sava skolniece, kuru apmācīt visās suņu gudrībās. Pēc četriem ģimenē pavadītiem gadiem Morfejs devās uz debesu laukiem.
Ringlai šobrīd ir jau deviņi gadi, bet suņu meitene aizvien ir delverīga un labprāt rotaļājas. Bet viņai nākas sadzīvot arī ar kaulu sāpēm, ko izraisa deformācija. Diemžēl ne tikai cilvēkus, arī suņus vecumā piemeklē dažādas kaites. Lija stāsta, ka vienbrīd Ringlai bijis pavisam slikti, bet nu, pateicoties kāda laba veterinārārsta gādībai un zāļu lietošanai, sunīte jūtas labāk. 
Ik rītu Ringla kopā ar saimnieci dodas stundu garā pastaigā. Ja sunīte pamana, ka kāds liels suns grib nodarīt pāri mazam sunītim, steidzas mazo aizstāvēt. Tik labsirdīga ir viņas dvēsele. Kaķus gan Ringla necieš. Ja Lija nepaspēj satvert siksnu, Ringla kļūst tik veikla kā jaunībā, metas kaķim pakaļ un uzdzen to kokā. Ringlai ļoti patīk peldēties. Agrāk Lija vasarā pastāvīgi vedusi viņu peldināt uz Linezeru un Ķīšezeru, bet tagad sunīte tik tālu vairs aiziet nevar. Kājas piekūst. Ringlas pienākums katru dienu ir sargāt māju, un to viņa arī uzcītīgi dara. Lija teic – pēc rējiena var pateikt, vai atbraucis dēls, mazbērni vai pie sētas pienācis svešinieks.
Ringla ir ļoti gudrs un arī ļoti labsirdīgs suns, stāsta Lija. Deviņu gadu laikā tikai vienu reizi viņa bijusi pa īstam dusmīga – tad, kad viņai gatavojās uzbrukt cits suns. Lijas mazbērni Ringlu glauda, paijā, dažkārt arī mazliet paņurca. Sunīte tad ierūcas, bet nevienam nekad nav kodusi.
Nesen Miķelsonu mājās parādījies jauns mīlulis – mazs bruņurupucītis, kuru Ringla nu ņēmusi savā apgādībā. Pietiek vien saimniecei apvaicāties: “Kur bruņurupucītis?”, un Ringla jau dodas meklēt. Paņem bruņurupucīti mutē un noliek nopļautajā zālienā. Pāris reizes Ringla mazo radībiņu ierakusi zemē. Reiz tas atrasts ierakts pat siltumnīcā. Tas tad arī ir viens no Ringlas lielākajiem nedarbiem. Otrs nedarbs – suņu meitene nočiepusi daļu no Ziemassvētku zoss cepeša, kas bija palicis pāri pēc saimnieku mielošanās. Ikdienā Ringla pārtiek no profesionālās sausās suņu barības. Dažkārt dabū arī kādu kotleti vai gaļas gabaliņu no ģimenes mielasta galda. Tomēr, būdami liela auguma, ņūfaundlendi neēd daudz. Liels kārums suņu meitenei ir dārzeņi, ogas un augļi. Ļoti labprāt viņa ēd zemenes, vīnogas, saldus ābolus, gurķus, burkānus, svaigus kāpostus un kartupeļus. Negaršo tomāti un pākšaugi. Dārzeņi viņai ir liels kārums arī sautēti.
Kļūt par māti Ringlai izdevās tikai vienreiz. Viņas septiņas atvasītes tagad dzīvo dažādās Latvijas pilsētās un ciemos.
Ņūfaundlendi: • dzimtene – Ņūfaundlendas sala, Labradoras pussala un tām tuvā Kanādas piekraste • uz Eiropu atveda angļu jūrnieki • kažoka krāsa galvenokārt melna • skausta augstums suņiem – 68 – 75 cm, kucēm – 62 – 70 cm • raksturā kustīgi, • temperamentīgi • ļoti patīk peldēties • regulāri jāķemmē kažoks
|
