Saimniekiem šis ir labs, tomēr ne rekordu gads 1
Nedaudz vēlāk kā ierasts laukos sākusies rapšu un graudu kulšana, kas aizkavēs ziemāju sējas darbus. Saimnieki, pretēji ekspertu prognozēm par rekordražu, aicina secinājumus izdarīt vien pēc apkūlībām. Savukārt abi lielie graudu pārstrādes uzņēmumi sola no lauksaimniekiem pirkt par 20% ražas vairāk nekā pērn. Lielāko daļu no tās iecerēts pārstrādāt un pārdot citu valstu tirgos.
Kavēs sējas darbus
“Šajā gadā kulšanu sākām daudz vēlāk nekā citus gadus, kas saistīts ar dabas apstākļiem. Pēdējos desmit gados sākām kult ne vēlāk kā 28. jūlijā, šajā gadā 2. augustā. Rapšiem vidējais kūlums pagaidām ir 3,27 tonnas no hektāra ieskaites svarā smilšaino augšņu laukos, normālos laukos tas pārsniedz četras tonnas. Ir kultas četras tonnas un vairāk arī citus gadus, nevar teikt, ka būs rekordraža,” teic pieredzējusī Jaunsvirlaukas pagasta z/s “Klidziņa” saimniece Laima Klidziņa, kas graudus kuļ arī pirmā Latvijas prezidenta Jāņa Čakstes pēcnācējiem piederošajā zemē Lielupes krastos. Vēsais laiks šajā pavasarī rapšiem gājis labumā tāpēc, ka veidojās daudzi stipri zari. Ja ir karsts laiks, tad veidojas tikai viens spēcīgs zars. Patlaban rapšus kaltēt arī nevajag, kas ietaupa naudas izdevumus. Vēlā kulšana atbīda uz vēlāku laiku rapšu sēju, ko nokultajos rudzu laukos sāks sēt jau nākamajā nedēļā. “‘Optimālajā termiņā – līdz 25. augustam – neiekļausimies, līdz 30. augustam rapšu sēju gan ceram pabeigt,” tā saimniece.
Šodien viņas saimiecības laukos sāk kult rudzus, kas sēti 250 hektāru (ha) platībā. L. Klidziņa ir pārliecināta – rudzu graudu kvalitāte būs laba tāpēc, ka gatavi graudi uz lauka atrodas īsu laiku. “Graudiem būs pietiekami augsts krišanas skaitlis, tos varēs izmantot maizes cepšanai,” domā saimniece.
Pēc rapšu un rudzu kulšanas saimniecībā sāks kult ziemas kviešus, kas patlaban vēl briest 480 ha platībā. Veldrē sagūlusi vien neliela daļa sējumu. Saimniece šajā gadā pirmo reizi 33 ha platībā iestādīja arī lopbarības pupas. Saimniecībā pavisam apsaimnieko 1125 ha zemes. Kulšanas darbu veic trīs kombaini, tostarp “John Deere”, “Sampo” un ” Claas Lexion” spēkrats. Saimniecībā ir arī kalte 2000 tonnu graudu glabāšanai. Laima un viņas saimniecība ir kooperatīva “Latraps” biedre, kas noņem rūpes par graudu pārdošanu un pirmapstrādi. Saimniece atklāj, ka jau patlaban 500 tonnas rapšu, kas veido aptuveni 80% no paredzamā kūluma, ir pārdoti. “Izdevās fiksēt rapšiem labu cenu, ko piedāvāja tikai vienu dienu,” teic L. Klidziņa un piebilst, ka viņai sekošana līdzi cenas piedāvājumam prieku nesagādājot. No vēl nenovāktās ražas par agrāk fiksētu cenu ir pārdoti arī 50% rudzu un 40% kviešu. Paredzamais graudu cenu kritums šo labības daudzumu vairs neietekmēs. L. Klidziņa atzīst – visienesīgākie saimniecībai ir kvieši, tāpēc tos arī audzē 480 ha platībā – vairāk nekā citas kultūras.
Uz jautājumu, cik ietaupīt ļaus degvielas cenu kritums, saimniece atbild – kritumu “apēdīšot” lielākas transporta izmaksas, tehniskās apkopes un rezerves daļu sadārdzinājums.
Pārstrādātāji pirks vairāk
Šonedēļ graudus sāka pieņemt arī abi lielākie graudu pārstrādes uzņēmumi, tostarp AS “Dobeles dzirnavnieks” un AS “Rīgas dzirnavnieks”. “Dobeles dzirnavnieks” šajā sezonā no graudu audzētājiem iecerējis pirkt 180 000 tonnu, bet “Rīgas dzirnavnieks” 130 000 tonnu graudu. Abi graudu pārstrādes uzņēmumi iecerējuši pirkt par 20% graudu vairāk nekā pērn. “Rīgas dzirnavnieks” ļoti veiksmīgi darbojas eksporta tirgos, tostarp Ķīnā, Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīs, kur ļoti pieprasīti ir no bioloģiski audzētājiem graudiem ražotie produkti un arī no auzām ražotie produkti. Lielāku tirgus daļu ar auzu un bioloģiskajiem produktiem iecerēts “paņemt” arī vietējā tirgū.
Arī “Dobeles dzirnavnieks” graudus pirks vairāk tāpēc, ka attīstīs ražošanu: – Graudus vajadzēs pārstrādei. Ir iecerēts kāpināt īsformas makaronu ražošanas apjomus. Liels uzsvars tiek likts arī uz spageti makaronu ražošanu, sevišķi eksporta tirgiem, turklāt graudi būs nepieciešami arī jaunajai pārslu un musli rūpnīcai,” atklāj uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.
Jārēķina rūpīgāk
Valsts Stendes Graudaugu selekcijas institūta nodaļas vadītāja Vija Strazdiņa teic, ka pērn rudenī daudzi saimnieki bijā pārspīlējuši izsējas normas – tās bija pārāk lielas. V. Strazdiņa arī vērš uzmanību – daudzviet Latvijā ir redzams, ka saimnieki laukus ir mēslojuši pārāk daudz. Iespējams gan, ka slikta bijusi minerālmēslu kvalitāte. “Ja, piemēram, agrā kviešu šķirne ‘Edvins’ ir sēta par biezu un ir bagātīgi mēslota ar slāpekli, tad sāksies slimības un labība kritīs veldrē,” atgādina pētniece. Viņa iesaka pirmo kult veldrē sagūlošo labību.
