Labs našķis – sukādes 0
Reizi pa reizei taču gribas kādu našķi. Vai tad lūkoties pēc konfektes, šokolādes, smalkmaizītes, tortes gabaliņa, vai tomēr izvēlēties kaut ko veselīgāku, piemēram, sukādes?
Kas tad īsti ir sukādes? Augļi, ogas un dārzeņi, kas vispirms izmērcēti sīrupā, pēc tam kaltēti zemā temperatūrā krāsnī vai speciālās iekārtās. Lielveikala plauktos atradām četru ražotāju sukādes – “Rāmkalnu” (Inčukalna pagastā), bioloģiskās saimniecības “Straumēni” (Aizkrauklē), SIA “Ricberry” (Ventspils novada Vārves pagastā) un zemnieku saimniecības “Lušēni” (Amatas novada Nītaures pagastā). Latvijas ražotāji piedāvā ne tikai brūkleņu, melleņu, ābolu, cidoniju un rabarberu, bet arī burkānu, ķirbju un biešu sukādes. Biešu sukādes izdodoties īpaši gardas, ja tās aplej nevis ar parastu cukura, bet gan cidoniju vai upeņu sīrupu. Arī ābolus pirms žāvēšanas var izmērcēt cidoniju vai aveņu sīrupā, ķirbjus – dzērveņu sīrupā. Interesantas sukādes sanāk no burkāniem. Tos nomizo, sagriež gabaliņos, izvāra gandrīz mīkstus. Pēc tam vismaz diennakti tur cukura sīrupā (500 g cukura uz 0,5 l ūdens), kam pievienots nedaudz citronskābes vai citrona sulas. Var iemērkt arī krūmcidoniju, smiltsērkšķu vai dzērveņu sīrupā, tad garša būs vēl tīkamāka. Žāvē +45 °C temperatūrā.
Visi sukāžu ražotāji savās interneta mājaslapās gluži kā viens apgalvo, ka, pateicoties īpašajai apstrādes tehnoloģijai, sukādes saglabā visas svaigās ogās, augļos un dārzeņos esošās bioloģiski aktīvās vielas, fenolus un vitamīnus. Piemēram, SIA “Ricberry” apgalvo, ka iecukurotajos žāvējumos antioksidantu ir pat 2,38 reizes vairāk nekā svaigajās ogās. Vai tas tā patiešām ir, vaicāju Latvijas Diētas ārstu asociācijas vadītājam, diētas ārstam Andim Brēmanim.
– Tā gluži nav, ka sukādēs saglabājas pilnīgi visas svaigās ogās, augļos un dārzeņos esošās labās vielas, apstrādes procesā kaut kas iet bojā, bet lielākā daļa tomēr paliek. Tik traki, kā, piemēram, vārot ķīseli, labās vielas un vitamīni bojā neiet.
Tikai jāņem vērā, ka, gatavojot sukādes, pievieno diezgan daudz cukura. Līdz ar to II tipa cukura diabēta slimniekiem, kā arī tiem, kam paaugstināts holesterīna līmenis vai ir liekais svars, šis produkts nav piemērots. Bet, ja ar veselību un svaru viss kārtībā un cilvēkam ir aktīvs dzīvesveids, tad sukādes kā našķis ir atbalstāms.
Ražotāja apgalvojumu, ka sukādēs ir vairāk antioksidantu nekā svaigās ogās, gan apšaubu. Žāvēšanas procesā auglis, oga vai dārzenis ir zaudējis mitrumu un sarucis apjomā, tāpēc labās vielas, tostarp antioksidanti, nedaudz koncentrējas, bet, ja salīdzina, piemēram, vienu svaigu ar vienu žāvētu melleni, nekādas atšķirības nebūs. Ja ņemsim 100 g svaigu melleņu un tikpat daudz melleņu sukāžu, tad gan sukādēs antioksidantu būs nedaudz vairāk.
Sukādes ir labs našķis, ko piekost pie tējas vai kafijas, lai apmierinātu saldumkāri. Vērtīgāks par konfektēm, šokolādi un smalkmaizītēm. Konditorejas izstrādājumi, kam bagātīgi pievienots ne tikai cukurs, bet arī sviests un baltie milti, ir daudz neveselīgāki. Sagrieztas gabaliņos, sukādes var pievienot arī muslim vai putrai, padarot to garšīgāku. Vēl labāk, protams, būtu ēst svaigus augļus un ogas. Tāpat kā ar jebkuru produktu, arī sukāžu baudīšanā jāievēro mērenība, uzsver Andis Brēmanis.
Kā pagatavot dzērveņu sukādes?
Vispirms ogas vairākas dienas tur sasaldētas aptuveni mīnus 10 grādos. Var nesaldēt, bet tad sukādes būs mazāk sulīgas. Atkausē, ogu miziņas sadursta, lai tajās var iesūkties cukurs un atdalīties sula. Pārkaisa ar cukuru (uz 1 kg iztīrītu ogu – 400 – 450 g cukura), 20 °C temperatūrā tur 16 stundas, tad sulu nolej. Pievieno 400 g ūdens, vāra, līdz dzērvenes mīkstas. Karsto masu lej rupjā sietā, ļauj, lai notek sīrups. Iegūto dzērveņu masu aptuveni diennakti žāvē 40 – 45 °C temperatūrā. Tāpat sukādes var gatavot no citām Latvijas ogām, augļiem un dārzeņiem, tikai tie jāsagriež daiviņās, āboliem un bumbieriem jāizņem serde. Ja vēlaties pagatavot ķirbju sukādes, jāizvēlas tāda šķirne, kas vārot neizšķīst. Burkānu gabaliņi vispirms jāpavāra, līdz tie ir gandrīz mīksti, tikai tad jāliek cukura sīrupā.
