Labs ēdiens skolās un bērnudārzos – pašvaldību rokās 16
Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Par gudru saimniekošanu nenosaukt, ja no tās pārtikas, kas nonāk uz skolu, bērnudārzu u. c. valsts un pašvaldību finansēto ēdnīcu galdiem, tikai daļa ir Latvijā ražota. Nupat vietvarās parādījušies cerīgi piemēri ar iepirkumiem, kuros tiek likts nopietns uzsvars uz vietējo, t. sk. bioloģisko, produkciju. Savu vārdu par labu biopārtikai teicis arī jaunais zemkopības ministrs.
No runām pie darbiem?
Cik nav runāts un spriests speciālistu konferencēs un tautas saietos, ka, dodot priekšroku ārvalstīs ražotai pārtikai, Latvijas tautsaimniecība zaudē milzīgus līdzekļus. Pārtikas iegādei valsts un pašvaldību iestādēs gadā tērējam 2,5 miljardus eiro, kamēr valsts kopējais budžets pērn bija 12,4 miljardi eiro. Var rēķināt, ka aptuveni 1,7 miljardi eiro aizplūduši uz citu valstu uzņēmēju kabatām. Par būtiskākajiem šķēršļiem tiek minēts vietējo ražotāju jaudas trūkums, kā arī pārtikas produktu smagnējā iepirkumu sistēma.
Veidus, kā veicināt vietējās pārtikas lietošanu, par vienu no instrumentiem izmantojot zaļo publisko iepirkumu (ZPI), jau trešo gadu meklē arī apjomīgs 18 valstu un 40 sadarbības partneru projekts “Cities 2030”, kas Latvijā aptver Vidzemes plānošanas reģionu. “Projekts ir fokusēts uz vietējās pārtikas sistēmas pārveidošanu un Eiropas Savienības stratēģijas “No lauka līdz galdam”, t. i., īsās pārtikas ķēdes, ieviešanu praksē, īpašu uzmanību pievēršot tieši sezonālās vietējās pārtikas veicināšanai,” skaidro viena no “Cities 2030” Latvijā veidotājām Zane Siliņa. Izpētījuši situāciju pašvaldībās, projekta organizatori aicināja uz apaļā galda diskusiju ieinteresētās puses – vietvaras, ēdinātājus, ražotājus, iepirkumu speciālistus u. c. pārtikas ķēdēs iesaistītos. Līdzīgas apaļā galda sarunas notiek arī “Interreg” projekta dalībniekiem Kurzemes un Latgales plānošana reģionas. Par veiksmīgāko saietu, kurā puses viena otru ir sadzirdējušas, Z. Siliņa vērtē Siguldas, Cēsu un Valmieras pārstāvju tikšanos. Varakļāni uz pareizā ceļa nostājušies bez īpašas mudināšanas. Kā maza pašvaldība par ēdināšanu trīs iestādēs gādā paši, priekšroku dodot vietējiem, arī bioloģiskiem pārtikas produktiem. “ZPI nav tik sarežģīta procedūra, un mūsu trīs virtuves tiek ļoti labi galā gan ar produktu pieņemšanu, gan sūdzībām, ja netiek piegādāts, kas prasīts.”
Kurš galvenokārt ir atbildīgs, lai skolu un bērnudārzu ēdnīcas bērniem nodrošinātu veselīgu ēdienu, kurā izmantoti arī bioloģiski audzēti produkti?
Siguldai paveicies
Pirms ZPI izsludināšanas Siguldas pašvaldība veikusi priekšizpēti, lai saprastu, vai pietiks pārtikas ražotāju, kas to var nodrošināt, stāsta novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa. Kļuvis skaidrs, ka ar bioloģiski audzētu dārzeņu un augļu sagādi daudz rūpju nebūs, jo Siguldas novadā veiksmīgi darbojas kooperatīvā sabiedrība “ekoloģisks.lv”, kur iepērk produktus no apkārtnes lauksaimniekiem, veicot arī uzglabāšanu un piegādi. “Var teikt, ka gan mums, gan mūsu ēdinātājiem ir paveicies, ka Siguldas novadā ir uzņēmums, kurš atbilstoši ZPI reāli spēj nodrošināt ar vietējo zemnieku audzētiem dārzeņiem un augļiem. Par lielo sagādes ķēžu iepirktajiem produktiem neesam tik droši,” skaidro domes vadītāja. Pirmā ar “ekoloģiski.lv” sadarbību sākusi vietējā SIA “Arseja”.
Gatavojoties nākamajam lielajam iepirkumam, pašvaldība sarīkojusi kooperatīvās sabiedrības tikšanos arī ar citiem ēdinātājiem. “Paradokss, kas izskanēja tikšanās reizē un pārsteidza arī mani, ka grūtības ir nevis ar dārzeņiem un augļiem, bet biopienu un graudu produktiem, kam rudenī notika masveida iepirkumi.” Ar pieprasījumu neesot ticis galā “Tukuma piens” un “Dobeles dzirnavnieks”, tāpēc L. Sausiņa secina, ka uzņēmējdarbība joprojām atpaliek no pieprasījuma. Izskatās, ka pieminētajiem komersantiem izdevies sastrēgumu novērst, jo vismaz viens no ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem – SIA “Žaks-2” – par bioloģiskā piena un graudaugu produktu trūkumu Inčukalna un Krimuldas izglītības iestāžu ēdnīcām nesūdzas.
Siguldas pašvaldība jau tagad mudina ražotājus, piegādātājus un ēdinātājus būt gataviem, kad tiks izsludināts ZPI ēdināšanas pakalpojuma sniegšanai Siguldas 1. pamatskolai, vidusskolai un ģimnāzijai, kā arī Allažu pamatskolai, jo pārtikas piegāde būs nepieciešama divtik lielāka nekā līdz šim. No šā gada budžeta 58 miljoniem eiro ēdināšanai izglītības iestādēs paredzēti 1,6 miljoni eiro.
Valmiera vēl gatavojas
Valmieras novada pašvaldība pēc administratīvi teritoriālās reformas no iepriekšējām vietvarām saņēmusi ļoti raibu izglītības iestāžu ēdināšanas pakalpojumu līgumu mantojumu, stāsta Attīstības pārvaldes vadītāja Evija Nagle. Vienām iepirkumos svarīgāka bijusi zemākā cena, citām – saimnieciskais izdevīgums u. c.
Jaunā vadība ar Jāni Baiku priekšsēdētāja amatā bērniem par galveno uzskata veselīgu ēdienu un dzīvesveidu, kā arī citas viņu attīstībai būtiskas nodarbes, kas atspoguļosies arī jaunajā ēdināšanas pakalpojumu ZPI visām skolām un bērnudārziem. “Dalīsim to lotēs pa iestādēm, tāpēc viens ēdinātājs nevarēs pieteikties uz visu lielo novadu, bet tiks radīta iespēja, ka pakalpojumu var nodrošināt arī mazāki uzņēmumi, tāpat iespējas startēt būs līdzšinējiem ēdinātājiem,” skaidro pašvaldības pārstāve. Paredzot iepirkumā saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, pretendentiem tiks doti punkti par tuvāko pārtikas izcelsmes vietu. “Nereti ir bijuši iepirkumi, kur tuvākā piegādes vieta ir augļu bāze. Tagad sakām, ka vairāk punktu saņems tie, kas konkrētai skolai piedāvās tuvāko biodārzeņu audzētāju vai miltu un citu bioproduktu ražotāju. Otrs konkurētspējīgs kritērijs ir bioloģisko produktu skaits, lai ēdinātājs būtu ieinteresēts daudzveidīgākā pārtikā. Iepriekšējos iepirkumos piedāvāti aptuveni 60 bioprodukti.
Par ZPI vājāko punktu gan Valmieras, gan arī Siguldas pašvaldības pārstāve nosauc tā izpildes kontroli. L. Sausiņa uzdevusi veikt pārbaudi šopavasar, savukārt valmierieši vēl spriež, vai to uzticēt pašām izglītības iestādēm vai īpaši norīkotam speciālistam. Par ZPI uzraudzību valstī jārūpējas Pārtikas un veterinārajam dienestam.
E. Nagle atzīst, ka pašvaldība var veicināt vietējo bioloģisko ražotāju attīstību gan ar ZPI prasībām, gan izsoļu noteikumiem pašvaldības iznomātajām zemēm, kas jau ir bioloģiski sertificētas, ka arī turpmāk tās jāapstrādā ar bioloģiskās lauksaimniecības paņēmieniem.
Zemkopības ministrs izbrīna
Līdz ar pirmajām publiskajām uzstāšanās reizēm ne vienu vien ES Zaļā kursa atbalstītāju izbrīnījuši jaunā zemkopības ministra Didža Šmita paziņojumi. Atšķirībā no saviem priekšgājējiem viņš izteicies par labu veselīgai, bioloģiski audzētai pārtikai bērnu uzturā, par vienu no svarīgiem uzdevumiem izvirzot bezmaksas ēdināšanas programmas “Bērnības garša nākotnei” izstrādi un ieviešanu izglītības iestādēs. “Programma sniegtu iespēju bērniem ikdienā bērnudārzā un skolā saņemt veselīgu ēdienu un jau no mazotnes radinātu veselīgi ēst. Turklāt jaunā sistēma jāveido tā, lai skolēnu ēdienkartē pēc iespējas vairāk būtu bioloģiska, vietēji ražota pārtika. Tas būtu ne vien vērtīgs atbalsts vietējiem ražotājiem, bet arī investīcija sabiedrības veselībai kopumā.”
Pagaidām neko konkrētāku par nepieciešamajiem priekšdarbiem, lai nākamgad sāktu vismaz trīs pilotprojektus, kuros tiktu ieviestas izmaiņas skolu ēdināšanas sistēmā, no ministrijas nevar uzzināt.
Vēl viens D. Šmita paziņojums, ka pārtikas stratēģijas un sistēmas attīstībā labs piemērs ir Somija, jau radījis dzirdīgas ausis, proti, projekta “Cities 2030” veidotāji kopā ar Valmieras novada pašvaldības pārstāvjiem gatavojas maijā doties uz Seinejoki pārtikas reģionu, lai iepazītos ar viņu pieredzi. Protams, ministrija turpina daudzu gadu garumā īstenoto programmu “Piens un augļi skolai”, kurā piedalās vairāk nekā 1300 izglītības iestādes, lai ar pienu, dārzeņiem un augļiem bērni papildus uzņemtu vērtīgas uzturvielas.
SPECIĀLISTA VIEDOKLIS
Vai bērniem dodam labāko vai lētāko?
Gustavs Norkārklis, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs: “Sarunas par zaļo publisko iepirkumu (ZPI) izglītības iestāžu ēdināšanā velkas daudzus gadus, pozitīva virzība ir ļoti lēna. Ļoti ilgi cīnījāmies, lai ZPI biopārtikas apjomi būtu noteikti procentos, ko panācām pienam un graudiem, kas dažus gadus ir spēkā. Pienam tagadējo 50% vietā tie var būt 100%, jo neatkarīgs pētījums parādīja, ka ar biopienu izglītī7bas iestādes varam nodrošināt simtprocentīgi. Paradokss, ka līdz šim Zemkopības ministrija visās sanāksmēs pret to pretojās. Tagad varbūt kaut kas mainīsies.
Ne jau ar Ministru kabineta noteikumiem to panāksim, bet pašvaldībām jāgrib nodrošināt savas skolas un bērnudārzus ar kvalitatīvu, bioloģiski audzētu pārtiku. Tas ir jautājums, vai bērniem gatavojam pašu labāko ēdienu vai lētāko. Vairumā gadījumu ZPI ir maksimāli lētākais, vienkāršākais, kā arī bez kontroles un uzraudzības un bērni ēd sliktu pārtiku. Piemēram, Vārkavas skolā, kur mācās mani bērni, pusdienās saldajā pasniedz barankas vai kādu citu veikalā pirktu cukurotu našķi. Protams, ir arī labie piemēri, kas parāda – ja grib, tad var bērniem nodrošināt kvalitatīvu pārtiku.
Par to, vai varam cerēt, ka visi pārtikas produkti ZPI būs vietējie, gan šaubos. Un tas ir rezultāts, ka visus šos gadus tieši vai netieši lauksaimniecībā ir stimulēta graudkopības attīstība, lai gan atbalsts bija jāsaņem arī dārzeņu, augļu u. c. kultūraugu audzētājiem.”
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
