Praktiskās iemaņas audzēkņi nostiprina kvalifikācijas praksē, kas pēdējā studiju gadā ilgst pusgadu. Tehnikums sadarbojas ar darba devējiem ne tikai Latvijā. “Erasmus +” programmā audzēkņiem ir iespēja doties praksē uz Franciju, Maltu, Nīderlandi, Dāniju. Piemēram, Evija nesen atgriezusies no Maltas, kur nelielā pilsētā strādājusi mazo dzīvnieku klīnikā. “Sākumā tikai vēroju, bet pēc tam man jau uzticējās: varēju asistēt operācijās, sagatavot dzīvniekus tām,” viņa atceras. Visbiežāk nācies piedalīties kaķu sterilizācijā, jo klīnikā tika veiktas šādas valsts apmaksātas operācijas klaiņojošajiem murrātājiem. Visinteresantākā pieredze, kādu Latvijā nebija nācies piedzīvot, bija piedalīšanās čivavas kucītei veiktā ķeizargriezienā, kad pasaulē nāca četri kucēni.

Pēc tehnikuma absolvēšanas asistenti var strādāt veterinārārsta vadībā klīnikās, privātpraksēs, veterinārajās aptiekās, arī citviet. Taču daļa absolventu tehnikumā gūtās zināšanas izmanto, lai strādātu savā vai savu vecāku saimniecībā. Ja tajā ir lopi, noder gan zināšanas par viņu fizioloģiju, gan praktiskās iemaņas, piemēram, māka veikt iešļircinājumus. Pat vairāk nekā desmitā daļa absolventu dodas uz Latvijas Lauksaimniecības universitāti, lai studētu veterinārmedicīnu un ar laiku kļūtu par veterinārārstu.

Fakti

Lai kļūtu par veterinārārsta asistentu un vienlaikus iegūtu vidējo izglītību, jāmācās vispārizglītojošie un profesionālie priekšmeti, kā arī jāapgūst praktiskās mācības – pamati agronomijā, lopkopībā un ķirurģijā, dzīvnieku anatomija un fizioloģija, patoloģiskā anatomija, farmakoloģija, epizootoloģija, dzemdniecība, parazitoloģija, veterināri sanitārā ekspertīze, iekšķīgās nelipīgās slimības, biznesa plānošana.