Beidzies “LA” rīkotais konkurss “Latvijas gada lielākā zivs 2015” 0
Nesen pie ūdeņiem satikts makšķernieks man teica, ka katrs gads, kas nākot klāt vecumā virs piecdesmit pieciem gadiem, esot jārēķina par trīs. Laikam jau viņam būs bijusi taisnība, prātam neaptveramā ātrumā steidzas laiks, sācies jauns gads, un, protams, beidzies “LA” rīkotais konkurss “Latvijas gada lielākā zivs 2015”. Priecē fakts, ka šogad konkursa popularitāte augusi, konkursam tika pieteikts krietni vien vairāk zivju nekā iepriekšējā gadā, un tas tikai norāda, ka esam uz pareizā ceļa. Pārāk neskuma arī tie makšķernieki, kuru iesūtītie lomi neiekļuva godalgotajā sešniekā, būšot stimuls medīties uz vēl lielākiem makaniem.
Siltā un ļoti jaukā septembra vakarā uz savu iemīļoto vietu Daugavas krastā devās Genādijs Ivanovs, lai pamēģinātu veiksmi ar gruntsmakšķeri. Te uzreiz jāteic, ka veiksme pie Genādija nākusi diezgan bieži, izdevies noķert pa kādam paprāvam samēnam, breksim un asarim. Vēsajos rudens vakaros Genādijs no Daugavas dzelmēm mānījis prāvas vēdzeles. Nonācis pie upes, Genādijs ātri saridāja makšķeres, aprīkoja to dzēlīgos āķus ar trekniem naktstārpiem, salika zvaniņus un sāka gaidīt. Šoreiz ilgi gaidīt nenācās, gruntenes zvaniņš jautri iezvanījās, Genādijs grāba kātu un tika pie 1320 gramus smaga asara, kurš veiksmīgajam makšķerniekam atnesa sesto vietu konkursā.
Aiz loga pelēka oktobra diena, mājas darbi apdarīti, un alūksnietis Aivars Rikveilis devās uz Alūksnes ezeru, lai pakaitētos ar kādu rudens liellīdaku – tās jau vairākas dienas priecēja makšķerniekus, kas, spītēdami vēsajam vējam un lietum, intensīvi vagoja ezera ūdeņus ar laivām, vilkdami aiz sevis dažāda izmēra, krāsas un svara voblerus, ticēdami, ka šoreiz būs lielā, jo bez ticības jau nevedas neviens darbs un makšķerēšana nav nekāds izņēmums. Aivara iekšējā balss arī teica, ka jābūt, laika copei nebija daudz, un makšķernieks jau grieza laivu uz māju pusi, lai vēl noietu pa zināmām takām, kad sekoja pamatīgs sitiens pa kātu. Cīņa ilga apmēram divdesmit minūtes, Aivars nesteidzās, jo zināja, ka ar lielajām jārīkojas prātīgi. Līdaku izdevās veiksmīgi iesmelt lielizmēra uztveramajā tīklā un iecelt laivā. Krastā prāva skatītāju pulciņa ielenkumā tā tika svērta, mērīta un fotografēta. Aivaram ar savu 12,165 kilogramus smago zaļsvārci godam nopelnīta piektā vieta konkursā.
Izcili smagu zvēru, velcējot ar “Salmo Perch” vobleru, Ķīšezerā aizejošā gada pēdējās dienās piemānīt izdevās daudzu dižu līdaku ieguvējam Aleksandram Teleševam. Šajā situācijā gan cīņa izvērtās krietni vien dramatiskāka, jo uz spininga spoles uztītā “Power Pro” aukliņa šādai torpēdai bija samērā tieva, tās celtspēja vien 6,8 kilogrami. Pēc gandrīz stundu ilgas cīņas Aleksandram ar drauga Andreja palīdzību izdevās 15,340 kilogramus smago milzeni dabūt laivā. Aizejošais gads dāvāja azartiskajam copmanim lielisku trofeju, kura, apstrādāta pie zivju taksidermista, tiks novietota goda vietā, un ceturto vietu konkursā.
Augusta vidū uz savu iecienīto līdaku vietu Lielupē devās Aivars Štrāls. Savas līdaku makšķeres superdzēlīgo āķi Aivars aprīkoja ar paprāvu ēsmas zivtiņu un nogādāja to netālu no Lielupes līcī augošajām lēpenēm. Stundas ritēja, ēsmas zivtiņa žirgti kustināja pludiņu, bet copes nebija. Kad gandrīz sāka krēslot, pludiņš braši palēcās un pazuda zem ūdens. Brītiņu nogaidījis, Aivars piecirta un sajuta galā dīvainu pretestību, zivs laivai tuvojās pavisam citādi, nekā to mēdz darīt līdakas. Aivara galvā iešāvās doma par zandartu, bet, pievelkot lomu pie laivas, ieraudzīja, ka ēsmas zivi pakampis un āķi ierijis krampīgs asarpuika. Aivars uzreiz saprata, ka šādi eksemplāri visai bieži negadās, un pieteica lomu konkursam, kurā kuprainais 1688 gramus smagais skaistulis ierindojās augstajā trešajā vietā.
Kas gan var būt jaukāk, kā siltās pavasara saulītes glāstos klausīties gruntsmakšķeru zvaniņu skaņās gleznainās Ventas krastos vimbu laikā, kad daba mostas jaunai vasarai. Kādā aprīļa pēcpusdienā uz vimbu copi Ventā draugu lokā bija ieradies arī Edgars Liepiņš. Draugi zivis mānīja ar naktstārpiem un vimbām tik ļoti tīkamajām kapargalvām (rožvaboļu kāpuriem), vimbu cope bija ļoti aktīva, un Edgars īsā laikā tika pie licencētās makšķerēšanas noteikumos noteiktajām septiņām vimbām. Laiks bija jauks, noķertās zivis plunčājās uzglabājamajā tīkliņā, un Edgars turpināja makšķerēt pēc principa “ķer un atlaid”. Šī stratēģija izrādījās pareiza, makšķernieka piedāvāto ēsmu iekāroja izcili liela vimba. Edgars atlaida no uzglabājamā tīkliņa mazāko vimbu un devās mājup. Pa ceļam viņš kādā no ceļmalas veikaliņiem zivi nosvēra, sertificētie svari rādīja 1250 gramus, un skaistā, augstvērtīgā zivs nesa veiksminiekam otro vietu konkursā.
Bet visus punktus uz “i” salika iepriekšējā gada konkursa uzvarētājs Aivars Rāviņš, kuram no Daugavas bedrēm iepretī vietai, kur kādreiz atradās Staburags, ar ziemas makšķerīti un prāvu pušķi motiļu un mušu kāpuru 2015. gada ieskaņā izdevās izcelt 5,62 kilogramus smagu breksi un konkursa zeltu. Ar šo zivi Aivars par desmit gramiem laboja iepriekšējo “Latvijas Avīzē” reģistrēto brekša rekordu. Cīņas laikā neiztika arī bez starpgadījumiem, Aivara izurbtais āliņģis resnulim izrādījās krietni par mazu, un tikai ar draugu palīdzību – viņi paplašināja āliņģi – izdevās portfeli dabūt uz ledus.
Konkurss beidzies, balvas sadalītas, rīkotāji un laureāti teic sirsnīgu paldies konkursa sponsoram SIA “Salmo”.
Gaidām jūsu pieteikumus jaunajam konkursam “Latvijas gada zivs 2016”!
