Atbalstu no valsts varēs saņemt arī iedzīvotāju energokopienas. Kā labos sagrauto zaļās enerģijas ražošanu? 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi apjomīgus grozījumus Enerģētikas likumā, kam būtu jāmazina CO2 emisijas, jāpilnveido dabasgāzes tirgus regulējums un jāveicina atjaunojamās enerģijas izmantošana, tostarp izveidojot jaunu AER veicināšanas un energoefektivitātes uzlabošanas fondu.
28. janvārī beidzās priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kurus tagad vērtēs EM, bet vēlāk ministrija likumprojektu iesniegs Valsts kancelejā izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē.
Latvijā 2018. gadā enerģētikas sektora siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju apjoms bija lielākais kopējā Latvijas SEG emisiju apjomā – 37,1%. Lai gan no 2005. līdz 2018. gadam emisijas minētajā sektorā samazinājušās par 13,6%, pēdējā perioda gadā tās atkal par 6% palielinājās.
Lielā mērā SEG emisiju samazinājumu enerģētikā veicinājusi tieši atjaunojamo energoresursu izmantošanas palielināšanās.
Būs nepieciešami arī tieši atbalsta pasākumi
Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš “Latvijas Avīzei” uzsvēra, ka ļoti būtisks ir priekšlikums likumā iekļaut normas par atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanas un atjaunojamās enerģijas ražošanas veicināšanu.
“Pēc ilgstoša laika, kad AER bija “aizliegtais” temats un runāt par AER izmantošanas veicināšanu no politikas veidotāju viedokļa bija politiski nekorekti, šādu grozījumu priekšlikums ir jātulko pozitīvi. Izskatās, ka politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji ir gatavi salabot pēdējo gandrīz desmit gadu laikā metodiski dekonstruēto AER regulējumu.”
Runājot par Atjaunojamās enerģijas veicināšanas un energoefektivitātes uzlabošanas fondu, Āboltiņš pozitīvi izcēla to, ka atbalsta saņēmēji (aizdevumu veidā) varēs būt gan komersanti, gan pašvaldības, gan energokopienas.
“Finansējuma pieejamība gan Latvijā, gan daudzās citās valstīs ir viens no būtiskākajiem kavēkļiem gan vietējo AER projektu attīstībai, gan energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Ir cerība, ka šāda kavēkļa likvidēšana stimulēs neemisiju tehnoloģiju plašāku lietojumu.”
Āboltiņš īpaši uzsvēra pašvaldību potenciālo līderību AER risinājumu ieviešanā, kā arī pilnīgi jauno iespēju kliedētajā enerģijas ražošanā iesaistīties iedzīvotājiem.
Arī Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors Gunārs Valdmanis pozitīvi vērtē AER veicināšanas fonda ideju, jo ar iepriekšējiem lēmumiem atbalsta iespējas bija praktiski apturētas.
“Tomēr ir jāsaprot, ka ilgtermiņā Latvijai, visticamāk, neizdosies iztikt bez jauniem tieša vai netieša atbalsta pasākumiem, jo investīciju vide elektroenerģijas tirgū šobrīd ir nelabvēlīga jaunām investīcijām gan AER jaudās, gan arī ražotnēs, kas izmanto citus enerģijas avotus.”
Aicinās zaļos projektus īstenot plašās kopienās
Viens no likumprojekta interesantākajiem jauninājumiem noteikti ir gaidāmais regulējums energokopienām, lai veicinātu sabiedrības iesaisti AER iekārtu (saules enerģijas) uzstādīšanā kolektīvajam pašpatēriņam.
EM norāda, ka šobrīd Latvijā vēl nav tipisku energokopienu piemēru, taču vairākas daudzdzīvokļu mājas līdz ar renovāciju ir uzstādījušas saules enerģijas iekārtas pašu patēriņam.
EM uzsver, ka kopienu enerģijas attīstībai jāsastopas ar vairākiem izaicinājumiem. Kā viens no šķēršļiem pašpatēriņa pieaugumam ir stimulējošu instrumentu iztrūkums, bet otrs – regulējums, kas neveicina iniciatīvas.
Šķēršļi ir saistīti arī ar projektu augstajām sākotnējām izmaksām un atmaksāšanās periodu. Tādējādi pašražošanas iekārtu uzstādīšana pieejama nelielam īpašnieku lokam.
Šie šķēršļi attiecas gan uz individuāliem aktīvajiem lietotājiem, kas iegādājas saules paneļus, kolektorus vai siltumsūkņus, gan arī izmaksu ierobežojumi skar līdzdalību energokopienu izveidē.
Neņems vērā sabiedrības viedokli?
Ne viss gan jaunajā likumā vērtējams viennozīmīgi. Āboltiņa uzmanību piesaistījis šķietami neuzkrītošs priekšlikums aiz vārdiem “ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums” ierakstīt “vai pieņemts lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu”.
“Ja šo apstiprinātu, tad izveidotos situācija, kurā nacionālo interešu objektam nebūtu jāveic IVN procedūra, kas nozīmē, ka varētu ignorēt jebkādus iedzīvotāju iebildumus par projekta īstenošanu. Veidotos nopietns risks, ka šāda projekta autors pie lēmumu pieņēmējiem spētu izlobēt savas intereses.”
