Bendējoša veselības aprūpe 6
Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis teic, ka ikdienā nav novērojis, ka invalīdu kļūtu vairāk. Taču statistikas datus skaidro ar zemo veselības aprūpes sistēmas līmeni, kā arī dzīves apstākļu pasliktināšanos. “Latvijas ļaudis bendējošā veselības aprūpes sistēma noteikti varētu būt par pamatu tam, kāpēc arvien vairāk cilvēku iegūst invaliditāti. Turklāt liela daļa sabiedrības dzīvo ļoti trūcīgi un, iespējams, apzinoties konkrētus finansiālos atbalsta pasākumus, mēģina nokārtot invaliditāti, lai uzlabotu savu materiālo stāvokli,” spriež I. Balodis. Apvienībā vērtē, ka vienīgais, kas palīdzētu uzlabot veselības aprūpi valstī, ir ieviest veselības apdrošināšanas sistēmu, jo patlaban sistēma ir tik sadrumstalota, ka visi papildu līdzekļi, kas tajā tiek ieguldīti, teju izšķīst un sabiedrības veselība kopumā no tā neko neiegūst.
Biedrības “Invalīdu tiesību aizsardzības centrs” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Neibults-Miebolts uzskata, ka veselības aprūpes kvalitāte un pieejamība ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc personu ar īpašām vajadzībām kļūst ievērojami vairāk. Viņš aktualizējis šo problēmu vēstulē augstākajām valsts amatpersonām, kurā sakarā ar pieprasījumu pēc veselības aprūpes pakalpojumiem lūdz piešķirt papildu valsts finansējumu operācijām, izmeklējumiem, zālēm, tehnisko palīglīdzekļu iegādes rindu samazināšanai un citiem mērķiem.
Izeja invaliditātes statusā
Labklājības ministrijas rīcībā nav pētījumu, kuros būtu analizēti cēloņi invaliditātes pieaugumam, taču ministrijas ekspertu vērtējumā tas saistīts ar sabiedrības novecošanos, izmaiņām politikā un atbalsta pasākumos, kas paredzētas personām ar invaliditāti, kā arī pārmaiņām sociālekonomiskajā situācijā. Tāpat LM pārstāve E. Celmiņa nenoliedz, ka savu ietekmi atstājusi ekonomiskā krīze un iespējamie iemesli novērojamajai tendencei var būt gan bezdarbs, gan veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības problēmas. “Cilvēku finansiālā situācija pasliktinājās, tie nevērsās laikus pie ārsta un nonāca tik tālu, ka personas stāvoklis jau bija atbilstošs invaliditātes noteikšanai. Iespējams, pirms krīzes cilvēki ar savām veselības problēmām tika galā paši un, kaut viņu veselības un funkcionālās spējas palika nemainīgas, zaudējot darbu un ilgstoši nespējot parūpēties par savām veselības vajadzībām, izeju saskatīja invaliditātes statusā, kas paredz zināmus atvieglojumus,” skaidro Celmiņa.
