Bezdarbnieki meklē kaites 6
“Ja cilvēkam ir darbs, viņam nav daudz laika staigāt pie ārstiem un meklēt dažādas kaites, bet, kad ir bezdarbs, cilvēks tās vainas atrod. Otra lieta, ka medicīna Latvijā ir dārga, bet veselība stipri pasliktinās, gaidot valsts apmaksātos pakalpojumus,” spriež Juris, kurš invaliditātes statusā ir jau ceturto gadu un ieradies VDEĀVK, lai to pagarinātu. Juris patlaban saņem valsts invaliditātes pensiju – nedaudz virs 90 eiro. Par šo summu nesanākot samaksāt pat par zālēm, tāpēc daudz palīdzot vecāki. Sākotnēji Juris bijis III grupas invalīds, vēlāk veselība pasliktinājusies un piešķirta II grupa. Viņam ir cukura diabēts, smagas kaulu un redzes problēmas. Gūžas kauli noārdījušies tiktāl, ka to vietā nācies ievietot protēzes. Juris vairākus gadus strādājis Anglijā un atzīst, ka novēloti griezies pie ārsta, jo saspringtā darba dēļ ilgāku laiku sadzīvojis ar sāpēm. Atvaļinājuma laikā atbraucis uz Latviju, kur pēc veiktā rentgena ārsts nav varējis saprast, kā ar šādiem gūžu kauliem Juris vispār vēl spēj staigāt, un nekavējoties licis nokārtot invaliditāti. Juris šos gadus ir bez darba: “Meklējis esmu, bet neviens darba devējs negrib ķēpāties ar invalīdiem. Biju atradis sev piemērotu vietu, taču arodārsts iebilda. Teica, ka neuzņemsies atbildību, jo ar manu slimību tas esot ļoti riskanti.” Nu vīrietis atmetis cerību Latvijā dabūt darbu, taču plāno atgriezties Anglijā, jo uzskata, ka tur iespējas ir plašākas. Turklāt darba devēji Anglijā daudz domājot par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, piešķir papildu pauzes un citus atvieglojumus. Juris piemin arī Lielbritānijas veselības aprūpes sistēmas priekšrocības. Visiem strādājošajiem jāmaksā obligātā veselības apdrošināšana, taču tad pieejams bezmaksas ārsts un arī bezmaksas medikamenti. Vienlaikus gan Juris nenoliedz, ka, strādājot ārzemēs, daudzi savu veselību sabeidz – strādā garas stundas un apmeklēt ārstus nesanāk laika, taču tā notiekot arī Latvijā. Viņaprāt, invalīdu kļūstot vairāk, jo cilvēki aktīvāk pievēršas savai veselībai un atklāj dažādas vainas, bet veselības aprūpes sistēma tam netiek līdzi.
Vidējā pensija – 164,42 eiro
Invalīdiem, kuru sociālās apdrošināšanas stāžs nav mazāks par trim gadiem un kuri vēl nesaņem vecuma pensiju, valsts piešķir invaliditātes pensiju, kuras apmērs atkarīgs no darba algas, no kuras veiktas sociālās iemaksas, kā arī stāža. Tās minimālais apmērs I grupas invalīdiem ir 102,45 eiro, II grupas invalīdiem 89,64, bet III grupas – 64,03. Nedaudz lielāki minimālie pensiju apmēri ir tiem cilvēkiem, kam invaliditāte ir kopš bērnības. 2014. gadā invaliditātes pensijās izmaksāti 141,2 miljoni eiro un tās vidējais apmērs bijis 164,42 eiro. Vidēji mēnesī šo pensiju saņēmuši 71 558 invalīdi.
Pārējie invalīdi, kuru apdrošināšanas stāžs ir mazāks par trim gadiem, var saņemt konstantu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invaliditātes gadījumā (invaliditātes pabalstu) – I grupa 83,24 eiro, II grupa 76,84 eiro, III grupa 64,03 eiro. To 2015. gadā saņēmušas 19 213 personas, un tas valstij izmaksājis 22 miljonus eiro. Pēckrīzes gados strauji pieaudzis to invalīdu skaits, kas nestrādā vai arī kā stāžs oficiālā darbā ir nepietiekams, lai pretendētu uz invaliditātes pensijām, tāpēc būtiski palielinājušies arī izdevumi, kas paredzēti invaliditātes pabalstiem.
Tāpat atsevišķu pabalstu no valsts saņem invalīdi, kuriem nepieciešama kopšana, kā arī Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un viņu ģimenes. Aizpērn pabalstu saņēmuši 16 559 šādas personas un tas valstij izmaksājis 32,6 miljonus. Persona saņem invaliditātes pensiju arī tad, ja turpina darba gaitas, un šis fakts pensijas apmēru neietekmē.
