Pēdējo astoņu gadu laikā Latvijā invalīdu kļuvis teju par trešdaļu vairāk 6
Astoņu gadu laikā invalīdu skaits Latvijā audzis par 32%. Vēl 2008. gadā Latvijā bija reģistrētas 131 524 personas ar invaliditāti, toties 2015. gadā – jau 174 060. Turklāt jāņem vērā, ka iedzīvotāju skaits šajos gados pastāvīgi samazinājies. Šobrīd jau gandrīz katrs vienpadsmitais jeb 8,85% Latvijas iedzīvotāju ir invalīdi (ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes sniegtos datus, ka šā gada 1. aprīlī kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā bija 1 967 200). Izdevumi invaliditātes pensijām laikā no 2008. līdz 2014. gadam auguši gandrīz par 25 miljoniem eiro – no 116,6 līdz 141,2 miljoniem. Summa invaliditātes pabalstiem četros gados gandrīz dubultojusies – no 12,6 miljoniem eiro 2012. gadā līdz 22 miljoniem, kas izmaksāti pērn.
Pēdējos gados visvairāk invalīdu kļuvis tieši pensionāru vidū, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati. I grupas invalīdu, kuri saņem vecuma pensiju, skaits trīskāršojies. Cilvēki nevis biežāk kļūst par invalīdiem, bet gan aktīvāk cenšas invaliditāti nokārtot, vērtē Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītājs Andris Zīverts. “Dažādas visai nopietnas vainas ar gadiem ir vairumam cilvēku, un ekonomiskā situācija acīmredzot rada nepieciešamību pēc papildu atbalsta. Ikdienas pieredze liecina, ka tieši pensionāri ļoti aktīvi izmanto savas tiesības un valsts piedāvātos atvieglojumus, ko var iegūt, nokārtojot invaliditāti,” teic Zīverts. Lai gan vecuma pensiju saņēmēji invaliditātes pabalstu un pensiju saņemt nevar, taču, nokārtojot invaliditāti, pensionāri var palielināt savu pensiju, jo tiek pie nodokļu atvieglojumiem, kā arī var izmantot bezmaksas transportu u. tml.
Tam, ka invalīdu skaita pieauguma pamatā ir sociālekonomiska, nevis medicīniska rakstura skaidrojums, piekrīt arī VDEĀVK ārsts eksperts Edvīns Vasaraudzis. Viņš novērojis, ka kopš ekonomiskās krīzes invaliditāti vairāk vēlas iegūt cilvēki pirmspensijas vecumā, kad palikuši bez darba, tāpat arī pensionāri, kas vēlas izmantot invalīdiem piekrītošus atvieglojumus. “Mūsdienās, piemēram, ļoti daudziem ir diezgan nopietnas hroniskas muguras problēmas. Kamēr ir darbs, cilvēki strādā, ar tām sadzīvo un par invaliditāti nemaz nedomā. Taču, iestājoties bezdarbam un finansiālām grūtībām, nolemj, ka invaliditāte tomēr nepieciešama,” stāsta ārsts.
Tiesa, no 2008. gada ieviests arī īpašas kopšanas pabalsts personām, kam nepieciešama kopšana. Kopš tā laika strauji palielinājies to personu skaits, kam pirmreizēji invaliditāte noteikta vecumā virs 60 gadiem – pirms šī pabalsta ieviešanas 2006. gadā tādu bija tikai 18%, 2008. gadā – 36%, bet 2015. gadā – jau 50% no visiem pirmreizējas invaliditātes piešķiršanas gadījumiem. Labklājības ministrijas (LM) Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa skaidro: lai arī, nosakot invaliditāti pensijas vecumā, piešķirtā vecuma pensija nemainās, tomēr dati liecina, ka veciem ļaudīm īpašas kopšanas pabalsts ir nozīmīgs atbalsts papildu vajadzību nodrošināšanai. Pabalsta mērķis ir atbalsta sniegšana tām personām, kuras mājās kopj un aprūpē tuvinieki vai citi algoti cilvēki, tomēr tas, kā praktiski šis pabalsts tiek izmantots, paliek paša atbalsta saņēmēja ziņā. Tie var būt arī papildu izdevumi medikamentiem, izmeklējumiem, higiēnas precēm u. tml.
Valsts noteikusi arī dažādus citus atbalsta pasākumus personām ar īpašām vajadzībām, piemēram, vairākus valsts pabalstus, bezmaksas sabiedrisko transportu, valsts un arī pašvaldību nodrošinātos sociālos pakalpojumus (asistents, aprūpe, surdotulks u. c.), aizsargātā lietotāja pakalpojumu samaksai par elektroenerģiju, kā arī citus nodokļu un nodevu atvieglojumus, kas visdrīzāk mudina cilvēkus savu invaliditātei atbilstošo veselības stāvokli noformēt arī dokumentāli un iegūt šo statusu.
Arī valmierietis Kārlis, kurš VDEĀVK Rīgā ieradies, lai nokārtotu invaliditāti, atzīst, ka dara to, finansiālu apsvērumu vadīts. Jau divus gadus viņš ir bez darba, jo saskāries ar ļoti smagām redzes problēmām. Viņš uzskata, ka darba apstākļi daudzviet ir neatbilstoši un ilgtermiņā kaitē veselībai. Par maksu kataraktas operāciju varējis veikt kaut nākamajā dienā, taču viņš to nevar atļauties, tāpēc nācies gaidīt valsts rindā gadu, un šajā laikā redze strauji pasliktinājusies, izveidojies redzes nerva iekaisums. Galu galā operācija nav bijusi tik veiksmīga, kā plānots. Patlaban viņš dzīvo no trūcīgās personas pabalsta un, ārsta mudināts, kārtos invaliditāti.
Lai veiktu invaliditātes ekspertīzi, vispirms vajadzīgs ārsta nosūtījums uz VDEĀVK tās veikšanai. Tālāk komisijai jāiesniedz lūgums veikt invaliditātes ekspertīzi, kam jāpievieno dažādi dokumenti. Pēc ekspertīzes VDEĀVK pieņem lēmumu, vai noteikt invaliditāti un vai noteikt to uz noteiktu termiņu vai uz mūžu. VDEĀVK informācija liecina, ka pēdējos gados visizplatītākās saslimšanas, kuru dēļ noteikta invaliditāte, ir asinsrites sistēmas slimības, ļaundabīgie audzēji, muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības un psihiskie un uzvedības traucējumi.
