Laboratorisko izmeklējumu attīstības virziens – diagnosticēt slimību agrīnajā stadijā 2
Autore: Zanda Jankevica
Rīgas Stradiņa universitātes asociētajai profesorei „Centrālās laboratorijas” valdes loceklei JEĻENAI STOROŽENKO nav šaubu, ka mūsdienu medicīna ir neiedomājama bez medicīnas laboratorijām – to piedāvātie izmeklējumi ir izšķiroši nozīmīgi slimību diagnostikā un terapijā.
Šī saruna ir par laboratorijas iespējam, par nozīmīgo pienesumu veselības aprūpē un laboratorijas lomu nākotnes medicīnā.
Jeļenas Storoženko zināšanas un pieredze, daudzu gadu garumā esot klāt laboratoriju attīstības procesā, ir lieti noderējušas patlaban, kad jēdziens «testēšana» ir ieguvis papildu nozīmi un ir viena no ceļazīmēm uz pasauli, kurā Covid-19 infekcijas izplatība tiek kontrolēta.
Laboratorijas darbinieki pandēmijas laikā no neredzamajiem mediķiem pēkšņi izrādījās esam pirmajās rindās. Vai tā izskatās arī no jūsu skatpunkta?
Nav tā, ka laboratorijas darbinieki pirms pandēmijas medicīnas vidē nebija pamanāmi, taču publiskajā telpā par medicīnas laboratorijās strādājošiem patiešām bija maz informācijas.
Mūsu darba pasūtītājs galvenokārt ir jebkuras specialitātes ārsts. Ilgus gadus strādāju sadarbībā ar infektologiem – viņiem laboratorija ir absolūti nepieciešama, jo bez laboratorisko izmeklējumu rezultātiem nevar noteikt diagnozi.
Tā kā laboratorijas strauji attīstās, ievieš jaunas tehnoloģijas, mums ir daudz iespēju palīdzēt diagnozes noteikšanā gandrīz visu specialitāšu ārstiem.
Pamatojoties uz starptautiskiem pētījumiem, aptuveni 80% gadījumu ārsti diagnostikā balstās tieši uz laboratorisko izmeklējumu rezultātiem. Pakalpojumi, ko piedāvā laboratorijas, medicīnas nozarē ir ļoti pieprasīti.
Pagājušais gads bijis īsts pārbaudījums medicīnas laboratorijām, tajās strādājošajiem un jo sevišķi to vadītājiem.
Covid-19 pandēmija ietekmēja visus un arī medicīnas laboratorijas darbību – īsā laika posmā medicīnas laboratorijām, īpaši tik lielām, kāda ir «Centrālā laboratorija», kuras valdē esmu, nācās pielāgoties pandēmijas apstākļiem un organizēt Covid-19 infekcijas diagnostiku.
Visas Latvijas laboratorijas tobrīd cieši sadarbojās Covid-19 diagnostikas jautājumos. «Centrālās laboratorijas» kapacitāte, tās attīstības virziens – jaunu, modernu metožu ātra ieviešana, piedāvājot jaunus pakalpojumus gan ārstiem, gan pacientiem – bija liela priekšrocība.
Tādos krīzes brīžos kā pandēmijas laiks ir svarīgi, ka var ātri atrast risinājumu, novērst problēmas un tikt līdz rezultātam.
Kāda, jūsuprāt, ir medicīnas laboratoriju integrācija kopējā veselības aprūpes sistēmā?
Laboratorijas vieta veselības aprūpes sistēmā ir iezīmēta daudzus gadus uz priekšu. Iemesls, kādēļ laboratorisko pakalpojumu segments kļūst aizvien pieprasītāks, ir, piemēram, tas, ka cilvēku dzīves ilgums pagarinās, gados vecāku iedzīvotāju īpatsvars palielinās.
Tā kā pieprasījums aug, nepieciešama izcila laboratorijas darba organizācija, izmeklējumu ātrums, teicama loģistika. Arī cilvēks ir kļuvis gudrāks – prot atrast informāciju interneta vietnēs, cenšas saprast, kas ar viņu notiek, kāpēc, kādus izmeklējumus, iespējams, vajadzētu veikt.
Laboratorija spēj apmierināt pieprasījumu tikai tad, ja var piedāvāt gan pakalpojumu kvalitāti, gan dažādību, gan apjomu. Jaunas tehnoloģijas ir dārgas – lai tās atpelnītu, ir jābūt pietiekami lielai izmeklējumu plūsmai, toties tās dod gan pieredzi, gan ātrumu un kvalitāti.
Jūs esat bijusi klāt laboratoriju attīstības procesā Latvijā. Cik liels lēciens šo gadu laikā nozarē ir noticis?
Attīstība ir bijusi ļoti strauja – no vienkāršām manuālām metodēm līdz pilnīgai automatizācijai, plaša izmeklējuma spektra analizatoriem un augsti jutīgām un specifiskām metodēm, kādas ir, piemēram, molekulārās bioloģijas metodes.
Kā notiek jaunu laboratorisko izmeklējumu ieviešana?
Katra jauna pakalpojuma ieviešana tiek finansiāli izvērtēta, vērtē arī paredzamo pakalpojuma apjomu, tā kā ir robeža, aiz kuras veikt izmeklējumu nav rentabli, jo tādā gadījumā laboratorija nespēj segt savus ieguldījumus.
Pakalpojumu ieviešana ir cieši saistīta ar zinātnisko pētījumu rezultātiem, ar ārstiem pieejamo informāciju. Ja zinātniskie dati liecina par izmeklējumu lietderīgumu un efektivitāti kādu noteiktu slimību gadījumā, protams, to ieviesīsim praksē.
Dažreiz laboratorijā veicam jauno tehnoloģiju vai testu aprobāciju – pētām, kāda ir izmeklējuma tehnoloģija, kāda varētu būt rezultātu interpretācija, kāds ir prognozējamais labums ārstam un pacientam.
Jauno pakalpojumu ieviešana ir process, kas laboratorijā norit visu laiku. Savukārt, no pakalpojumiem, kas noveco, jo vairs nav pietiekami informatīvi, nākas atteikties.
Kāda ir pētniecības nozīme šajā nozarē? Cik lielā mērā esat tajā iesaistīta?
Gandrīz neviens pētījums medicīnā nevar iztikt bez laboratoriskiem izmeklējumiem. Pētījumos, izmantojot laboratorijas iespējas, var veikt gan rutīnas testus, ievērojot nosacījumu, ka to dara ar standartizētām, akreditētām metodēm, gan veikt tehnoloģiju aprobāciju.
Covid-19 ir spēcīgs impulss pētniecības darbu aktivitātes pieaugumam. Latvijā realizētajā valsts pētījumu programmā «Covid-19 seku mazināšana» vienā no projektiem piedalījās arī «Centrālā laboratorija».
Jaunā SARS-CoV-2 vīrusa atklāšanā kārtējo reizi apstiprināja pētniecības nozīmi – kā var identificēt jauno vīrusu un noteikt mutācijas, kā sekot līdzi izmaiņām cilvēka organismā, kā ārstēt un apkarot slimību. Praktiskā medicīna ir cieši saistīta ar pētniecību.
Jūs esat aktīvi iesaistījusies jauno mediķu izglītības procesā. Kā vērtējat tā kvalitāti?
Laboratorijas ārsti darba tirgū ir pieprasīti un laboratorijā strādājošiem sertificētiem darbiniekiem ir patiešām augsts izglītības līmenis. Tikai padomājam – lai iegūtu sertifikātu, ir jāpabeidz augstskola, jābūt ārsta diplomam, tad četrus gadus jāmācās rezidentūrā.
Ja ir augstākā izglītība bioloģijā, tad sertifikāta iegūšanai jābūt maģistra grādam, liecībām par teorētisku izglītību laboratoriskās medicīnas jomā un piecu gadu praktiskai darba pieredzei medicīnas laboratorijā.
Biologa izglītība dod labas zināšanas molekulārās bioloģijas jomā. Kā zināms, visa Covid-19 diagnostika balstās tieši uz molekulārās bioloģijas metodēm.
Varu apgalvot, ka intelektuālā kapacitāte laboratorijas ārstiem ir augsta, jo ir ne tikai jāzina, kas notiek cilvēka organismā, bet arī jāorientējas sarežģītās tehnoloģijās un, visbeidzot, jāsaprot iegūtais rezultāts.
Lai arī ir liela paraugu plūsma, stingri jāņem vērā, ka aiz katra rezultāta ir pacients. Lai ārsts saprastu, kādai rīcībai jāseko, rezultātam, ko viņš saņem no laboratorijas, jābūt nevainojami precīzam. Mums tas ir jānodrošina.
Strādājat pie grāmatas plašam ārstu lokam par laboratoriskajiem izmeklējumiem.
Jā, grāmata top, un gribas, lai tā ir gan informatīva laboratorisko testu spektra ziņā, gan arī lai tajā būtu izsmeļoša informācija par izmeklējumu klīnisko interpretāciju. Tādēļ radošajā procesā vēlamies iesaistīt ne tikai laboratorijas darbiniekus, bet arī klīnicistus.
Svarīgi, lai šis izdevums dotu norādes jebkuras specialitātes praktizējošiem ārstiem, ar kādiem testiem, testu grupām viņu darbā var palīdzēt laboratorija. Jo laboratorijas attīstās tik strauji!
Kādi pašlaik ir laboratorisko izmeklējumu nozīmīgākie jaunumi?
Parādās jutīgāki testi, piemēram, ir jauni kardioloģiskie marķieri, daudz jaunumu ir ginekoloģijā, mainās testu interpretācija nieru slimību izmeklējumos, infektoloģijā ir ļoti augsts pieprasījums precīziem molekulāri bioloģiskiem testiem. Un visās jomās ir ārkārtīgi svarīgi pēc iespējas ātrāk saņemt rezultātus.
Kopējais laboratorisko izmeklējumu attīstības virziens – diagnosticēt slimību tās agrīnajā stadijā. Piemēram, jaunā dzemdes kakla vēža skrīninga metode – šķidruma citoloģija aizvieto parasto (konvencionālo) citoloģiju. Tās mērķis ir diagnosticēt augsta riska dzemdes kakla pirmsvēža izmaiņas.
No nākamā gada noteiktai iedzīvotāju vecuma grupai būs augsta riska cilvēka papilomas vīrusa (HPV) skrīnings – izmeklējumi HPV DNS noteikšanai ar molekulāri bioloģisku metodi. Tam jau esam gatavi – ir iegādāta jaudīga iekārta, ko pašlaik izmantojam SARS-CoV-2 RNS noteikšanai.
Laboratorija dara visu, lai būtu pilna izmeklējumu automatizācija, jo tā izslēdz cilvēciskās kļūdas un dod iespēju veikt lielāku izmeklējumu skaitu iespējami īsā laikā.
Ko jūs labprāt vēl ieviestu laboratorijā?
Nākamais virziens varētu būt molekulārā onkoloģija, kas būtiski paātrinātu diagnozes noteikšanu, ļautu spriest par slimības prognozi, palīdzētu izvelēties pareizo terapiju. Onkoloģija ir smaga joma, un tai ir vitāli nepieciešama jaunu diagnostikas testu ieviešana.
Jau kādu laiku iedzīvotajiem ir pieejama zarnu vēža valsts skrīninga jaunā metode. Kā to vērtējat?
Domāju, ka ikviens paņēmiens, kas var saīsināt ceļu līdz precīzai diagnozei, ir labs. 2020. gadā ir veikts aptuveni 81 000 izmeklējumu. No tiem aptuveni 10% bija pozitīvi. Tas ir daudz! Ja šiem desmit procentiem pacientu veiks turpmākos izmeklējumus, tas jau būs solis uz priekšu.
Kā ar kvalitāti analīžu materiālam, kas ievākts ārpus laboratorijas, – vai nākas saskarties ar kādām problēmām?
Ja paraugs ir atnests, nevis ievākts laboratorijā, iegūtā rezultāta precizitātes risks ir vienmēr. Laboratorija izmeklē tādu paraugu, kādu saņem, un ne vienmēr laboratorijas darbiniekiem ir pārliecība par paraugu savākšanas un uzglabāšanas pareizību. Cilvēki parasti zina, kā jāievāc urīna vai fēču paraugi, un ievēro nosacījumus.
Sliktāk sokas ar Covid-19 siekalu testiem (arī ar citiem skrīningu testu paraugiem). Lai gan ir pievienota siekalu parauga savākšanas instrukcija, tomēr tā ne vienmēr tiek precīzi ievērota. Siekalas satur daudz bioloģiski aktīvu vielu, paraugs ir nestabils un, ja nav pareizi savākts, var saturēt dažādus piejaukumus, piemēram, pārtikas daļiņas.
Tas viss var ietekmēt rezultātu, tāpēc siekalu paraugos testu jutīgums un specifiskums ir zemāks, salīdzinot ar citiem Covid-19 testu paraugiem.
Lai mazinātu neprecīza rezultāta risku, laboratorijā ir pieejama informācija arī par citu primāro paraugu savākšanas kārtību.
Ko no pieredzes, kas laboratorijā iegūta pandēmijas laikā, būtu vērtīgi paturēt un izmantot nākotnē?
Pirmkārt, laboratorija pierādīja gatavību reaģēt uz šādu situāciju, pielāgojot tehnoloģijas un paplašinot kapacitāti.
Otrkārt, īpaši svarīgs kļuva izmeklējumu ātrums. Ir ātri veicamas rutīnas analīzes un ir sarežģītas analīzes – arī tām ir svarīgs izpildes ātrums, tāpēc orientējamies uz tehnoloģijām, kas ļauj iegūt ātru rezultātu.
Treškārt, pirms pandēmijas salīdzinoši maz veicām molekulāri bioloģiskas metodes slimību ierosinātāja tiešajai noteikšanai. Tagad šī tehnoloģija ir ieņēmusi stabilu vietu laboratorijas darbā, un molekulāras bioloģijas joma turpina attīstīties. Protams, tas nozīmē lielus ieguldījumus, bet ieguvums būs visai Latvijas sabiedrībai, jo dos iespēju slimības diagnosticēt agrīnajā stadijā.
Un vēl viena svarīga pandēmijas laika pieredze – ar pilnu atbildību varu teikt, ka visi mani kolēģidarbinieki saprata, ko nozīmē komandas darbs, kā var ātri pielāgoties situācijai, kā nepieciešamības gadījumā pāriet no vienas tehnoloģijas uz citu.
Kāda ir jūsu prognoze par šo pandēmiju – kad varēsim atgriezties salīdzinoši normālā ritmā, tādā dzīvē, kādu to dzīvojām agrāk?
Šis, kā arī jebkurš vīruss ir absolūts parazīts, kas nevar eksistēt bez saimnieka – cilvēka šūnām. Vīrusa genoma sekvenēšana atklāj, ka tas nepārtraukti mainās. Vīruss rāda, uz ko ir spējīgs un kā var pielāgoties, lai izdzīvotu. Vienīgais veids, kā to apturēt, ir vakcinācijas aptveres palielināšana. Tas ir liels darbs, taču paveicams.
Izmantota ārstu žurnāla „Medicus Bonus” 54. numura publikācija
