Labo baktēriju noslēpums 0
Labās baktērijas uzskata par vērtīgām, tiklīdz ir vēdera problēmas. Kāpēc?
Ir pierādīts, ka labās baktērijas nodrošina nepieciešamo skābes līmeni zarnu traktā, jo ar pašu izdalītām bioloģiski aktīvajām vielām pret nevēlamām baktērijām, sēnēm un vīrusiem tās iedarbojas kā dabiskās antibiotikas, veicina minerālvielu un vitamīnu uzņemšanu no pārtikas, normalizē vēdera izeju un piedalās holesterīna vielmaiņā. Taču tādēļ vien labās baktērijas jeb probiotikas nekļūst par zālēm – tās joprojām ir uztura sastāvdaļa.
Cilvēka mūža laikā gremošanas orgānu mikroflora mainās uztura, vecuma, veselības stāvokļa, medikamentu un dažādu kaitīgu ieradumu iespaidā. Probiotikas zarnu trakta mikrofloru koriģē tikai tad, ja nav optimāls tās sastāvs, bet veselu mikrofloru tās neietekmē. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne profesore Inga Ciproviča uzsver, ka zarnu traktā vislabāk iedzīvojas Lactobacillus un Bifidobacterium ģints sugas.
Probiotikas ir aktīvākas un darbīgākas produktos, kuros tās spēj vairoties un saglabāt dzīvotspēju visa derīguma termiņa laikā. Piemēram, saldinātos produktos baktēriju koncentrācija vismaz par vienu pakāpi vienmēr būs mazāka nekā dabīgos produktos. Probiotikām bagātākie raudzētie produkti ir jogurti, lakto, kefīrs un tīrkultūra, kam nav pievienots cukurs un citas garšas piedevas.
Piens ir ļoti laba vide pienskābes baktērijām un probiotikām, jo tas veido probiotisko mikroorganismu aizsargājošu matricu, kas gan veicina probiotiku augšanu, gan uzlabo to dzīvotspēju zarnu traktā. Turklāt Latvijā ražotie skābpiena produkti pienskābes baktēriju satura ziņā neatšķiras no importētajiem analogiem.
Gremošanas orgānu disfunkcijas, piemēram, zarnu kūtrums jeb aizcietējumi vai nezināmas izcelsmes diarejas, nerodas vienā dienā. Tāpēc uztura zinātnieku ieteiktā diennakts deva ir vismaz 100 g skābpiena produktu, lai nodrošinātu organismu ar nepieciešamo baktēriju daudzumu.
Taču ar to vien būs par maz! Profilaktiski jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, vēlams uzturēties svaigā gaisā, nedrīkst ēst steigā vai pārtikt tikai no sviestmaizēm. Jādomā par pietiekamu šķidruma uzņemšanu un jāierobežo nevēlami uztura paradumi: trekns, sāļš, salds un izteikti pikants.
Starp citu, bezizejas situācijā noder kokakola, jo tā strauji samazina zarnu pH līmeni. Tomēr noturīgāks efekts ir glāzei skābpiena produktu dienā, turklāt – krietni veselīgāks.
Ja disfunkcija radusies senāk, papildus raudzētiem produktiem ieteicamas probiotikas tablešu, kapsulu vai šķīdumu veidā. Arī laktozes nepanesības gadījumā, ja rodas žņaudzoša sajūta, uzpūšas vēders vai sākas vēdergraizes, noder probiotiku koncentrāti. Tie ir īpaši nozīmīgi, ja lieto antibiotikas vai ir staru vai ķīmijas terapijas kurss, jo medikamenti iedarbojas uz slimības izraisītāju, taču vienlaikus iznīcina baktērijas zarnu traktā.
