Labklājības ministrs norāda uz nepieciešamību ukraiņu bēgļiem nodrošināt vienlīdzīgas nodarbinātības iespējas 0
No kara plosītās Ukrainas bēgošiem ukraiņiem darba tirgū ir jānodrošina vienlīdzīgas nodarbinātības iespējas, uztverot tos kā līdzvērtīgus Latvijas sabiedrībā, uzskata labklājības ministrs Gatis Eglītis (K).
Ministra ieskatā, darba devējiem būs kara bēgļiem jānodrošina konkurētspējīgs atalgojums, sociālās garantijas, profesionālās kvalifikācijas pilnveide un izaugsmes iespējas, jo ilgtermiņā tas veicina motivētu darbaspēku un biznesa vides attīstību.
Attiecīgi darba devējiem, kas vēlas nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotājus, ir jāņem vērā, ka šiem cilvēkiem atalgojumam, saskaņā ar esošajiem normatīvajiem aktiem, jābūt ne mazākam par Latvijā noteikto minimālo algu 500 eiro apmērā. Turklāt, sākot darba attiecības, Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt no Nodarbinātības valsts aģentūras vienreizēju 500 eiro nodarbinātības sākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā. Labklājības ministrijā uzsvēra, ka pabalsts nav domāts darba algas vietā, un darba devējam ir jāmaksā atalgojums.
Patlaban Ukrainas civiliedzīvotāji darba attiecības var sākt tikai tad, kad ir saņēmuši ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam.
Savukārt Ukrainas iedzīvotājiem, kuriem ir Ukrainā izsniegts ceļošanas dokuments, ir tiesības uzsākt darba tiesiskās attiecības bez ilgtermiņa vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību saņemšanas, taču ne ilgāk kā 30 dienas. Šādā gadījumā Ukrainas iedzīvotājam, kurš sācis strādāt, ir pienākums ne vēlāk kā 10 dienu laikā iesniegt pieteikumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību saņemšanai.
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums nosaka atsevišķus nosacījumus, kas ir attiecināmi uz Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbinātību izglītības sistēmā, tiesībām nodarboties ar ārstniecību un farmaceitisko aprūpi, sniegt bērna uzraudzības pakalpojumus un citiem.
Darba devējam atļauts nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju bez latviešu valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanai.
Tāpat darba devējs ir atbildīgs par saziņas nodrošināšanu darba pienākumu izpildei.
LETA jau vēstīja, ka 24.februārī Ukrainā iebruka Krievijas karaspēks, sākot apšaudīt ne tikai militāros, bet arī civilos objektus un izraisot bēgļu straumes.
