Labklājības ministrijas ierēdne tiesā apstrīd pienākumu vakcinēties pret Covid-19. Kā viņa to pamato? 109
Labklājības ministrijas (LM) Sociālā apdrošināšanas departamenta vecākās eksperte Sandra Rucka, viņas vīrs Gunārs Rucks un meita Kristīne Rucka prasību Administratīvajā rajona tiesā, apstrīdot valdības ārkārtējās situācijas rīkojumā iekļauto pienākumu vakcinēties pret Covid-19, pamato ar bažām par blakusparādībām pēc potes saņemšanas un pārliecības trūkumu par vakcīnas efektivitāti.
Šodien tiesas sēdē Rucka, kura pārstāvēja savu vīru un meitu, uzsvēra, ka viņai ir bažas par pret Covid-19 vakcīnas blakusparādībām, kā arī tās efektivitāti. Rucka kopā ar ģimeni vēlējās, lai tiesas sēde notiktu bez žurnālistu dalības, bet šī prasība tika noraidīta, jo iesniedzēja nespēja pamatot šādu prasību.
Pieteicēji uzskata, ka minētie Ministru kabineta (MK) noteikumi ierobežo viņu tiesības uz brīvu profesijas izvēli, kā arī izvēli par savu veselības drošību. Viņa uzskata, ka prasība par obligātu vakcinēšanos pret Covid-19 neesot pamatota, jo ar to tiekot pieļauta “cilvēku dalīšana” pret Covid-19 vakcinētajos un nevakcinētajos.
Tāpat Rucku ģimenei neesot skaidrs, kā tieši viņas atstādināšana no amata spēs palīdzēt sasniegt MK rīkojumā izvirzīto mērķi, proti, mazināt Covid-19 saslimstību, kā arī nodrošināt valsts pārvaldes nepārtrauktu dabu.
LM ierēdne izteica bažas par to, ka Covid-19 vakcīnas joprojām neesot “līdz galam zinātniski pārbaudītas”, ko viņa pamatoja ar to, ka lietošanas licence šīm vakcīnām esot izsniegta uz vienu gadu, nevis uz pieciem, kā tas esot ar medikamentiem, kas izgājuši “stingru un ilgu pārbaudes procedūru” un tikai tad izsniegti lietošanai cilvēkiem.
Vienlaikus viņa apšaubīja Covid-19 statistiku, jo, viņasprāt, pašlaik uz Covid-19 pārsvarā tiekot testētas nevakcinētas personas, kas liedzot uzzināt, vai vakcinētas personas slimo mazāk.
Ierēdne sprieda, ka valdības rīkojums piespiedu kārtā liekot kļūt par Covid-19 pacientiem un liedzot sūdzības iesniedzējiem paļauties uz savu imunitāti. Rucka uzskata, ka viņai netika sniegta informācija par to, vai vakcinācija pret Covid-19 neatstās viņai veselības problēmas ilgtermiņā, tāpēc viņa neredz pamatojumu vakcinācijai pret Covid-19, jo tā esot “līdzīga gripai”.
Valdības pusi pārstāvēja Veselības ministrijas (VM) Juridiskās atbalsta nodaļas vadītājs Adrejs Burluckis, kurš uzsvēra, ka pašlaik Covid-19 ir viena no nopietnākajam problēmām pasaulē. Viņš pamatoja, ka tiesā apstrīdētās normas tika pieņemtas, lai pasargātu sabiedrību kopumā, bet Ruckas lietotie argumenti ir vispārīgi un viņu pārliecība nav pamatota ar īpašiem apstākļiem.
Viņaprāt, pašlaik sabiedrībā valda negatīva attieksme pret Covid-19 vakcināciju, tāpēc valsts pārvadē strādājošo vakcinācijai ir īpaša nozīme, proti, tai ir jārāda pozitīvs piemērs sabiedrībai.
Savukārt Veselības ministrijas juriskonsulte Kitija Kravale valdības rīkojuma nozīmīgumu pamatoja ar to, ka valsts uzdevums ir nodrošināt stabilu valsts pārvaldes darbību, bet gadījumos, ja valsts pārvaldes darbinieks slimo ar Covid-19, tad tās darbība ir apdraudēta.
“Jāņem vērā, ka valsts pārvaldes darbiniekam nav tikai tiesības, bet arī pienākumi, jo tas ir valsts dienests,” sacīja Kravale, un piebilda, ka šādā situācijā testu veikšana nav pietiekama, jo saslimstība pie šādām prasībām pērn turpināja palielināties.
Viņa uzskata, ka visiem valsts pārvaldē strādājošiem ir bijusi iespēja vakcinēties jau iepriekš. “Jau tagad 95% no valsts pārvaldē strādājošiem ir vakcinēti,” uzsvēra ierēdne.
VM Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane tiesas sēdē papildināja Kravales teikto, sacīdama, ka nevakcinētie darbinieki ir pakļauti lielākam riskam iegūt darbnespēju, jo tie var kļūt par kontaktpersonām. Piemēram, ja nevakcinētajam valsts pārvaldes darbiniekam mājās ir saslimis radinieks, tad automātiski tai ir jāievēro pašizolāciju, kas varētu ietekmēt tieši pienākumu veikšanu.
“Testēšana nepasargā no inficēšanās. Tas norāda tikai uz to, ka cilvēks uz doto brīdi neizplata vīrusu,” sacīja Feldmane, uzsverot, ka valsts mērķis nav pilnīgi apturēt vīrusa izplatību, bet gan mazināt viņa ietekmi uz sabiedrību.
Zāļu valsts aģentūras (ZVA) pārstāve Ineta Popēna sacīja, ka ZVA nav pamata domāt, ka pieejamās vakcīnas ir nedrošas. Viņa sacīja, ka nevienas zāles nevar būt reģistrētas bez visiem nepieciešamajiem klīniskajiem pētījumiem un datiem. “Klīniskie pētījumi turpinās arī pēc zāļu reģistrēšanas un tas ir pilnīgi normāli,” uzsvēra Popēna.
Administratīvā rajona tiesa 13.novembrī pēc plkst.14 pasludinās spriedumu šajā lietā.
Jau vēstīts, ka Rucka valsts pārvaldē strādā vairāk nekā desmit gadus.
Tā ir pirmā skatītā lieta par valdības ārkārtējās situācijas rīkojumā iekļauto pienākumu vakcinēties pret Covid-19. Tiesa vērtēs, vai šis rīkojums konkrētajā situācijā attiecībā uz konkrētajām personām ir samērīgs.
Pašlaik Administratīvajā rajona tiesā ir saņemti ap 40 prasību pieteikumi par valdības noteikto pienākumu vairāku sfēru darbiniekiem obligāti vakcinēties pret Covid-19, turklāt pieteikumu skaits turpina palielināties.
Ministru kabinets otrdienas, 9.novembra, sēdes slēgtajā daļā plāno apstiprināt paskaidrojuma rakstus Administratīvajai rajona tiesai 42 lietās, kas saistītas ar vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikāta noteikšanu par obligātu darba pienākumu veikšanai.
Veselības ministrijā aģentūrai LETA apliecināja, ka visas šīs lietas ir saistītas ar Ministru kabineta rīkojuma “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.3.punktu, kas nosaka, ka “valsts un pašvaldību institūciju (tai skaitā kapitālsabiedrību) darbinieki un amatpersonas no 2021.gada 15.novembra savus darba pienākumus var veikt tikai tad, ja viņiem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts”.
Covid-19 ierobežošanai valdība ir noteikusi, ka darbinieki valsts un pašvaldību institūcijās no 15.novembra savus darba pienākumus var veikt tikai tad, ja viņiem ir Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Arī privātajā sektorā darbinieki klātienē no 15.decembra darbu varēs veikt tikai tad, ja viņiem būs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.
