Vētra ūdensglāzē? Meklē atkāpšanās ceļu, lai sociālos darbiniekus nepadarītu par nodokļu inspektoriem 1
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sociālo darbinieku biedrība vakar izplatīja vairākām amatpersonām adresētu atklāto vēstuli, aicinot nepieļaut sociālā darba speciālistu padarīšanu par nodokļu inspektoriem un pieprasa labklājības ministres Ramonas Petravičas (“KPV LV”) demisiju.
Vēstules autori pieprasa apstādināt “nepārdomāto un, iespējams, pretlikumīgo” Finanšu ministrijas (FM) un Labklājības ministrijas (LM) iniciatīvu uzlikt pašvaldību sociālajiem dienestiem jaunu funkciju – vērtēt pašnodarbināto un mikrouzņēmuma nodokļa maksājumu atbilstību trūcīgas personas statusam vai sniegt apliecinājumu, ka viņa ienākumi ir nepietiekami, lai viņi varētu saņemt iespēju nemaksāt minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.
“Sociālie darbinieki visā Latvijā izsaka neuzticību Labklājības ministrijas politiskajai un administratīvajai vadībai par centieniem noteikt sociālajiem dienestiem neraksturīgu funkciju – piedalīties nodokļu iekasēšanā, kā arī nespēju aizstāvēt labklājības nozares darbiniekus pret Finanšu ministrijas teroru,” teikts vēstulē. “Latvijas Avīze” par politiķu un ierēdņu ieceri, kā arī sociālo darbinieku un pašvaldību iebildumiem pret to rakstīja 29. oktobra numurā publikācijā “Sociālo dienestu grib par vagaru”.
Ministre Petraviča tagad gan skaidro, ka sociālajiem dienestiem netikšot uzliktas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) funkcijas un pašreizējais piedāvājums vēl neesot “akmenī kalts”. Izmaiņu mērķis esot palīdzēt cilvēkiem, lai viņi nepaliktu “bedrē”, piedāvājot iesaistīties kādā nodarbinātības un mobilitātes programmā, vēsta LETA.
Sūtīs uz NVA?
Tikmēr Saeimas opozīcijas deputāti no ZZS frakcijas – Viktors Valainis, Dana Reizniece Ozola un citi viņu kolēģi – iesnieguši uz otro lasījumu priekšlikumu labojumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, lai cilvēkiem, kuri nespēj nopelnīt minimālo algu un no tās samaksāt minimālo sociālo iemaksu, nebūtu jādodas uz sociālo dienestu, kā to paredz pašreizējā likumprojekta redakcija.
Opozīcijas deputāti uzskata, ka šīm personām varētu palīdzēt Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar vēl citām struktūrām.
“Šie cilvēki nav jāsūta uz pašvaldību sociālajiem dienestiem. Sociālajiem dienestiem ir ļoti liela atbildība, īpaši kovida apstākļos, un tas būtu liels neprāts tiem uzlikt pilnīgi netipisku funkciju – nodokļu administrēšanu. Diskusijā mūsu priekšlikums būtu jāprecizē, jo, visticamāk, NVA šis uzdevums būtu jāveic kopā ar vēl kādu citu institūciju, jo NVA vairāk gan strādā ar bezdarbniekiem,” skaidroja Valainis.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/Par”) sacīja, ka komisija likuma grozījumus apspriedīs pēc tam, kad to būs izdarījusi valdība – visticamāk, tas varētu būt nākamnedēļ.
Sociālo dienestu sašutuma iemesliem grasās pievērsties arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Tās priekšsēdētājs Andris Skride (“Attīstībai/Par”) pastāstīja, ka trešdien komisijas sēdes darba kārtībā iekļaušot pieminētā likumprojekta labojumus.
Arī viņš esot par to, ka sociālie dienesti nav jāapgrūtina ar papildu funkcijām un ka priekšlikums par NVA iesaistīšanu esot vērā ņemams.
Vajadzētu 67 papildu darbiniekus
Ja tiktu ieviests LM pašreiz izstrādātais priekšlikums, tad pēc ministrijas aprēķiniem tai būtu nepieciešami 72 565 eiro, lai nodrošinātu datu apmaiņu starp vairākām informācijas sistēmām.
Grozījumu anotācijā ministrija arī atzīst, ka likumprojekts negatīvi ietekmētu arī pašvaldību budžetus, jo pieaugtu sociālo dienestu darbinieku slodze.
“Pašlaik sociālo dienestu sociālie darbinieki vienlaikus strādā ar vidēji 45 klientiem, līdz ar to prognozējams, ka, parādoties jaunai mērķa grupai, sociālajos dienestos būs nepieciešami vismaz 67 papildu darbinieki,” raksta Labklājības ministrija.
Nostāda fakta priekšā
“Sociālie darbinieki ir sadalīti pa vairākām jomām. Viena daļa strādā ar ģimenēm, kurās ir bērni, citi ir sociālās palīdzības organizatori, kas izvērtē, vai cilvēkam ir jāpiešķir pabalsti, un ir arī trešā kategorija, kuras pārziņā ir tikai pilngadīgas personas. Mēs zinām, ka šis ir finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums, kas parādījās jau tad, kad viņš bija labklājības ministrs. Bet toreiz tas tika “noairēts”. Tagad tas uzvirmojis ar jaunu sparu,” pastāstīja Sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētāja Una Lapskalna.
Viņas vadītā biedrība par šiem likuma grozījumiem uzzinājusi tikai pagājušajā nedēļā, kad ministrija prezentējusi, kāda paredzēta jaunā funkcija.
“Tur ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Pirms tam ministrija vispār nerunāja ar saviem sadarbības partneriem – ne ar biedrību, ne arī Latvijas Sociālo dienestu vadītāju apvienību. Un tad mūs nostāda fakta priekšā, ka jums, lūk, būs jādara šitā!” sacīja biedrības vadītāja.
Atgādinām, ka krustugunīs nonākušais LM priekšlikums paredz – ja personas ienākumi 2021. gadā mēnesī nesasniegs minimālās algas apmēru (500 eiro) un viņi nespēs samaksāt trīs mēnešu laikā pilno minimālo sociālo iemaksu (170 eiro mēnesī), tad šiem cilvēkiem būtu jāvēršas sociālajā dienestā.
Sadarbojoties ar sociālajiem darbiniekiem, autoratlīdzību saņēmēji, pašnodarbinātie un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji varētu tad neveikt pilnu minimālo sociālo iemaksu.
Labklājības ministre R. Petraviča žurnālistiem klāstīja, ka sociālais dienests strādāšot ar katru iedzīvotāju, kurš nespēj nomaksāt nodokli, individuāli sniedzot atbalstu, sākot ar pārrunām un līdz pat sadarbībai ar attiecīgajām institūcijām: “Personai būs arī jāpiedalās pasākumos, konsultācijās, apmācībās. Sociālais dienests reizi ceturksnī sniegs informāciju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, un personai netiks aprēķinātas iemaksas no minimālās algas apmēra.”
