Labklājības ministre Petraviča: “Neviens bērns nedrīkst būt vardarbības upuris” 0
Šo sestdien, 1. jūnijā, arī Latvijā atzīmē Starptautisko bērnu aizsardzības dienu. Bērniem veltīta diena dažādās valstīs tiek atzīmēta dažādos datumos. Tās aizsākumi meklējami 1925. gadā, kad Ženēvā norisinājās Pasaules konference bērnu labklājībai. Kopš 1950. gada Starptautisko bērnu aizsardzības dienu lielā daļā pasaules valstu atzīmē 1. jūnijā.
“Bērns ir mīlestības vēstnesis. Kad jaunā dzīvība nākusi pasaulē, tā vienkārši jāmīl. Tāda ir pasaules kārtība. Nav pieļaujams nekas, ārpus mīlestības ietvara. Ar bērnu nedrīkst pelnīt naudu, viņu nedrīkst izmantot par ieroci politiskām cīņām, bērns nedrīkst būt vardarbības objekts. Lai kas vai kādi būtu bērna radītāji, mums, Latvijas sabiedrībai ir patiesi jāmīl ikviens tās klāt pienācējs – jaundzimušais, veltot viņam vislielāko uzmanību un patiesas rūpes, ” tā sagaidot Starptautisko bērnu aizsardzības dienu uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča.
Katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību.
Situācijās, kad konstatēti bērnu tiesību pārkāpumi, ir pienākums ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai. Bērniem arī ir iespējams bez maksas sazināties ar Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 psihologiem un saņemt konsultāciju par bērnus interesējošajiem jautājumiem, portālam “La.lv” uzsvēra Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš.
Kā skaidro Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonds (UNICEF), bērni ir ar tādām pašām vispārējām cilvēka tiesības apveltītas personas kā pieaugušie. Tikai bērniem papildu šīm vispārējām cilvēka tiesībām ir piekritīgas arī noteikta veida speciālas tiesības, aizsargājot īpašas tikai bērniem raksturīgas vajadzības. Tomēr, lai gan bērniem ir paredzētas īpašas tiesības, bērni nav uzskatāmi par vecāku īpašumu un nav uzlūkojami kā nevarīgas, žēlsirdības dāvanas gaidošas lietas.
Tajā pašā laikā bērniem nākas paļauties uz pieaugušo rūpēm un gādību, kāda bērniem nepieciešama, lai tie izaugtu par patstāvīgām personībām. Bērniem, lai viņi varētu pilnīgi un harmoniski attīstīties kā personības, jāaug ģimenē, laimes, mīlestības un sapratnes gaisotnē. Valstij un pašvaldībai ir pienākums visādos veidos palīdzēt ģimenei rūpēties un gādāt par bērnam labvēlīgiem apstākļiem, palīdzēt ģimenei novērst radušās krīzes situācijas, piesaistīt nepieciešamos resursus.
Pētījumi atklāj, ka bērnībā gūtās pieredzes būtiski ietekmē bērnu tālāko attīstību.
Tiek arī atzīmēts, ka bērnībā nospraustais attīstības virziens nosaka to, kādu ieguldījumu sabiedrībā vai, tieši otrādi, izmaksas sabiedrībai bērns savā dzīves ceļā radīs.
Tādēļ ir izšķiroši svarīgi, lai valsts ikvienam bērnam radītu augšanai un attīstībai vislabākos apstākļus, aktīvi, krīzes situācijas apsteidzoši, iesaistoties un palīdzot tām ģimenēm, kam šāda palīdzība nepieciešama bērna audzināšanā.
Šogad ANO Bērnu tiesību konvencijai apritēs trīsdesmitā gadadiena kopš tās pieņemšanas Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā 1989.gada 20.novembrī. Konvencija ir starptautisks cilvēka tiesību dokuments, kurā nostiprinātas tiesības, kuras bērniem ir jānodrošina, lai tie varētu pilnvērtīgi attīstīties.
Lai popularizētu bērnu tiesību izpratni, LM rosina iepazīties ar Eiropas Padomes latviski tulkotajiem izglītojošajiem materiāliem:
“Tavu tiesību pase”, kā arī “Man ir tiesības, tev ir tiesības, viņai/viņam ir tiesības…”.
Rokasgrāmata par Eiropas tiesību aktiem bērnu tiesību jomā lasāma šeit.
