Labie dakteri – Siltums un Aukstums. Un kad tie kaitē? 0
Nereti siltuma un aukstuma procedūras var aizstāt zāles vai arī labākam ārstnieciskam efektam izmantojamas papildus medikamentiem. Jāzina gan, kad kura vēlama, bet kad var kaitēt.
Salīgajiem, kuriem ir nosliece uz asinsvadu sašaurināšanos, vēsas procedūras neiet pie sirds. Savukārt citi gluži kā lampiņas paši izstaro siltumu. Viņiem auksts ūdens un kriosauna, kas rada enerģijas pieplūdumu, tīk īpaši, stāsta fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Ilze Hāznere.
Patīkami silts
Siltuma ietekmē visi procesi organismā norit ātrāk. Paaugstinātu temperatūru uztver īpaši ādā izvietoti nervu veidojumi termoreceptori. Tie nekavējoties dod ziņu galvas smadzenēm, kas atbild, sašaurinot asinsvadus, bet pēc tam paplašinot. Tādējādi uzlabojas audu asinsapgāde un tiek veicināta vielmaiņa. Jebkuras vielas uz organismu labāk iedarbojas mēreni paaugstinātā temperatūrā, kad atveras poras un uzlabojas ādas apgāde ar asinīm.
Siltums palīdz hroniska iekaisuma gadījumā, kad audi kļuvuši blīvāki un muskuļi saspringuši. Tomēr, ja ir akūts iekaisums, smeldzošā vieta piepampusi, karsta un nav zināms sāpju cēlonis, siltums nav vēlams.
To ķermenim var pievadīt ar ūdeni, gaisu vai tvaikiem, kā arī dažādiem materiāliem: māliem, dūņām ozokerītu (kalnu vasku) vai citiem. Tad efekts būs lielāks, jo dziedēs ne tikai temperatūra, bet arī to sastāvā ietilpstošie vērtīgie mikroelementi un bioloģiski aktīvās vielas.
Mājās muskuļu sasprindzinājumu un sāpes var mazināt ar maisiņā iebērtām sasildītām smiltīm, akmeņiem vai pupiņām, ko novieto uz problemātiskās ķermeņa vietas.
Vanna, pirts un ietinumi ietekmē visu organismu, ar sviedriem izvadot šlakvielas un lieko šķidrumu, mazinot sāpes un tūsku.
Mājās muskuļu sasprindzinājumu un sāpes var mazināt ar maisiņā iebērtām sasildītām smiltīm, akmeņiem vai pupiņām, ko novieto uz problemātiskās ķermeņa vietas.
Lai organismu nepārslogotu, vispārējas procedūras ieteicamas ne ātrāk kā divas stundas pēc ēšanas. Pēc tam jāatlicina laiks atpūtai un kārtīgi jāpadzeras, lai atjaunotu zaudētā šķidruma rezerves.
Apmeklējot pirti, svarīgi ievērot mērenību. Pārāk liels karstums var izraisīt vispārēju vājumu, galvassāpes, sirdsklauves un citas nepatikšanas. Tie, kuriem ir izmaiņas mugurkaulā, pēc pēršanās mēdz piedzīvot sāpju saasinājumu, jo siltums var radīt tūsku ap nervu saknītēm, kas tās nospiež. Šajā gadījumā pirtī iešana nav liegta, taču nevajadzētu pārspīlēt ar pārlieku svelmi.
Karsēšanās beigās ir veselīgi atvēsināties, taču ne-trenētam, it īpaši gados vecākam, cilvēkam nav ieteicamas krasas temperatūras svārstības. Asinsvadi ekstrēmām pārmaiņām jāsagatavo pakāpeniski.
Patīkamu relaksāciju sniedz vanna, taču organismam radītās lielās slodzes dēļ tai nevajadzētu nodoties biežāk kā divas reizes nedēļā. Izņēmums ir ārstniecisko vannu kurss, kad ūdenim pievienotas dažādas piedevas, piemēram, dūņas muguras un locītavu sāpju ārstēšanai. Tad sākumā pašsajūta var pasliktināties, taču vēlāk tā pakāpeniski uzlabosies.
Visieteicamākā ūdens temperatūra ir 36–38 grādi. Siltāks rada organismam lielu slodzi, var izraisīt asinsspiediena svārstības un sliktu pašsajūtu. Līdz 40 grādiem sasildītu ūdeni dažkārt izmanto ārstnieciskiem nolūkiem, piemēram, hronisku sāpju novēršanai mediķa uzraudzībā. Sākumā tas slimību saasina, taču vēlāk palīdz izveseļoties.
Aplama rīcība ir došanās uz pirti vai gulēšana karstā vannā, kad paaugstinājusies temperatūra. Tad jādzer karsta tēja un jāliekas izsvīst gultā. Organismam jau tāpat ir liela slodze, lai pretotos slimībai.
Tie, kas pārliecinājušies par dūņu pozitīvo, sāpes mazinošo ietekmi kūrortā, tās var izmantot arī mājās. Tiesa, dabas materiāla uzklāšana lielam ķermeņa laukumam būs diezgan ķēpīga. Pirms uzziešanas dūņas sasilda ūdens peldē vai dūņu šķidrumā samitrinātu, vairākās kārtās salocītu marli uzklāj kā kompresi.
Locītavu sāpes un muskuļu saspringumu mazinās parafīna vanniņas vai aplikācijas, ko var sagatavot arī mājās. Tikai tās, tāpat kā citas sildošās procedūras, nav ieteicamas sāpju saasināšanās gadījumā.
