Labību žāvē ar pupu mizām 0
Rūjienas novada Jeru pagasta LPKS “Daiva” braucējiem pamanāma pa lielu gabalu: graudu uzglabāšanas torņi, kaltes, noliktavas. Komplekss prāvs, un tā tam arī jābūt, jo “Daivā” sācies 21. rudens graudu pirmapstrāde, uzglabāšana, lopbarības ražošana un eksports. Sagaidot ciemiņus, kooperatīva valdes priekšsēdētājs Arnis Ķibers smej, ka vajadzējis ierasties mazliet agrāk – tad tikai dabūtu dzirdēt, kā kaltējas proteīna un citu labu vielu saturošās 150 tonnas lauka pupas.
Taču šajā sezonā Arnim ir cits – lepnāks vēstījums, un tas skar ļoti būtisku aspektu – ekonomiju: “Droši vien varētu jautāt, kādēļ mums ir divi pamatīgi skursteņi. Pa vienu, jau ilgus gadus kalpojošo, nāk ārā dīzeļdegvielas dūmgāzes, pa otru – bioloģiski tīri un vidi nepiesārņojoši dūmi. Par alternatīva kurināmā izmantošanu domājām jau kādu laiku. Kad 2012. gada sezonā graudu kaltēšanai iztērējām 190 tūkstošus litru dārgas degvielas, teicām: punkts un pietiek. Pērn bija pirmā sezona ar šo jauno iekārtu – lieljaudas siltuma ģeneratoru karstā gaisa ražošanai.”
Kārtējais, šobrīd jaunākais uzlabojums veikts daļēji ar Eiropas atbalsta programmas modernizācijas projektiem finansējumu un daļēji ar kooperatīva līdzekļiem – kopumā 120 tūkstošiem latu. Karstā gaisa ģenerators ir pamatīga apjoma apkures katls, kas nodrošina kalti ar 100 tūkstošiem kubikmetru karsta gaisa stundā. Kurināmais – zemas kvalitātes biomasa: šķelda un graudu kaltēšanas pārpalikumi, kas “Daivā” līdz šim nav tikuši lietderīgi izmantoti. Kad meklējuši iespēju tikt pie ekonomiskās iekārtas, pētījuši piedāvājumu Somijā un Zviedrijā ražotajām. Diemžēl tās bijušas ar vairākas reizes mazāku jaudu, nekā vajadzīgs kooperatīva biedru ievāktās labības izkaltēšanai – šogad vien septembra vidū jau 16 tūkstošiem tonnu.
Arnis Ķibers stāsta, kā “Daiva” tomēr tikusi pie iecerētā īstenošanas: “Tādu siltuma ģeneratoru savā saimniecībā bija uzražojis modernās tehnoloģijas pārzinošs kaimiņš – Jurģis Krastiņš sadarbībā ar firmu “Orions”. Viņi bija ar mieru izpalīdzēt arī mums. Kurtuve tika veidota no ūdens apkures katliem, bet virspuse ir Jurģa vadībā izgatavota viņa saimniecībā “Saktas”. Mūsu iekārtas jauda ir divi megavati. Esam veikuši aprēķinus, par pamatu ņemot pērnā gada ražas lielo mitrumu. Ja būtu kurinājuši kalti tikai ar dīzeļdegvielu, vajadzētu 100 tūkstošus litru. Tā kā eksperimentāli testa režīmā palaidām jauno kalti, iztērējām tikai 20 tūkstošus litru dīzeļdegvielas. Tātad – jau atmaksājās. Šā gada izdevumi un ieguvumi, protams, vēl nav aplēsti, bet jūtam, ekonomija būs krietni lielāka, nekā 2013. gadā, un principā iekārta sevi ir atpelnījusi.”
Līdztekus tiek veikti pētījumi, kas tad deg vislabāk un dod vislielāko karstumu. Līdz plus 800 grādu temperatūrai graudu pelavas deg labi, augstākā temperatūrā it kā sakūst un vairs nav tāda siltuma atdeve. Ļoti labi deg griķu atlikumi, lauka pupu smalkumi gan atsevišķi, gan sajaukti uz pusi ar šķeldu.
Tomēr kooperatīva saimniekam arī šajā ziņā savs redzējums: “Vislabākais kurināmais ir tāds, kas sastāv no vairākām komponentēm un labi sadalījies. Tas nozīmē, ka biomasu izmantošanai aiznākamajā gadā vajag sagatavot šogad. Uzbūvējām nojumi, kurā tad saberam visu graudu pelavas – auzu, kviešu, miežu, pupu, griķu, zirņu, rudzu – un visu samaisām kopā. Beigās izveidojas izskatā kūdrai līdzīga berama masa. To sajauc ar šķeldu un prom uz kurtuvi. Šāds kurināmais ir labāks arī no ugunsdrošības viedokļa. Tīrai šķeldai reizēm patīk uzliesmot, taču sajaukums nodrošina vienmērīgu un stabilu degšanu, un līdz ar to sekmīgu labības izkaltēšanu.”
“Daiva” ir Latvijā pirmais lauksaimniecisko pakalpojumu kooperatīvs, ko 1993. gadā nodibināja desmit Jeru pagasta zemnieki.
2014. gadā kooperatīvā ir 63 biedri, kuri apsaimnieko apmēram 4000 hektāru un nodarbojas ar graudkopību un piena lopkopību.
2002. gadā “Daivai” piešķirta “Sējēja” veicināšanas balva, bet regulāri saņemta atzinība par sakoptāko ražošanas uzņēmumu Jeru pagastā.
“Daiva” realizē graudus “Rīgas dzirnavniekam”, “Dobeles dzirnavniekam” un pārstrādes uzņēmumiem Igaunijā.
Kooperatīva attīstībai piesaistīts Eiropas Savienības finansējums, kas izmantots graudu uzglabāšanas torņu būvniecībai, graudu pirmapstrādes līnijas uzstādīšanai un jaunas uzglabāšanas tvertnes ierīkošanai, kā arī lieljaudas siltuma ģeneratora karstā gaisa ražošanai iegādei.
“Daivas” apgrozījums 2013. gadā bija 1,8 miljoni eiro.
Avots: “Lursoft”
