Padoms profesionālim. Pareiza labību augmaiņa biosaimniekošanā 0
Autors: Aivars Pogulis
Precizētās izmaiņas likumdošanā paredz, ka vienā laukā augu maiņā bioloģiskajā saimniekošanā atsevišķas graudaugu sugas audzē pēc kārtas ne ilgāk kā trīs gadus, bet vienas sugas – ne ilgāk kā divus gadus pēc kārtas. Sējumu izvietojumu plānojums un to koriģēšana jāveic, sākot darbus līdz ar ziemājum sēju, jo rudenī paveiktie darbi ir pamats tālākai augsnes ielabošanai un racionālai apsaimniekošanai.
Augu seka pakļauta tirgum
Praksē bioloģiskajā saimniekošanā augu sekas organizācija ir pakļauta ekonomiskajiem likumiem, jo var audzēt tikai tos kultūraugus, kuru produkcijai ir garantēts tirgus noiets. Līdz ar to bioloģiskās saimniekošanas prakse tāpat kā jebkura cita saimniekošanas sistēma tiek pakārtota tirgum un augkopībā audzēto kultūraugu sortiments ir atbilstošs tai. Tāpēc audzēto kultūraugu sortiments ir neliels, bieži šauri specializēts, tie tiek sēti atkārtoti, netiek ievēroti vajadzīgie starplaiki, kad attiecīgā suga no agronomiskā viedokļa un labas saimniekošanas prakses drīkst atgriezties attiecīgajā laukā.
Bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā iegūst būtiski zemākas graudu ražas, kas saistīts ar mazāku augiem viegli uzņemamu barības vielu pieejamību un atteikšanos no augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas nezāļu, slimību un kaitēkļu ierobežošanā. Plašu kultūraugu audzēšanas sortimentu daudzos laukos ierobežo nepietiekamā augsnes agroķīmiskā kvalitāte. Viens no agroķīmiskajiem rādītājiem, kas raksturo augu augšanas vides apstākļus un ietekmē ražu, ir augsnes reakcija. Savulaik zinātnieks Kazimirs Špoģis, apkopojot iegūtās graudaugu sugu ražas augsnēs ar dažādu augsnes reakciju, konstatējis, ka augsnēs, kur augsnes skābums ir mazāks par pH 5, t. i., zem optimālajām prasībām, ziemas rudzu raža bijusi 3,09 t/ha, ziemas kviešu – 1,81 t/ha, vasaras kviešu – 2,16 t/ha, divkanšu miežu – 3,06 t/ha un auzu – 2,92 t/ha.
Atkārtoto sēju ziemas rudzi, ziemas kvieši, vasaras kvieši, mieži, auzas un griķi piecieš nosacīti un turklāt, ja stingri ievēro visas audzēšanas agrotehnisko elementu prasības. Ja no atkārtotiem sējumiem nav iespējams izvairīties, iesaka vismaz mainīt šķirni. Graudaugu atkārtotas sējas gadījumā pēc ziemājiem sēj auzas vai maina miežus ar auzām. Pēc āboliņa audzētiem miežiem var sēt arī ziemas rudzus.
Līdzšinējie izmēģinājumu rezultāti ir parādījuši, ka atkārtotai sējai mazāka ietekme uz kultūraugu ražu ir labāk iekultivētās augsnēs.
Graudaugu kultūru raksturojums
Ziemāju graudaugi. Ziemājiem par pieļaujamu priekšaugu no graudaugiem atzīst agras vasaras miežu šķirnes.
Ziemas rudzi. Samērā pieticīgi augsnes izvēlē. Aug vieglās, skābās augsnēs un jaunapgūtās zemēs. Ziemas rudziem galvenā sakņu masa izvietojas aramkārtā līdz 25 cm dziļumam, bet atsevišķas sānsaknes, sniedzoties pēc ūdens un barības vielām, var sasniegt 1–1,5 m lielu dziļumu. Izveidojas spēcīga sakņu sistēma, kas spēj no augsnes labi izmantot grūtāk šķīstošās barības vielas.
Barības vielu kritiskie periodi ir rudenī no dīgšanas līdz veģetācijas perioda beigām; pavasarī no veģetācijas atjaunošanās līdz stiebrošanai. Barības vielas uzņemšanas maksimums ir stiebrošanas fāzē. No tā, cik sekmīgi tiks izaudzēti ziemas rudzi, būs atkarīga visa tālākā saimniekošanas gaita ne tikai augu sekā, bet arī saimniecībā kopumā. Tāpēc svarīgi atbilstošai augsnes kvalitātei izvēlēties attiecīgo rudzu sējas laiku, piemērot lietderīgākos mēslojuma veidus un devas, ņemot vērā audzētos priekšaugus un iegūto ražu.
Ziemas kvieši. Augsnes izvēlē ļoti prasīgi graudaugi. Tiem nav piemērotas skābas augsnes, jo slikti pārziemo. Ziemas kviešu saknes nav tik labi attīstītas kā rudziem vai auzām, un to kopējā masa ir krietni mazāka, tāpat ir vājas arī barības vielu uzņemšanas spējas. Ziemas kviešu sakņu galvenā masa izvietojas augsnes virskārtā, un neliela to daļa iestiepjas līdz 25 cm dziļumam. Līdz ar to augsnes kvalitātei ir jāveltī liela vērība. Barības vielām ir jābūt pieejamām jau augšanas sākumā. Prasa pietiekamu slāpekļa nodrošinājumu gan rudens periodā, gan pavasarī, atjaunojoties veģetācijai. Atkārtoti ziemas kviešus var audzēt tikai pēc 3–4 gadu starplaika.
Vasarāju graudaugi. Vasarāju graudaugiem par labiem priekšaugi no graudaugiem atzīst auzas un griķus, bet par pieļaujamiem – rudzus, tritikāli, ziemas kviešus (pirms miežiem un auzām) un vasaras miežus.
Vasaras rudzi. Pieticīgi augsnes izvēlē tāpat kā ziemas rudzi. Audzējami augsnēs, kur rudeņos dažādu iemeslu dēļ (izslīkšana, izcilāšana) nevar sēt ziemas rudzus.
Vasaras kvieši. No vasarājiem augsnes izvēlē visprasīgākais graudaugs. Samērā vāji attīstīta sakņu sistēma, augsnē izvietota sekli un slikti izmanto barības vielas no grūtāk šķīstošiem savienojumiem. Barības vielām ir jābūt pieejamām jau augšanas sākumā. Piemēram, Baltkrievijā neiesaka vasaras kviešus audzēt atkārtotos sējumos. Vasaras kviešus izvieto pēc ziemāju graudaugiem. Aiz vasaras kviešiem sējami mieži un auzas.
Vasaras mieži. Augsnes izvēlē prasīgi graudaugi. Sakņu sistēma attīstīta samērā vāji. Vāji izmanto barības vielas no grūtāk šķīstošiem savienojumiem. Ziedēšanas sākumā pārstāj uzņemt barības vielas. Barības vielām ir jābūt pieejamām jau augšanas sākumā, jo pirmā mēneša laikā uzņem līdz pat 70% no visām nepieciešamajām barības vielām. Miežiem der iekoptas, ar trūdvielām labi nodrošinātas augsnes. Miežiem augsnes pH nedrīkst būt zemāks par 5,6. Skāba augsnes reakcija nomācoši ietekmē augus jau dīgšanas–cerošanās laikā, to norāda lapu galu dzeltēšana, augšanas aizkavēšanās. Pētījumos Latvijā konstatēts, ka paaugstināts augsnes skābums vairāk ietekmē Rietumeiropā un Skandināvijas valstīs selekcionētās šķirnes.
Mazāk jutīgi pret augsnes skābumu ir daudzkanšu mieži. Atkārtotā audzēšanā tie dod būtisku ražas samazinājumu – līdz pat 1,2 t/ha. Vasaras miežu atkārtota audzēšana tiek atzīta par iespējamu un lietderīgāku rīcību nekā sēšana pēc ziemas kviešiem. Atkārtotiem miežu sējumiem iesaka izvēlēties labus priekšaugus – āboliņu, zirņus vai kartupeļus. Dažādās Eiropas valstīs ir atšķirīgi viedokļi par miežu audzēšanu atkārtotos sējumos, un tas nozīmē, ka katrā konkrētajā vietā ir jāvadās pēc gadu gaitā uzkrātās praktiskās novērojumu pieredzes. Latvijas apstākļos novērots, ka ar barības vielām nodrošinātās, iekultivētās augsnēs ar pilnvērtīgu agrotehniku (mēslojums, augu aizsardzība) sēt vasaras miežus atkārtoti var, bet atsevišķos gados, kad ir ļoti piemēroti apstākļi masveida slimību un kaitēkļu invāzijai atkārtotajā miežu sējumā, ir lielāks risks saskarties ar slimību postošo ietekmi uz ražu. Vasaras miežus izvieto pēc ziemāju graudaugiem.
Auzas. Vispieticīgākie graudaugi, ko praktiski var audzēt jebkurā augsnē, tiem piemīt lielas piemērošanās spējas dažādiem augšanas apstākļiem. Var sēt nepietiekami iekultivētās augsnēs, skābās augsnēs. Tomēr iekultivētās augsnēs, kā rāda izmēģinājumu rezultāti, auzu graudu raža sasniegs 5–6 t/ha. Auzas piemērotas jaunapgūtām zemēm, jo salīdzinājumā ar citiem kultūraugiem ir mazāk jutīgas pret paaugstinātu augsnes skābumu, labi spēj izmantot arī barības vielas no grūtāk šķīstošajiem savienojumiem.
Auzu saknes augsnē iespiežas dziļi. Ja augsnē nepietiek barības vielu krājumu, tad arī augsnes skābums negatīvi ietekmēs auzu attīstību. Barības vielas auzas pārtrauc uzņemt tikai graudu piengatavības beigās.
Auzas samazina sakņu puves izplatību kviešu un miežu sējumos, tāpēc augu maiņās, kur graudaugu īpatsvars pārsniedz 50%, auzu iekļaušana starp šiem kultūraugiem ir nepieciešama, it īpaši, ja tos audzē atkārtoti. Arī no pašu auzu audzēšanas atkārtoti ir jāizvairās, jo iegūst būtisku ražas samazinājumu. Piemēram, Baltkrievijā auzu atkārtota sēja netiek rekomendēta auzu nematodes savairošanās gadījumos. Auzas izvieto pēc ziemāju graudaugiem, vasaras kviešiem vai miežiem. Auzas labu ražu dod pēc miežiem.
Griķi. Augsnes izvēlē pieticīgi augi. Labi spēj izmantot augsnē grūti šķīstošās barības vielas, kaut gan sakņu sistēma attīstās vāji. Augu seku stacionārā Skrīveros piecu gadu laikā Andris un Biruta Lejiņi konstatējuši, ka atkārtotajos sējumos griķu raža nesamazinās. Tomēr ražošanas apstākļos ne vienmēr piepildās tik optimistisks novērojums. Arī Baltkrievijā griķu audzēšanas rekomendācijās neiesaka griķus audzēt atkārtotos sējumos. Nav ieteicams griķus audzēt pēc auzām, jo auzu pēcpļaujas atlieku sadalīšanās starpprodukti var nomākt jauno griķu dīgstu attīstību. Griķus izvieto pēc ziemāju graudaugiem – rudzi, kvieši un tritikāle – un vasarāju graudaugiem – kvieši un mieži, kuri tiek vērtēti, kā labi priekšaugi. Pēc griķiem var sēt auzas.
Problēmas, audzējotgraudaugus atkārtoti
Nezāles. Pētījumu rezultāti apliecina, ka, sējumu struktūrā palielinoties graudaugu īpatsvaram, palielinās arī visu graudaugu sējumu piesārņojums ar nezālēm, pieaug nezāļu sugu un nezāļu sēklu skaits. Pēc ziemājiem atkal izvietojot ziemājus, tiek sekmēta parastās rudzusmilgas (Avena spica-venti) savairošanās. Bieži atkārtotajos vasaras miežu sējumos izteikti vairāk ir daudzgadīgo nezāļu, galvenokārt ložņu vārpata (Elytrigia repens). Auzu sējumos nezāļainība pēc ziemas rudziem, kā arī atkārtoti, ir ievērojami lielāka nekā pēc kartupeļiem. Atkārtotā auzu sējumā nezāļu skaits ir vairāk nekā 10 reižu lielāks nekā tad, ja auzas audzē augu maiņā.
Slimības, kaitēkļi. Šauri specializētās augsekās, atkārtotos un bezmaiņas sējumos notiek augsnes piesātināšana ar noteiktiem augu slimību ierosinātājiem un pastiprinās noteiktu kaitēkļu sugu savairošanās, veidojot infekcijas perēkļus. Ziemāji pēc ziemājiem, it īpaši ziemas kviešu audzēšana, pieļaujama tikai izņēmuma gadījumā, jo ar sakņu puvi visvairāk slimo tieši ziemas kvieši. Pētījumos Latvijā konstatēts, ka augu maiņas neievērošana un minimālā augsnes apstrāde kviešiem sekmē stiebra pamatnes un sakņu puves postošo ietekmi. Vārpu plēkšņu plankumainība ir samērā plaši izplatīta ziemas un īpaši vasaras kviešu slimība, ko ierosina sēne Stagonospora nodorum. Slimības izplatība samērā augsta (83–89%) ir tad, ja priekšaugs ir kvieši un tiek veikta augsnes minimālā apstrāde. Nav ieteicams miežus audzēt pēc vasaras kviešiem, jo abas sugas ir jutīgas pret sakņu puvi.
Dažādu vielu uzkrāšanās. Zinātniskajā literatūrā savākti pierādījumi par to, ka vienas un tās pašas augu sugas kultūraugu atkārtota audzēšana saistīta ar progresējošu augsnes auglības samazināšanos, kas saistīta ar akumulējošu toksisku augu izdalījumu uzkrāšanos.
Augsnes agroķīmisko īpašību izmaiņas. Audzējot auzas, miežus un kviešus pēc dažādiem vasarāju graudaugiem, augsnē sakņu rizosfērā nekonstatē nozīmīgas mikrofloras sastāva izmaiņas. Atkārtotos sējumos ražas veidošanai rodas augu barības elementu vienveidīga un pastiprināta iznese, tādējādi izmainot augsnes agroķīmiskās īpašības.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops pielikumā “Augsnes auglībai”
