Valsts pasūta upītes tīrīšanu, zemnieka labībai uzkrauj dubļus 10
Andris Felss saimnieko Krustpils novadā un pazīstams kā viens no aktīvākajiem atmodas laika dalībniekiem, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Viņš audzē labību un rapsi, kā arī nodarbojas ar eļļas ražošanu.
Felsa apsaimniekotie tīrumi robežojas ar Kārklupīti, kas, pēc saimnieka teiktā, jau sen bija jāiztīra un jāpadziļina.
Kārklupīte sākas, satekot divām ūdenstecēm Zeļķu līdzenumā pie Spuņģēniem un tālāk tek līdzās Krustpils–Jelgavas dzelzceļam līdz Daugavai, kur ietek pirms Jelgavas–Krustpils dzelzceļa tilta pār Daugavu.
Šā gada janvārī VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” iepirkumā par valsts nozīmes ūdensnotekas Kārklupītes atjaunošanu izraudzījās darbu veicēju – SIA “Riga Rent”, kas šos darbus apņēmās veikt par 182 tūkstošiem eiro.
Taču zemniekam Felsam šie darbi sagādājuši vienas vienīgas rūpes. Proti, upītes atjaunošanas darbu laikā visa izraktā zeme aptuveni 800 m garumā uzkrauta Felsa apsētajiem tīrumiem, par ko saimnieks iepriekš nav brīdināts.
“Ar mani to neviens nav saskaņojis. Ziemā ar mani saskaņoja rakšanas darbus, ka upīte tiks tīrīta un es, protams, to atbalstīju. Parakstīju papīrus, ka tas notiks un ka izraktā zeme tiek krauta Kārklupītes otrā pusē,” stāsta saimnieks.
Tagad cietuši tīrumi, kur iesēts ziemas rapsis un ziemas kvieši, kā arī vasarāju sēšanai sagatavotais tīrums, kam visā garumā uzmesti virsū izraktie dubļi ar saknēm un koku paliekām.
Nesaprot attieksmi
Felsam nav iebildumu pret darbu veicējiem, kas ir tikai izpildītāji. Jau februārī darbu veicēji “Riga Rent” rakstveidā Felsu informēja, ka notiks rakšanas darbi un piecu dienu laikā iespējams celt iebildumus.
“Kādi gan man var būt iebildumi? Lai tik tīra upīti! Bet izrādās, ka tajā pašā laikā bija atbraukuši dzelzceļnieki un neļāva izrakto zemi krāmēt upītes otrā pusē – par to mani neviens neinformēja. To uzzinu tikai tagad, kad viss izraktais tiek uzkrāmēts maniem tīrumiem,” tā Krustpils novada zemnieks.
Viņš ir dziļā neizpratnē par “Latvijas dzelzceļa” attieksmi pret lauku uzņēmējiem.
“Saprotu, ka gar dzelzceļa malu ir aizsargjosla. Bet tur esot kaut kāds kabelis, par kura eksistenci konkrētā vietā viņi paši neko nezina. Jau senāk bija aparāti, ar ko varēja noteikt kabeļa atrašanās vietu. Acīmredzot “Latvijas dzelzceļā” to joprojām nezina. Esmu mācījies ģeoloģiju, ģeodēziju, fiziku, augsnes zinības, bet nesaprotu, kādu iespaidu uz kabeli, kas atrodas pārdesmit metru attālumā, atstās zeme, ko nokraus blakus. Dzelzceļš esot stratēģisks objekts, bet kā var traucēt zeme? Viņi var vienkārši pateikt – tā ir aizsargjosla un tinieties prom. Vai “Latvijas dzelzceļš” ir Latvijas valsts uzņēmums vai nav?” sašutis lauksaimnieks.
Viņš neizprot, ka valsts uzņēmums var būt tik vienaldzīgs pret lauku uzņēmējiem, kas papildina budžeta ieņēmumus un sekmē valsts tautsaimniecības attīstību.
Viņš atceras – kad pirms kāda laika būvēta otra dzelzceļa līnija, attieksme bijusi sliktāka nekā padomju laikos – visi ceļi pavasarī izbraukāti ar lieljaudas tehniku. Novada vadība sūtījusi vēstules toreizējam dzelzceļa vadītājam Uģim Magonem, taču viņš atbildējis, ka darbus veic apakšuzņēmēji un viņš neko nezinot.
“Viss beidzās ar to, ka vietējie iedzīvotāji nevarēja aizbraukt uz mājām, bet mēs nevarējām aizbraukt apsēt savus laukus. Mēs, zemnieki, uztaisījām talku, savedām masu, sataisījām ceļu. Tāda ir valsts uzņēmuma attieksme pret citiem uzņēmējiem. Bet valsts vara jau asociējas arī ar valsts uzņēmumiem,” tā Andris Felss. Jau iepriekšējos gados pats tīrījis upīti kopā ar saviem darbiniekiem un tas prasījis vairākas dienas – novākt saknes, atbrīvot zemi no akmeņiem.
Labībai uzkrauti dubļi
Apskatot notikuma vietu, redzams, ka zaļojošajai labībai uzkrauta virsū dubļu kārta, kas vietām izlīdzināta, bet blakus tīrumā slejas krietns izraktās zemes daudzums kopā ar žagaru daļām, kokiem, akmeņiem.
Netālu sastopam darbu veicēja “Riga Rent” darbu vadītāju Didzi Lodziņu, kurš sarunā ar “LA” pastāsta par sarunām ar “Latvijas dzelzceļa” pārstāvjiem. Tiesa, A. Felss uz sarunām nav bijis uzaicināts, lai gan notiekošais viņu kā zemes īpašnieku skāris vistiešāk.
“Pirms darbu sākšanas viss bija jāsaskaņo ar “Latvijas dzelzceļa” pārstāvjiem. Devos uz Krustpils staciju, tur neviens nebija informēts par šiem darbiem, visi rausta plecus. Latviešu valodā neviens nerunā, lai gan tas ir valsts uzņēmums. Kungs gados līdzi nebrauc, lai gan tā ir viņa kompetence, bet atsūta kādu no saviem darbiniekiem. Tā kā piektdien īsā darba diena, viņi sāka ierasties pirmdien. Ieradās divi, pēc tam vēl divi, tad vēl pieci. Vēlāk vēl viens ar trim palīgiem, kuri taisīja kastītes vaļā un meklēja kabeļus. Tad ieradās vēl pieci cilvēki, kas vēlāk paziņoja, ka kabeļi atrodas dzelzceļam otrā pusē. Vēl viens zvanīja uz Daugavpili. Tad viņi gāja līdz dzelzceļam, raka kabeli, lai varētu tam pievienoties. Faktiski viņi paši nezināja, kur ir kabelis,” pauda darbu vadītājs.
No viņa teiktā var secināt, ka kabeļu vietas atzīmētas ar stabiņiem, kuri atrodas paša dzelzceļa malā, bet tikai Kārklupītes lejasdaļā, kas netiek rakta, kabeļi pietuvojas pašai upītei. Sekas ir tādas, ka izrakto zemi uz dzelzceļa pusē esošo aptuveni 25–35 m plato joslu aizliegts nolikt.
“Upīte padziļināta par 30 cm, lai nosusinātu 100 ha teritoriju. Kas var notikt, ja izrakto zemi noliks dzelzceļa aizsargjoslā?” vaicā zemnieks. Notiekošā rezultātā aptuveni hektārs netiks apsēts. Tā kā projekta nodošana paredzēta oktobrī, tas nozīmē, ka arī ziemājus Felss nevarēs iesēt. Turklāt jārēķinās, ka izraktā zeme vēl būs jāattīra no žagariem, kokiem, akmeņiem, kas prasīs papildu darbu.
Lauksaimnieks to uzskata par kaitniecību no valsts uzņēmuma puses.
Viņš arī gatavs pats ar saviem spēkiem padziļināt Kārklupīti tās lejtecē, jo upes līmenis ir jāpazemina, taču projekta ietvaros tur nekādi rakšanas darbi nav paredzēti.
Regulē likums
Par šo situāciju Krustpils novadā sazinājāmies ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pārstāvi Ellu Pētermani. Viņa uzsver, ka dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumi stingri ierobežo darbības, kādas var tikt veiktas nodalījuma joslā.
Likumā ir stingri noteikts, kādas darbības var tikt veiktas dzelzceļa infrastruktūras tiešā tuvumā, lai tas neapdraudētu satiksmes drošību un nebojātu dzelzceļa infrastruktūru, turklāt jāņem vērā, ka nodalījuma joslu ir tiesīgs apsaimniekot tikai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, proti, VAS “Latvijas dzelzceļš”.
“Dzelzceļa infrastruktūra Latvijā ir stratēģiskas nozīmes objekts, un dzelzceļa nodalījuma josla saskaņā ar likumu ir daļa no dzelzceļa infrastruktūras (dzelzceļa likuma 4. pants). Tas nozīmē, ka ir stingri noteikts, kādas darbības var tikt veiktas dzelzceļa infrastruktūras tiešā tuvumā, lai tas neapdraudētu satiksmes drošību un nebojātu dzelzceļa infrastruktūru,” skaidro Ella Pētermane.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 17. panta 3. punktu, jebkura komunikāciju izvietošana, pārvietošana un rekonstrukcija dzelzceļa zemes nodalījuma joslā nedrīkst pasliktināt dzelzceļa infrastruktūras objektu ekspluatācijas kvalitāti un satiksmes drošību.
Savukārt dzelzceļa nodalījuma joslas platums ir regulēts Aizsargjoslu likumā, kas noteic, ka lauku apvidū ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, speciālās nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 100 metri katrā pusē no malējās sliedes.
No šī skaidrojuma izriet, ka “Vīnkalnu” saimnieka tīrumiem izraktās upītes zeme uzkrāmēta likumīgi. Taču šajā gadījumā zemes īpašnieku vajadzēja pieaicināt visu pušu sarunās.
