Labība kā ierocis: “Odesas ostas elevatori ir pilni eksportam sagatavotiem pērnā gada ražas kviešiem” 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Odesas un citu Ukrainas Melnās jūras ostu blokāde, ko veic Krievijas karakuģi, tuvākajos mēnešos var izraisīt badu nabadzīgākajās Āfrikas un Tuvo Austrumu reģiona valstīs, jo tās atkarīgas no graudaugu piegādēm, ko nesen vēl nodrošināja Ukraina. Par bada draudiem šajās dienās brīdinājušas gan ANO institūcijas, kas norāda, ka riska zonā šobrīd pasaulē atrodas aptuveni 400 miljoni iedzīvotāju, gan arī rietumvalstu politiķi.
Tikmēr Krievija uzstādījusi faktiski ultimātu – Ukrainas ostu atbloķēšana apmaiņā pret sankciju atcelšanu. Maskavas šantāža balstās ne vien radikāla cenu lēciena gaidās, bet arī eiropiešu bažās, ka bads Āfrikā izsauks jaunu bēgļu vilni uz Eiropas Savienību (ES). Ukraina ietilpst graudaugu lielāko eksportētājvalstu piecniekā tūlīt aiz Krievijas, ES, Austrālijas, ASV, un citiem audzētājiem šobrīd nav iespējams aizpildīt tās nišu. Jāpiebilst, ka pašai Ukrainai bada draudu nav – pārtikas pietiek. Runa ir tikai par iespēju pabarot citus.
Jauni ceļi
Odesas ostas elevatori ir pilni eksportam sagatavotiem pērnā gada ražas kviešiem, kukurūzu, saulespuķu sēklām. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš izteicies, ka ukraiņu ostās karadarbības dēļ bloķēti ap 22 miljoniem tonnu pārtikas. Eksports notiek, taču desmitreiz mazākos apjomos nekā agrāk un tikai no mazajām Ukrainas Donavas upes ostām, kuras strādā maksimālā režīmā.
Labību liellaivās ved arī pa robežupi Donavu uz Rumāniju, lai eksportētu caur Konstancas ostu. ES intensīvi strādā, lai dažādotu izvešanas ceļu arī pāri Ukrainas rietumu robežām ar autotransportu un vagonu sastāviem, pēc iespējas saīsinot formālās procedūras. Šajā ziņā gūti zināmi panākumi, taču viena no problēmām ir dzelzceļa sliežu ceļu platuma atšķirības – Ukrainā tas ir atbilstoši PSRS standartiem, kamēr Eiropas sliežu ceļu platums ir ap 10 cm šaurāks.
Tātad vagoni uz robežas jāpārkrauj vai jāpārliek uz citiem riteņiem, kas ir laikietilpīgs process. Eksports varētu notikt caur Gdaņskas ostu Polijā, jo Baltijas valstu gadījumā problēmas rada tranzīts caur Baltkrieviju. Līdz Krievijas iebrukuma sākumam Ukraina mēnesī eksportēja 5–6 miljonus tonnu graudu, un ukraiņu graudu tirgotāji norāda, ka panākums būtu sasniegt kaut pusi no šī apjoma.
ANO labā strādājošās lauksaimniecības analītiskās kompānijas “Gro Intelligence” eksperte Sāra Menkere šonedēļ uzsvēra, ka kviešu rezerves pasaulē pietiek 10 nedēļām, kas ir viens no visu laiku zemākajiem rādītājiem. Pārtikas krīzes cēlonis gan nav tikai karš Ukrainā, bet arī neražas un Indijas lēmums aizliegt kviešu eksportu, tomēr Ukrainas karš “pielējis eļļu ugunij”.
Krievijas piedāvājums
Ka Krievija varētu atļaut Ukrainas labības eksportu pa Melno jūru, ja tai atcels sankcijas, pagājušajā nedēļā ierunājās Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vietnieks Andrejs Rudenko. “Šo jautājumu jāskata visai kompleksi un daudzpusīgi: ja mūsu partneri vēlas panākt lēmumu [par blokādes atcelšanu], tad nepieciešams tajā skaitā risināt arī problēmas, kas saistās ar to ierobežojošo sankciju atcelšanu, kuras tika uzliktas Krievijas eksportam,” viņš pauda.
Trešdien Maskava atkārtoja šo piedāvājumu par “humanitārā koridora” atvēršanu jūrā. Krievijas propaganda vienlaikus tradicionāli sludina, ka ukraiņi “paši” bloķējuši savas ostas, jo “paši” esot mīnējuši Melnās jūras akvatoriju. Kijivā atgādina, ka jūru mīnām vēl kara sākumā piekaisīja Krievijas karaflote. Jebkurā gadījumā Ukrainas ostu debloķēšana ietver arī atmīnēšanu.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs pat sliecas atbalstīt sankciju mazināšanu apmaiņā pret Ukrainas eksporta debloķēšanu, taču Rietumi Maskavas pozīciju loģiski uztver kā šantāžu, kam pakļauties nedrīkst. “Protams, mēs neatcelsim sankcijas apmaiņā pret tukšiem solījumiem. Tukšus solījumus no Krievijas Federācijas esam dzirdējuši arī agrāk,” trešdien žurnālistiem atzīmēja ASV Valsts departamenta preses sekretārs Neds Praiss.
Viņš uzsvēra, ka ir “šausmīgi” izmantot pārtiku un energonesēju piegādes kā ieroci. Labākais veids, kā novērst briestošo pārtikas un izejvielu krīzi, būtu Krievijai atteikties no iebrukuma Ukrainā turpināšanas. Līdzīgi izteicies Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
Aizved kā savu
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis šonedēļ rosināja, lai par drošu eksportu no Odesas ostas parūpētos NATO vai kādas rietumvalstis. Ir versija, ka Ukrainas graudu kuģus varētu konvojēt Turcijas karaflote. Tomēr Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba Davosas foruma laikā atzinis, ka būtu priecīgs par tādu lēmumu, taču netic Rietumu spējai izšķirties par spēka metožu pielietošanu: “Ja NATO neslēdza debesis virs Ukrainas vistraģiskākajos kara brīžos, tad kāpēc lai viņi tagad atbloķētu Melno jūru, lai būtu iespējams bez šķēršļiem eksportēt Ukrainas lauksaimniecības produkciju?”
Gan Rietumu prese, gan amatpersonas uzsver, ka Krievija okupētajās Ukrainas teritorijās izlaupa labības krājumus; aizved tos, kas bija uzkrāti Hersonas, Berdjanskas un arī sagrautās Mariupoles ostās. Jau iepriekš bija ziņas, ka Krievija ukraiņu labību ved uz Sīriju un nogādā savās Melnās jūras ostās.
Ukraiņu lauksaimniecības speciālistu skatījumā, ja neizdosies nodrošināt eksportu, pēc diviem mēnešiem, kad nobriedīs jaunā raža, sāksies problēmas – apcirkņi vēl būs pilni ar pērno, jauno nebūs kur likt un daļu vienkārši atliks pamest laukā. Turklāt graudaugu eksportu no Ukrainas nākamajam gadam vispār grūti prognozēt, jo Krievijas armija kara gaitā mērķtiecīgi iznīcina Ukrainas infrastruktūru – dzelzceļus, noliktavas.
