Labi nodomi, slikti rezultāti: iecerētas vērienīgas pārmaiņas autoratlīdzību saņēmēju dzīvē 3
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Finanšu ministrija iecerējusi vērienīgas pārmaiņas autoratlīdzību saņēmēju dzīvē – proti, aplikt autoratlīdzības ar pilnu sociālo nodokli 32,15%, aizstājot pašreizējo modeli, kurā pilnu sociālo nodokli maksā no algas, bet no autoratlīdzībām – 5%. Pret šo ierosinājumu kategoriski iebilst Latvijas Preses izdevēju asociācija.
Lai gan Finanšu ministrijas idejas tiek pasniegtas mediju darbinieku sociālās aizsardzības palielināšanas mērcē, argumentējot ar situāciju, ka televīziju “LNT” un “TV3” apvienošanas gaitā izrādījās, ka liela tās darbinieku daļa ir sociāli neaizsargāti, tomēr praksē minētie priekšlikumi var novest pie tūlītējas mediju darbinieku materiālā stāvokļa pasliktināšanās. Ar minēto piedāvājumu ir vairākas problēmas.
Pirmkārt, pašreizējais autoratlīdzību nodokļu aplikšanas modelis darbojas tikai divus gadus un kā kompromiss tika panākts pēc ilgām un sarežģītām visu ieinteresēto pušu diskusijām.
Pāris gadu vēlāk atkal tiek piedāvātas pārmaiņas, un nodokļu mainīšana ik pa pāris gadiem nu nekādi nebūtu uzskatāma par labu praksi.
Otrkārt, vismaz lielas daļas mediju gadījumā nevar teikt, ka netiktu maksāts sociālais nodoklis – tas tiek maksāts vismaz no minimālās algas, turklāt darba devēji maksā 5% lielu sociālo nodokli arī no autoratlīdzībām.
Proti, mediju gadījumā sociālo iemaksu līmenis par darbiniekiem sasniedz vismaz valsts noteikto minimālo apmēru, nevis ir zem tā, kas tiešām prasītu radikālas pārmaiņas.
Ar šādu scenāriju autoratlīdzību saņēmējiem paliek vairāk naudas “uz rokas”, no kuras vēlmju vai vajadzību gadījumā var veidot uzkrājumus vai nu trešā līmeņa pensiju iemaksu, vai citādās formās.
Treškārt, pirms plāno radikālas izmaiņas autoratlīdzību aplikšanā ar nodokļiem, būtu vērts tikt skaidrībā par to, kas tad īsti ir autoratlīdzību saņēmēji un cik daudzi no tiem šo režīmu izmanto nodokļu optimizācijas vajadzībām.
Proti, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem autoratlīdzību saņēmēju skaits Latvijā 2019. gadā bija 39 006. Atļaušos apgalvot, ka Latvijā nav desmitiem tūkstošu rakstnieku, žurnālistu, komponistu, gleznotāju, aktieru, režisoru, dejotāju, arhitektu un dizaineru, diez vai viņu skaits sasniedz ceturto daļu no minētā.
Ir vēl zināms daudzums programmētāju, kas rada produktus, uz kuriem attiecas autortiesības, taču arī viņu skaits nav mērāms desmitos tūkstošu.
Proti, rodas jautājums, kur rodas šis skaitlis – 39 tūkstoši un kas tieši ir šie cilvēki, kādas profesijas un uzņēmumus tie pārstāv? Vai arī pajautāsim tieši – cik tūkstoši vai desmiti tūkstošu cilvēku Latvijā izmanto autortiesību likumdošanu, lai optimizētu nodokļus, lai gan būtībā autortiesību likumdošanai un uz to attiecināmajiem nodokļiem vajadzētu attiekties tikai uz autordarbu radītājiem.
Ja reiz tiek uzskatīts, ka autoratlīdzības tiek izmantotas nodokļu apiešanai, tad varbūt pirmais solis, kas sperams, būtu autoratlīdzību saņēmēju loka sašaurināšana un precizēšana likumdošanas līmenī?
Jāpiebilst, ka tikai pirms diviem gadiem, 2018. gadā, vidējais autortiesību saņēmēju skaits mēnesī Latvijā bija ap 10 500 cilvēku. Tātad – vai nu divos gados četrkāršojies autordarbu radītāju skaits, vai arī valsts nav vairākus gadus reaģējusi uz to, ka autoratlīdzību sistēma tiek izmantota nodokļu apiešanai, tagad apķērusies un grib mest visus pār vienu kārti – gan godīgos, gan negodīgos.
Tēmas ilustrācijai, jaunākie Valsts ieņēmumu dienesta dati par autortiesību saņēmējiem rāda, ka no 39 tūkstošiem autortiesību saņēmēju 2019. gadā lielākā kategorija ir izglītības darbinieki – 7356, otrā vietā ir valsts pārvaldes darbinieki – 5098, godpilnajā trešajā gan atrodas radošo jomu pārstāvji ar 4755 cilvēkiem, taču tiem uz papēžiem min sabiedrisko, politisko un citu organizāciju pārstāvji, kur autortiesību saņēmēju skaits ir tikai par 11 cilvēkiem mazāks – 4744.
Šo interesanto sarakstu varētu vēl turpināt, taču viennozīmīgi var konstatēt, ka izglītības, valsts pārvaldes un sabiedriski politisko organizāciju darbība pēdējos gados kļuvusi daudz radošāka, bet neatpaliek arī citas nozares – autordarbus tagad veido arī vairumtirdzniecības (510) un mazumtirdzniecības (392) darbinieki, nekustamo īpašumu tirgotāji (381), biroju administratīvie darbinieki (336), sociālās aprūpes darbinieki (202) un tamlīdzīgi. Jāsecina, ka mēs esam patiesi radoša nācija!
Ceturtkārt, vai kāds ir parēķinājis, cik Finanšu ministrijas iecerētās izmaiņas izmaksās valsts budžetam?
Proti, pietiekami liels autoratlīdzību saņēmēju skaits strādā Latvijas Televīzijā, Latvijas Radio, portālā “Latvijas Vēstnesis” u. c. – tās ir budžeta iestādes, kurām būs jāpalielina budžeti, ja autoratlīdzības tiks apliktas ar pilnu sociālo nodokli. Var droši minēt, ka tās būs vairākus miljonus eiro lielas summas.
Visbeidzot, piektkārt, ja valsts un pašvaldību budžetu finansētie mediji var cerēt uz budžetu naudu, tad ko darīt komercmedijiem situācijā, kad reklāmu tirgus Covid-19 dēļ sabrucis un daudzi izdzīvo tikai ar valsts sniegto atbalstu?
Ja nu par kādu situāciju var teikt, ka “šis nav īstais brīdis nodokļu palielināšanai”, tad šī ir tā situācija. Ja minētās izmaiņas likumdošanā tiks pieņemtas, tad reālie cietēji būs autori – vienīgais veids, kā nomaksāt šos nodokļus, būs samazināt autoratlīdzības.
Iespējams, ka mazāk radikāla alternatīva visu autortiesību saņēmēju mešanai pār vienu kārti, no vienas puses, būtu autortiesību saņēmēju loka precizēšana un sašaurināšana, panākot, ka tās tiešām saņem tikai autordarbu radītāji
. Savukārt, no otras puses, problēmu varētu risināt labās prakses izveidošana radošajās nozarēs un līgumu slēgšana ar Finanšu ministriju, līdzīgi kā tas notika ar būvniecības un ēdināšanas nozarēm, panākot, ka visi autordarbu radītāji saņem vismaz minimālo algu, nomaksājot no tās pilnu sociālo nodokli, bet autoratlīdzību nodokļu režīmu krīzes laikā nemainot.
