12
Esat “Saskaņas” domes loceklis. No partijas biedriem Rīgā lāgā nevar saprast, cik lielas ambīcijas partijai nokļūt pie varas valstī. Jājautā godīgam lauku politiķim – vai ir tāda apņemšanās tikt valdībā?
Jāatrisina galvenais uzdevums – lai mēs citiem būtu pieņemams valdības partneris. Lai sasniegtu šo mērķi, manuprāt, visi līdzekļi ir labi…
… zutis šogad esot Latvijas gada dzīvā radība…
Vajag runāt. Skaidrot, kas potenciālos partnerus “Saskaņā” neapmierina un kas jālabo. Ar vienu nosacījumu – ka nenodosim savus vēlētājus. Vēlētājs mums reizē ir viss un galvenā persona, uz kuru orientēties. Vismaz man tā ir. Bet tā ir visas “Saskaņas” interese – rēķināties ar ilglaicīgu elektorāta atbalstu, tādēļ pastāvīgi jātestē savs vēlētājs. Ko viņš grib? Kā jūtas? Kā varam palīdzēt? Tur ir noslēpums “Saskaņas” svaram un ilgmūžībai politikā.
Var pieļaut kompromisu ar citiem spēkiem, bet līdz zināmai robežai.
Vai citas partijas kļūst labvēlīgākas pret “Saskaņu”? Lielo pilsētu asociācijā sēžat blakus Seskam no Liepājas, Lembergam no Ventspils, Rāviņam no Jelgavas. Tās ir figūras! Vai šie vadītāji nemiedz ar aci – Aleksandr, pēc nākamām vēlēšanām parādīsim labu rezultātu, iesim kopā!
Mums jau vajadzētu to piedāvāt. Viņiem viss ir labi. Viņi vada. Viņiem nav nekādas nepieciešamības saskaņot plānus ar “Saskaņu”. Kur nu vēl laist pie naudas un amatu dalīšanas. Valdošās partijas šimbrīžam jūtas pietiekami komfortabli. Ja jau kas noietu greizi koalīcijā, varbūt stāvoklis mainītos. Tas nenozīmē, ka provocēsim tādas situācijas, bet ceru, ka saviem darbiem, runām lielo pilsētu asociācijā katru reizi kolēģiem apliecinu – jā, “Saskaņa” ir gatava strādāt koalīcijā ar savu resursu.
Kolēģi māj ar galvu? Lembergs top domīgs?
Neko neatbild. Nav jau problēmas sastādīt valdību bez mums un dabūt, ko viņš grib. Lembergs laikam gan ir vienīgais cilvēks, kurš dabū to, ko grib.
No 1. janvāra Aivars Lembergs rotācijas kārtībā nokļuvis jūsu asociācijas galvgalī, un no daudzu pašvaldnieku puses izskanējis protests, ka domēm liegtu izdot pašām savus izdevumus.
Tas priekšsēdētājiem ir kopīgs viedoklis, ka nav jāierobežo pašvaldību iespējas izplatīt materiālus ar saviem izdevumiem vai izmantojot citus plašsaziņas līdzekļus. Bet situāciju izprovocē reģionālā prese, kam pašlaik klājas slikti. Tirgus samazinājies…
Bet tā ir negodīga konkurence, tirgus kropļošana.
Avīzi baro reklāma. Var nonākt līdz tam, ka reklāmdevēji pakāpeniski pārņem laikrakstu uzturēšanu, bet cilvēkiem tos izdala bez maksas. Tāpat kā internets ir bezmaksas. Laikam reģionālajai presei šāda tendence un nākotne nepatīk.
Pašvaldības var izdot biļetenus, kuros informē par domē pieņemtiem lēmumiem. Taču Rēzeknes domes izdotais “Rēzeknes Vēstnesis” ir ar plašu materiālu klāstu, divās valodās, ne ar ko neatšķiras no rajona avīzes. Atšķirība ir tā, ka analogā Rīgas izdevumā vāka bildē būtu Ušakovs, jums tā vietā ir jaunieši vai darbaļaudis un pats solīdi esat iekārtojies 2. lpp. ar “Priekšsēdētāja sleju”.
Neslēpju, mūsu avīzes uzdevums nav tikai sausā tekstā publicēt “saistošos noteikumus”, bet maksimāli iesaistīt iedzīvotājus domes darbā un attīstības procesos. Bez iedzīvotāju atbalsta mūsu plāni nulles vērti. Pārsvarā skaidrojam savu politiku, mēģinām panākt atgriezenisko saikni ar pilsētniekiem – vai viņi piekrīt, nepiekrīt plāniem. Tā ir izglītošana pozitīvā nozīmē, pareizo ceļu parādīšana cilvēkiem. Runa ir par pašvaldības specifiku, nevis politiku.
Ir arī ideoloģija. “Vēstneša” 22. oktobra numurā novadnieces Rivkas Aleksandrovičas atmiņās rakstīts, ka viņas tante pēc 1934. gada iestājusies aizsargos. Iekavās tā nosaukta par galēji fašistisku organizāciju. Aizsargi dziedājuši “metiet žīdus Daugavā”.
Kundze ir no ebreju kopienas. Tas varētu būt viņas redzējums. Ja kādi aizsargi vēlāk šāva viņu radiniekus, tāds viedoklis varētu veidoties.
Nākamajā numurā atmiņas turpinās. Latviešu tekstā rakstīts: “Pēc 1934. gada apvērsuma ebreju stāvoklis kļuva visai neapskaužams.” Krieviski kaut kā ielavījies: “Pēc 1934. gada fašistiskā apvērsuma…” Kā gadījusies nesakritība?
Jūs atverat man acis, ne visus sīkumus skatos līdzi. Kopumā to, ko gaidām no avīzes, iepriekš teicu. Saskarsme ar iedzīvotājiem ar avīzes starpniecību ir vitāli svarīga.
Valdībā nolemts Bruņoto spēku daļas izvietot arī Latgalē. Rēzekne, šķiet, būs viena no karavīru bāzēšanās vietām. Tas ir labi, ka Latgalē būs armijas vienības?
Tie ir papildu cilvēki pilsētā, turklāt maksātspējīgi. Viņi izmantos vietējos pakalpojumus, un tas ir labi. Citus aspektus neanalizēšu, jo tas nav mūsu kompetencē. Man arī nav sīkākas informācijas, ko Rēzeknē izvietos.
Kanādiešu karavīrus arī pieņemsiet?
Visus ņemsim, jā. Esam gatavi iesaistīties infrastruktūras veidošanā, ja valsts to apmaksā. Citādi uz pašvaldību pleciem pārkrauj tik daudz funkciju, ka visas nevaram pavilkt.
Sākām sarunu ar Latgales lomu valstiskuma veidošanā. Pirms kāda laika izplatījās runas, ka Latgalei jāizcīna autonomija. Tā aicināja vairāk Daugavpils pusē, bet inspirēja no Rīgas. Tagad tas noklusis?
Man ļoti nepatīk to apspriest. Runas radušās tukšā vietā, dažiem mēģinot iesist politisko kapitālu. Neredzu pat minimālu pamatu šādām insinuācijām, jo šeit pārsvarā dzīvo cilvēki, kas Latgalē dzimuši, paaudzēs auguši. Viņus nesiesi ar citu valsti. Pat tad, ja kāds kritizē, tas nav saistāms ar vēlmi pēc suverenitātes zaudēšanas, autonomijas vai cita ceļa nost no Latvijas.
