4
Par invalīdiem kļuva arī aptaukojoties vai nodzeroties
Lai gan parasti uz anonīmiem komentāriem internetā neatsaucamies, tomēr šis, kas sekoja portālā “la.lv” pie raksta par karavīru Rūdolfu Freimani, ir vērā ņemams un neizskatās izdomāts. “Sūdzēties ministram, NBS komandierim, Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas vadītajam vai pat Veselības ministrijas institūcijās ir bezjēdzīgi. Visu problēmu pamatā ir attiecīgā nolikuma kvalitāte. 2006. gada rudenī rakstiski ziņoju valsts sekretāram par milzīgiem defektiem likumā (zinātniski nepamatots, netaisnīgs un viegli izmantojams savtīgos nolūkos). Valsts sekretārs atbildēja, ka budžetā naudas esot pietiekami. Pēc NBS Štāba virsnieku lielas grupas “invalīdu” parādīšanās un apmēram pusmiljona latu izkrāpšanas, piedāvāju ministra palīdzei pretkorupcijas jautājumos (Kārkliņa) savu palīdzību nolikuma grozījumu veikšanai. Atbildi nesaņēmu. Tā gadu desmitiem turpinām mīcīt dubļus, jo “neaizvietojamu cilvēku neesot, kuru nozīmēsim, tas strādās”. Tad turpiniet sāpināt cilvēkus un tiesāties. Lai gan arī tiesas nav spējīgas atrisināt sistēmas problēmas.”
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs tajā laikā bija tagadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
“Šo konkrēto ziņojumu neatceros. Daudz laika jau arī pagājis,” man tagad saka E. Rinkēvičs. “Toties ļoti labi atminos, cik grūti tapa nolikumi, kā tos nemitīgi lāpījām. Tāpat atceramies, kā cīnījāmies ar tādiem ierakstiem, kuros ārsti skaidri un gaiši bija ierakstījuši: karavīrs slimību ieguvis aptaukošanās vai alkohola lietošanas rezultātā. Tādu iesniegumu bija kaudzēm. Viens tāds karavīrs piecus gadus nemitīgi bija dzēris, līdz sabrucis… Šos iesniegumus metām atpakaļ. Pa šiem gadiem daudz kas ir mainījies. Neaizmirsīsim, ka pa starpu bija arī ekonomiskā krīze, kas daudz ko nolika pie vietas, daudziem plāniem vienkārši pienāca gals. Ir bijušas diskusijas, visādas idejas, kā uzlabot karavīru sociālās garantijas un medicīnisko aprūpi.”
Runājot par konkrētām lietām, E. Rinkēvičs norāda, ka gan viņa laikā, gan, domājams, tagad Nacionālie bruņoties spēki un Aizsardzības ministrijas ierēdņi vienmēr maksimāli centušies iedziļināties katra karavīra lietā un meklējuši viņam labvēlīgu risinājumu.
“Saprotiet: ierēdņi nevar atcelt mediķu vērtējumu. Bet varbūt tomēr jāpaskatās juridiskā bāze, likumdošana, vai ekonomiskās krīzes laikā nav kaut kas par stingru aizgriezts. No vienas puses, ir sabiedrības un pašu karavīru spiediens, no otras – varbūt ierēdņi kaut ko pārspīlē. Ierēdņus var saprast, jo ir bailes no Valsts kontroles, kas var atnākt un pateikt, ka ir notikusi valsts līdzekļu izšķērdēšana, ka ierēdņi nav cīnījušies un tiesājušies līdz galam,” skaidro E. Rinkēvičs.
