Labi iemesli uzvesties slikti. Kā atrast rīcības patiesos iemeslus 0
Autore: Laura Tidriķe, Mg. paed, Dr. philol., topošā sistēmiskā konsultante un sistēmiskās psihoterapijas speciāliste
“Liec nost telefonu! Tu jau stundām ilgi “sēdi” instagramā un spēlē spēlītes! ” jau desmito reizi māte saka dēlam, šoreiz jau gandrīz kliedzot, un vēršas pie vīra: “Tas esi tu, kas viņu tik slikti ietekmē, jo pats visu laiku “sēdi” telefonā. Tagad ņem uz audzini! Puika neklausa vairs itin nemaz.”
“Tu laikam esi prātu zaudējusi!” paaugstinātā tonī atbild vīrs. “Tu pati visu laiku to vien dari, kā “čatojies” ar draudzenēm…” viņš nokliedzas un aiziet prom. Atmosfēra ģimenē ir “nokaitēta”, vakars sabojāts, taču arī risinājums nav atrasts. Visticamāk, šāda vai līdzīga situācija nenotiek pirmo reizi un ir pazīstama daudziem.
Katrai rīcībai ir labi iemesli
Patiešām? Jā, vismaz tā uz līdzcilvēku izturēšanos raugās sistēmiskie konsultanti un psihoterapijas speciālisti (1). Var būt tā, ka mums otra cilvēka rīcība nav saprotama un pieņemama, taču viņš konkrētā veidā pavisam noteikti rīkojas labu nodomu vadīts.
Pamēģiniet uz pasauli paraudzīties caur šādām “brillēm”, un varu derēt, ka daudzas situācijas uzreiz iegūs citu skaidrojumu.
Protams, sākotnēji tie būs mūsu pieņēmumi, taču tos varam pārbaudīt dzīvē.
Šeit pāris ideju, kādi labi iemesli varētu būt rakstā sākumā minētajā situācijā iesaistītajām personām.
Bērns “sēž” telefonā? Varbūt tas ir vienīgais veids, kā pievērst sev vecāku uzmanību? Iespējams, ka tā var izvairīties no mājasdarbu pildīšanas? Varbūt brīdis, kad vecāki iesaistīti konfliktā par bērnu, ir vienīgais, kad viņi komunicē, un bērns palīdz vecākiem ik vakaru tikt pie iespējas sazināties vienam ar otru? Interesanti, par ko runā vecāki, ja viņi nestrīdas par bērna audzināšanu…?
Māte paceļ balsi un pārmet vīram. Kādi varētu būt viņas labie iemesli tā darīt? Viņa ir satraukusies par to, lai bērns nodarbotos ar jēgpilnākām lietām un nebojātu acis. Viņa cenšas risināt situāciju. Viņa mēģina sadalīt atbildību un risinājuma meklēšanā iesaistīt arī vīru. Viņa izmanto savu balsi kā instrumentu, lai bērns viņu sadzirdētu.
Pārmetot vīram, viņa mazina savu slikto pašsajūtu (iespējamo vainas sajūtu par to, ka bērns netiek pareizi audzināts).
Vīrs pārmet sievai un aiziet prom. Kādi varētu būt viņa labie iemesli? Ātri izbeigt situācijas risināšanas veidu, kurš līdz šim nav nesis augļus. Mazināt savu stresa līmeni, kurš, iespējams, darba dēļ jau ir gana augsts. Izbeigt situāciju, kurā viņš nejūtas pārliecināts par savām spējām (šajā gadījumā, piemēram, nejūtas kompetents audzināšanā). Ātrāk tikt pie iespējas skatīties savu iemīļoto televīzijas pārraidi.
Katra rīcība ir jēgpilna, ja zinām tās kontekstu
Varbūt dažreiz, no malas skatoties, ir grūti saprast, kāpēc citi rīkojas tā, kā rīkojas, taču viņiem ne tikai ir viņu labie iemesli tā darīt, bet arī, uzzinot kontekstu, kurā šķietami destruktīvā rīcība ir novērojama, tā šķiet jēgpilna un ir izskaidrojama.
Piemēram, varbūt aplūkotajā situācijā gan mātei, gan tēvam bērna audzināšana ir izaicinājums.
Nevēloties psiholoģiski traumēt bērnu (piemēram, izmantojot savu vecāku audzināšanas metodi “bērziņdakteris”), viņiem trūkst veiksmīgu audzināšanas modeļu, un viņi jūtas apjukuši.
Varbūt vecāki, pievērošoties audzināšanai, veiksmīgi izvairās no jautājumiem, kādi būtu risināmi viņiem kā pārim – cik laimīgi mēs jūtamies viens ar otru? Varbūt viņi šādi uzvedas, jo kopā ar ģimeni dzīvo arī vecvecāki, kas mēdz izteikt kritiskas piezīmes par mazdēla uzvedību un tas vecākus sāpina?
Konteksti mēdz būt daudz un dažādi. Atliek tos izpētīt, lai saprastu notiekošo un paskatītos, kur meklējam tieši šai ģimenei piemērotais risinājums.
Pārtraukt uzvedības musturus (2)
Jo ilgāk jūs atkārtosiet vienu uzvedības musturu (rakstā sākumā minētajā situācijā: bērns lieto telefonu, mamma aizrāda vienu reizi, otru, trešo, ar katru reizi paaugstinot balss toni un visbeidzot vainojot vīru, kas neiesaistās situācijas risināšanā), jo stabilāks tas kļūst un grūtāk to mainīt. Tāpēc situācijās, kuras atkārtojas un jūs vēlaties mainīt, izmēģiniet pavisam vienkāršu lietu: kaut nedaudz pamainiet to, kā jūs reaģējat.
Pārsteidziet citus ar kaut ko neparastu.
Padomājiet, varbūt jūs agrāk esat radis veiksmīgu atrisinājumu savām grūtībām. Ko jūs tad darījāt? Varbūt varat arī šajā situācijā izmēģināt to veiksmīgo rīcības formulu? Pamēģiniet nekliegt vai pamēģiniet izmantot humoru (tas, starp citu, vienmēr ir daudz iedarbīgāks par audzināšanu!).
Atcerieties – risinājums vienmēr atrodas pašā ģimenes sistēmā, no ārpuses to neviens neiedos, jo gan mazākas, gan lielākas sistēmas ne tikai veidojas pašas, bet arī spēj pašogranizēties, ja izmanto savus resursus, kas nereti saspringtā situācijā tiek vienkārši aizmirsti.
Uzziņai
(1) Kas ir sistēmiskā konsultēšana? Pagājušā gadsimta 50. gados psihoterapeitu praksē secināja, ka bieži vien indivīda grūtības rodas neveselīgas komunikācijas un mijiedarbības rezultātā, tāpēc daudz efektīvāk ir strādāt nevis ar vienu cilvēku, bet ar visu ģimeni. Radās ģimenes psihoterapijas virziens. Savukārt jau 80. gados ģimenes psihoterapijā notika tālāka attīstība.
Atziņa, ka procesi, kas notiek ģimenē, raksturīgi visām sistēmām, ļāva attīstīties sistēmiskajai teorijai un praksei, kas attiecas ne tikai uz darbu ar ģimenēm, indivīdiem un pāriem, bet uz jebkuru sociālo sistēmu (klases kolektīvu skolā, komandu uzņēmumā u.tml.).
Sistēmisko konsultēšanu savā darbā izmanto pedagogi, psihologi, sociālie darbinieki, psihoterapeiti, mediatori, supervizori, organizāciju un uzņēmumu visu līmeņu vadītāji, personāla vadītāji un attīstības speciālisti, personiskās izaugsmes treneri, konsultanti, mentori un daudzi citi.
(2) Musturs – izturēšanās veids, kas izveidojies, pamatojoties uz nerakstītiem likumiem. Sistēmiskajā konsultēšanā runā par uzvedības, komunikācijas un attiecību musturiem. Protams, varētu arī teikt uzvedības (komunikācijas, attiecību) modelis, taču vārds “musturs” labāk nekā vārds modelis palīdz saprast būtību, proti, tieši tāpat kā mēs adām cimdus un zeķes, aužam audeklus, mēs varam veidot un mainīt mums raksturīgo izturēšanās veidu.
Vārds “modelis” saistās ar šablonu un paraugu, kas vairāk vedina domāt par vispārīgām, nevis individuālām izpausmes formām, savukārt vārds “musturs” – par rakstu, kas ir individuāls un veidojams.
Sīkāku informāciju par sistēmisko pieeju un konsultēšanu atradīsiet pirmajā latviešu valodā nule klajā nākušajā rokasgrāmatā par sistēmisko pieeju “Sistēmiskā konsultēšana piecās kārtās”. www.sistēmiski.lv
