Atis Klimovičs: Redzētais Donbasā pārsteidz – dzīve tur nevis kaut kā velkas, bet attīstās 68
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Redzētais Austrumukrainā jeb, precīzāk, Donbasā pārsteidz – dzīve tur nevis kaut kā velkas, ļaujoties frontes tuvuma uzspiestajam sastingumam, bet tieši pretēji – attīstās.
Tagad ceļu no Dnipro (bijusī Dņepropetrovska) pilsētas uz “karsto” zonu pie Doņeckas (aptuveni 250 km) nevar pazīt.
Agrāk tā pārvarēšana autovadītājiem bija īsts pārbaudījums, bet tagad lielāko daļu šī maršruta iespējams veikt pa ļoti labas kvalitātes asfaltu. Daudzos posmos norit darbi, iesaistīts daudz tehnikas un strādnieku.
Ar gandarījumu jāatzīst, ka ar savu finansējumu tos nodrošinājusi arī Eiropas Savienība.
Labi ceļi atvieglo dzīvi, bet īpaši svarīgi, lai tādi vestu uz Donbasu. Tur centrālās varas darbībām sevišķi liela nozīme, jo visai prāva daļa vietējo iedzīvotāju joprojām pret valsts vadību Kijevā ir visai kritiski noskaņota un, pēc kāda nacionāli noskaņota lauku iedzīvotāja teiktā, gaida, kad atnāks “atbrīvotāji”.
Tas nav pārsteidzoši, jo gadu desmitos iedzīvinātais noskaņojums nav ātri grozāms. Tomēr pozitīvas pārmaiņas, ja varam salīdzināt situāciju ar 2017., 2018. gadu, ir viegli pamanāmas.
Viena no tādām vietām ir kara laikā bieži un bīstami apdraudētā Avdejivkas pilsēta, kur atrodas liels ķīmiskais kombināts. Tas strādā ar pilnu jaudu, tā darbiniekiem ir krietni augstākas algas, samērojot tās ar vidējo izpeļņu Ukrainā.
Arī pilsētā no jauna noasfaltēta galvenā iela. Te redzama normāla, mierīga dzīve, viens otrs karavīrs, kas mierīgi iepērkas kādā no veikaliem. Norisinās darbi vietējā Svētās Magdalēnas pareizticīgo baznīciņā.
Arī netālie ciemi beidzamo divu trīs gadu laikā atdzīvojušies. Ļoti uzkrītoši – pie daudzām mājām kupli uzziedējušas dažādas puķes. Cilvēki, kas kādreiz bija glābušies no apšaudēm, tagad atgriezušies.
Tomēr ar šo ļaužu noskaņojumu ir tā, kā ir – jo mazāka apdzīvota vieta, jo cilvēki trūcīgāki, jo lielāka skepse un ticība Krievijas TV kanālu meliem.
Bet dzīve un dāsnā zeme dara savu un liek par sevi rūpēties – pat trīs kilometru attālumā no sagrautās Doņeckas lidostas skrejceļa kombaini novāc labību.
Tas gan nenozīmē, ka šeit tiešām tiek ievērota vienošanās par ieroču nelietošanu. Pēc vietējo iedzīvotāju un ukraiņu karavīru teiktā, apšaudes ar smagajiem ieročiem notiekot.
Saprotami, ka virzienā uz rietumiem jeb galvaspilsētu Kijevu karš šķiet vēl tālāks un daudziem vietējiem iedzīvotājiem gandrīz vai pat nereāls. Iespējams, tā ir arī aizvien pieaugošā savas varēšanas apzināšanās.
Tā izturas pašas “augšas” ar prezidentu Volodimiru Zelenski, kura rokās ir visvairāk pilnīgas informācijas. Tomēr nopietni eksperti viņu daudz kritizē par ārišķīgo publicitāti, ar ko aizstāts prezidenta cienīgs atbildīgs darbs.
Viens piemērs – aizsardzības padomes sēdes vispār nenotiek, tā vietā ar maksimālu publicitāti tiek organizēti atsevišķi valsts galvas braucieni uz fronti.
Viens otrs no vadošajiem militāro un drošības jautājumu speciālistiem “Latvijas Avīzei” atzina, ka ukraiņu aizsardzības spēkiem esot tāda līmeņa gatavība un ieroču spējas, ka Krievijas bruņotajiem spēkiem nenākoties cerēt uz panākumiem liela uzbrukuma gadījumā.
Šāda izšķiršanās no Kremļa vadības šobrīd faktiski esot neiespējama. Būtiski esot arī tas, ka “augšu” zināmu vājumu Ukrainā līdzsvaro pati sabiedrība, kas savu briedumu un politisko atbildību par valsts neatkarību pierādījusi divās Maidana revolūcijās un karadarbībā Donbasā.
