Ceļi top. Šobrīd – normāls darba process, nākotne – miglā tīta 1
Satiksmes ministra Anrija Matīsa un LVC vadošo darbinieku kārtējais kontrolbrauciens šoreiz bija tēmēts uz karstākajiem Kurzemes virziena punktiem. Pirmkārt, tas, protams, ir Liepājas šosejas jau daudzus gadus hroniski vissliktākais posms no Lielupes tilta līdz krustojumam ar Jelgavas–Tukuma ceļu, pašu tiltu un Apšupes dzelzceļa pārvadu ieskaitot.
Liepājas šosejas posmā no 24,4 – 38,18 km rekonstrukcijas darbi sākti šī gada maijā, tos veic SIA “Saldus ceļinieks”, darbus pabeigt plānots 2016. gada vasarā. Objekta rekonstrukcija tiek līdzfinansēta no Kohēzijas fonda, un kopējās izmaksas ir 16,5 milj. EUR, kopā ar PVN. “SC” valdes loceklis Gints Karols, jautāts par problēmām un noskaņu, saka: “Viss normāli. Slikti, ka birokrātisku šķēršļu dēļ par pāris mēnešiem iekavējām darbu sākumu. Tas tagad liek manevrēt ar darbiem vairākās maiņās, meklēt veidus, kā maksimāli daudz padarīt līdz salam, jo papildu tilts pār Lielupi, kurš nu ir gatavs un ļaus vecā tilta šaurībā normāli strādāt, tāds īsts ziemas ceļš jau nav. Bet, kā saka, – viss notiek. Darba daudz – tas labi.”
Tilts pār Lielupi, kura garums ir 274 m, tika uzbūvēts 1959. gadā, pēdējo reizi remontēts 1998. gadā, kad veikta brauktuves atjaunošana un kopņu remonts. Rekonstrukcijas darbi ietver tērauda konstrukciju aizsargpārklājuma un brauktuves atjaunošanu, paredz izbūvēt jaunu hidroizolāciju un asfalbetona segumu. Darbi jāpabeidz līdz nākamā gada augustam.
Savukārt Apšupes ceļa pārvads pār dzelzceļu aiz krustojuma ar Jelgavas–Tukuma ceļu ir uzbūvēts 1960. gadā, pēdējo reizi remontēts 1994. gadā, kad tika pārbūvēta pārvada brauktuve un veikts laiduma siju un balstu remonts. Kopš pagājušās vasaras notiek pārvada pārbūves darbi, kurus pabeigs šoruden līdz novembrim. Būvdarbus veic SIA “Viadukts”, un to līgumcena ir 1,9 miljoni eiro (ar PVN).
Arī otrs kontrolbrauciena maršrutā ietvertais objekts ir “Saldus ceļinieka” veikums. Skaistais Sabiles ceļa posms starp Kandavu un Sabili, kurš pērn draudēja no kalna nogāzes noslīdēt. Un arī šeit diemžēl ir kavēšanās. Vienu ceļa posmiņu izdevies nostabilizēt paredzētajā laikā, otrā konstatētas papildu problēmas, tādēļ būvdarbi pašlaik pārtraukti, lai veiktu atkārtotu pamatīgu izpēti un racionālāko risinājumu atrastu. Tādēļ – piedodiet – luksofora regulēta kustība pa vienu joslu vēl kādu laiku saglabāsies.
Bet no Lielupes un Tukuma uz Sabili mēs braucām pa ceļu P121. Jaunu (nu jau gandrīz visā garumā līdz pat Kuldīgai) ceļu, kura kapitāla rekonstrukcija tika sākta 2011. gadā neparastās, Eiropas finansētās grants ceļu asfaltēšanas programmas ietvaros. Skaistu ceļu, kurā gan šovasar atklāts brāķa posms – segas iesēdums pie Krogsētām un seguma virskārtas segregācija. LVC uzdeva būvniekiem, kas 2012. gadā veica darbus šajā posmā – SIA “Strabag” – veikt garantijas remontdarbus.
SIA “Strabag” ir sācis brāķa labošanu un tuvākajās dienās paredz defektiem visvairāk pakļautajā aptuveni astoņu kilometru posmā veikt virsmas apstrādi. Labvēlīgu laika apstākļu gadījumā šis darbs varētu tikt pabeigts līdz augusta vidum.
Bet – šādu Eiropas dāvanu vairs nebūs. Anrijs Matīss: “Vietējās nozīmes ceļus turpmāk varēsim uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem, tajos liegts ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Diemžēl patlaban finansējuma deficīts vietējās nozīmes ceļiem jau ir 690 miljoni eiro. Šos līdzekļus vajadzēja savlaicīgi ieguldīt ceļu tīklā, lai saglabātu to labā stāvoklī, taču tas nenotika. Sekas mēs redzam, ka vietējie ceļi, tostarp grants ceļi, ir ļoti sliktā stāvoklī.
Šogad, pateicoties ES fondu finansējumam, vērienīgi darbi notiek uz valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, arī turpmākajos gados šajā ES fondu periodā tie turpināsies, taču vietējo ceļu liktenis ir atkarīgs tikai un vienīgi no valsts budžeta programmām, kuru ietvaros finansējums ceļiem pakāpeniski būtu jāpalielina, jo bez sakārtota vietējo ceļu tīkla nav iespējama mazā un vidējā biznesa attīstība reģionos. Ja mēs vēlamies, lai cilvēki paliek dzīvot Latvijā, ir jānodrošina normāla infrastruktūra, un ceļi ir pamatu pamats attīstībai.”
Tieši nākotnes finanšu problēmas visvairāk uztrauc arī Gintu Karolu. Ministra prognoze – pēc dažiem gadiem Eiropas naudas ceļiem vairs nebūs, jo galvenie (Eiropas nozīmes) ceļi būs sakārtoti, bet reģionālie un vietējie jāuztur no «saspringtā» valsts budžeta – rada nopietnas bažas par ilggadējo kapitālas ceļu būves tehnikā un tehnoloģijās veikto ieguldījumu likteni. Nozares un tās darbinieku likteni.
