Ko ilggadējie “LA” lasītāji novēl “Latvijas Avīzei”, valstij, politiķiem, sev Jaunajā gadā? 2
Jānis Skriblis Tukumā: “Laikrakstam vēlu turēt Latvijas godu tikpat augstu kā līdz šim. Padomes priekšsēdētājam Voldemāram Krustiņam – labu veselību un turpināt intervijās tikpat nesaudzīgi iztaujāt redakcijā uzaicinātos viesus. Asu spalvu, rakstot komentārus “LA” trešajā lappusē!”
Irēna Jeromanova-Vizla: “Jauno gadu novēlu mierīgu, pirmām kārtām politisko notikumu ziņā, lai neuzliesmo karadarbība kaimiņzemēs un netiekam arī mēs apdraudēti. Pati karu piedzīvoju, būdama bērns. Nodega vecāsmātes māja ar saimniecības ēkām un lopiem. Bet mammai bija jāslēpjas, lai neaizvestu darba dienestā uz Vāciju. Veselības ministram vēlu sakārtot veselības aprūpi. Nupat sešas stundas nepārtraukti centos sazvanīt gastroenterologu, lai pierakstītos pie viņa rindā, turklāt pieraksts esot uz martu. Sazvanīt tā arī neizdevās.”
Pēteris Pavlovičs Rēzeknē: “Lai Saeimas deputāti jaunajā gadā izveido no reģioniem ievēlēto deputātu grupas, kur kopā būtu visu partiju tie deputāti, kas Saeimā ievēlēti no attiecīgā vēlēšanu apgabala, piemēram, no Latgales. Kāpēc tāds priekšlikums? Pirms vēlēšanām visu partiju kandidāti solīja gluži vai kalnus gāzt mūsu labā. Ja solījumus nepilda, kāda jēga deputātus vēlēt no apgabaliem? Lūk, Dzintars Zaķis kā plēsās, lai tikai iekļūtu Saeimā! Vēlētājus interesē, kā viņš un jūs pārējie no Latgales ievēlētie risināsiet reģiona problēmas. Gribam tikties ar jums biežāk, vērtēt jūsu darbus, tad nākamreiz zināsim, par kuru vēlēt un par kuru ne.”
Terēzija Daugule Ādažos: “Paldies tiem “LA” žurnālistiem, kas mums skaidroja par elektrības brīvo tirgu un energoresursu piedāvājumu! Nākamais ir Kazas gads, un tā nav ļauna, varbūt tikai mazliet pakutinās ar radziņu. Cerams, ka ar jauno gadu dzīve visiem kļūs mierīgāka.”
Jānis Dibrančs Garkalnē: “Lai Jaunajā gadā būtu vairāk jaunu uzņēmumu un darba vietu! Atceros, kādreiz gāju pa Ļeņina ielu Rīgā un pie katras rūpnīcas bija izlīmēti sludinājumi – vajag strādniekus! Bet milicija ķerstīja tos, kas negribēja strādāt.”
Guntis Ranka Rīgā: “Mans vēlējums – lai valsts oficiālās amatpersonas oficiālās sarunās, pie kurām pieskaitu arī intervijas un diskusijas televīzijā, runātu tikai valsts valodā. Tas celtu latviešu pašapziņu, mudinātu cittautiešus apgūt latviešu valodu. Pēc paša pieredzes spriežot, vislabāk to apgūt sadzīvē, nevis skolā.”
Kazimirs Upenieks Preiļu novadā: “Visu izšķirs notikumi Ukrainā. Ja politiskie asumi ar Krieviju izlīdzināsies, gads būs labestīgs. Ja ne, tad nav zināms, ko varam gaidīt. Arī mūsu ekonomiskā attīstība no tā būs atkarīga.”
Zigurds Mežavilks Rīgā: “Latvijā jāmaina domāšana – ja grib attīstīt ražošanu un īstenot saukli par izrāvienu ekonomikā, zinātnē, tad nedrīkst nogriezt naudas plūsmu skolotāju algām un izglītībai kopumā.”
Jānis Greijers Dobeles novadā: “Veselības ministram aktīvāk gādāt par normālu veselības aprūpi iedzīvotājiem. Finanšu ministrija jau met sprunguļus Beleviča kunga riteņos, pūloties viņu piebremzēt. Nepadodieties! Visa cerība uz jums! Un lai turpmāk ministrijas pārziņā ir neatliekamās palīdzības automašīnas, nevis privātfirma ar miljonāru Mamedovu, kas gūst neiedomājamu peļņu uz valsts rēķina.”
Gunārs Pakalns Rīgā: “Jaunajā gadā gaidu brīnumu, ka valdība sāks sāks saimniekot ekonomiskāk un taupīs valsts līdzekļus. Šobrīd to pūlas darīt divi jaunie ministri – Guntis Belevičs un sevišķi ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Sakarīga ministre ar loģisku šahistes domāšanu. Lai veicas!”
