Labējie uzvar vēlēšanās Itālijā 11
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Itālijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās svētdien uzvarējusi labējo spēku alianse ar Džordžas Meloni vadīto nacionālkonservatīvo partiju “Fratelli d’Italia” (“Itālijas brāļi”) priekšgalā, liecina nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultāti. Labējo partiju koalīciju veido Mateo Salvīni vadītā nacionālkonservatīvā “Līga”, Silvio Berluskoni konservatīvā partija “Forza Italia” (“Uz priekšu, Itālija!”) un Džordžas Meloni partija “Fratelli d’Italia”, kuras vadītāja varētu kļūt par Itālijas premjerministri.
Centriski kreisās partijas nestartē vienotā blokā
Publiskotie nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultāti liecina, ka labējo partiju bloks ir saņēmis 42,8% balsu, kas Itālijas vēlēšanu sistēmas īpatnību dēļ ļautu iegūt vairākumu parlamentā. Aplēses liecina, ka no 200 vietām parlamenta augšnamā Senātā labējie iegūs 105–125 mandātus. Ja šie rezultāti tiks apstiprināti, labējiem pietiktu balsu, lai kontrolētu abas parlamenta palātas, bet pietrūks divu trešdaļu vairākumam, kas vajadzīgs konstitūcijas izmainīšanai bez referenduma.
Kreisās un centriskās partijas vēlēšanās nestartēja vienotā blokā. Bijušā premjera Enriko Letas vadītā Demokrātiskā partija (PD) kopā ar kreisajām partijām un zaļajiem Senātā varētu iegūt tikai 35–50 mandātus. Populistiskā Pieczvaigžņu kustība (M5S), kas izraisīja līdzšinējās bezpartijiskā premjera Mario Dragi vadītās nacionālās vienotības valdības krišanu un pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu, varētu saņemt 21–25 mandātus un Centra alianse – 9–11 mandātus. Centriski kreisajām partijām kopumā varētu būt 78–98 vietas Deputātu palātā un 33–53 vietas Senātā.
Svētdienas vēlēšanās tika izraudzīts gan parlamenta apakšnams Deputātu palāta, gan augšnams Senāts. Atbilstoši 2020. gada referendumā pieņemtajiem konstitūcijas grozījumiem deputātu skaits apakšpalātā samazināts no līdzšinējiem 630 līdz 400, bet augšpalātā – no līdzšinējiem 315 līdz 200. Abu parlamenta palātu pilnvaru termiņš ir pieci gadi.
Balsstiesības ir 51,5 miljoniem Itālijas pilsoņu. Vēlēšanās piedalījās 64% balsstiesīgo, kas ir visu laiku zemākā reģistrētā vēlētāju aktivitāte.
Meloni sola valdīt “katra iedzīvotāja labā”
Meloni paziņojusi, ka Itālijas vēlētāji pauduši skaidru vēstījumu, ka vēlas labējas ievirzes valdības veidošanu. “Itāļi ir uzticējuši mums svarīgu uzdevumu. Tagad mūsu darbs ir viņus nepievilt un darīt visu iespējamo, lai atjaunotu mūsu valsts cieņu un lepnumu,” tviterī pavēstīja Meloni. Viņa arī solīja vairot to, kas vieno tautu, nevis šķeļ. Eksperti atzīmē, ka Meloni vadītā koalīcijas valdība varētu būt labējākā Itālijas, Eiropas Savienības trešās lielākās ekonomikas, pēckara vēsturē. Meloni gan apgalvojusi, ka viņas partija “Itālijas brāļi”, kas ieguvusi 26% balsu, valdīšot “katra iedzīvotāja labā” un nenodošot cilvēku uzticību.
Pirms četriem gadiem “Itālijas brāļi” ieguva tikai četrus procentus balsu, bet šoreiz viņiem par labu nāca nepiedalīšanās nacionālās vienotības valdībā, kas sabruka jūlijā. Viņas koalīcijas partneriem šajās vēlēšanās tik labi neveicās.
Mateo Salvīni vadītā nacionālkonservatīvā “Līga” ieguva mazāk par 9% balsu, bet Itālijas politikas veterāna Silvio Berluskoni konservatīvā partija “Forza Italia” – vēl mazāk. Meloni asie izteikumi par ES tuvina viņu Ungārijas premjera Viktora Orbāna nostājai. Meloni gribētu caurskatīt reformas, ko Itālija savulaik saskaņoja ar ES, lai saņemtu gandrīz 200 miljardu eiro subsīdijas un aizdevumus ekonomikas atveseļošanai pēc kovida, apgalvojot, ka enerģijas krīze ir izmainījusi situāciju. Viņas koalīcijas partneri Berluskoni un Salvini, kurš cer atgriezties iekšlietu ministra amatā, ir saprotoši izteikušies par Krievijas prezidenta Vladimira Putina politiku.
Cenšas uzlabot partijas tēlu
Džordžas Meloni, kura varētu kļūt par Itālijas vēsturē pirmo sievieti valdības vadītāja amatā, 2012. gadā dibinātā “Fratelli d’Italia” nereti tiek raksturota kā neofašistu partija, jo tā ir viena no fašistiskā līdera Benito Musolīni līdzgaitnieku pēc Otrā pasaules kara izveidotās Itālijas Sociālās kustības (MSI) pēctecēm.
Meloni atzīst partijas saknes un nav skaidri nosodījusi fašismu. Pēdējā laikā viņa ir centusies uzlabot savas partijas tēlu, paužot atbalstu Ukrainai un mazinot pret ES vērsto retoriku. Pirms dažiem mēnešiem, uzstājoties Spānijas galēji labējās partijas “Vox” saietā, Meloni kā savas prioritātes nosauca atbalstu dabiskai ģimenei, noraidot LGBT lobija aktivitātes un genderisma ideoloģiju.
Viņa iestājās pret masveida migrāciju un aicināja ierobežot starptautisko finanšu organizāciju ietekmi. Iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2018. gadā viņas partija saņēma tikai 4% atbalstu, tomēr pēdējā laikā spējusi iemantot vēlētāju uzticību kā vienīgais vērā ņemamais opozīcijas spēks Mario Dragi vadītajai daudzpartiju valdības koalīcijai. Līdz jaunas valdības izveidošanai darbu turpinās Dragi vadītā pagaidu valdība.
Kā uzskata analītiķi, līdz jaunas valdības izveidei varētu paiet vairākas nedēļas. Tiesības izraudzīt politiķi, kam uzticēt jaunās valdības veidošanu, ir Itālijas prezidentam Serdžo Matarellam.
