Dānijā labējie šūpo laivu 0
Saimnieciskās un finanšu likstas, ko saasinājusi imigrantu krīze, ir vairojušas atbalstu labējas ievirzes nacionālistu partijām vairākās ziemeļvalstīs, kur tās kļuvušas par vērā ņemamu politisku spēku un valdošās koalīcijas daļu.
Dānijas Tautas partija draud gāzt valdību
Liberālai imigrācijas politikai naidīgi noskaņotā Dānijas Tautas partija (DF) piedraudējusi pārtraukt atbalstu liberālās partijas “Venstre” mazākuma valdībai, ja premjerministrs Larss Rasmusens atsauksies sociāldemokrātu aicinājumam uz kompromisu Dānijas patvēruma un imigrācijas politikā. Sociāldemokrātu līdere Mete Frederiksena, kas nomainīja sociāldemokrātu līderi Helli Torningu-Šmiti partijas vadītājas amatā pēc jūnija vēlēšanām, savā pirmajā lielajā runā partijas saietā aicināja Rasmusenu rast kopīgu pamatu imigrācijas jautājumā. Tautas partija ir lielākā “Venstre” valdības atbalstītāja. Ideja, ka “Venstre” varētu atsaukties uz sociāldemokrātu kompromisa piedāvājumu imigrācijas jomā, ir “neiedomājama”, paziņojis DF pārstāvis Sērens Espersens. “Mēs to necietīsim. Mēs gāzīsim šo valdību,” solīja Espersens, brīdinot, ka viņa partija nekad nepieņems šādu aliansi. “Dānijas Tautas partija ir otrais lielākais politiskais spēks valstī, un mēs esam panākuši lieliskas vienošanās ar liberāļu un konservatīvo partijām iepriekšējos gados,” teica DF pārstāvis. Analītiķi uzskata, ka DF ietekmē no 2001. līdz 2011. gadam, kad valdību vadīja liberālās partijas “Venstre” premjerministrs, Dānija pavirzījās krietni pa labi imigrācijas jautājumos.
Frederiksenas aicinājums Rasmusenam un Espersena sekojušais drauds gāzt valdību tika izteikts pēc tam, kad premjers Rasmusens šķietami mainīja vēlēšanu kampaņas laikā ieņemto nostāju par bēgļu “tūlītēju apturēšanu” un paziņoja, ka Dānija brīvprātīgi piedalīsies ES veiktajā bēgļu pārdalē, lai gan valstij nav saistoša ES patvēruma un imigrācijas politika. Dānijas integrācijas ministre Ingera Stojberga paziņojusi, ka valdība plāno padarīt ievērojami stingrākus noteikumus eksāmena kārtošanā Dānijas pilsonības iegūšanai. Paredzētas stingrākas prasības dāņu valodas apguvei un finanšu patstāvībai. Būs daudz sarežģītāk iegūt pilsonību pretendentiem ar kriminālu pagātni. “Manuprāt, Dānijas pilsonība ir kaut kas ļoti īpašs. Tas ir kas tāds, kas jānopelna un jācenšas iegūt. Tāpēc mēs padarīsim ievērojami stingrākas prasības Dānijas pilsonības iegūšanai,” Stojberga teica intervijā laikrakstam “Jyllands-Posten”. Liberāļu valdības priekšlikums paredz atcelt iepriekšējās sociāldemokrātu valdības atvieglotās prasības dāņu valodas eksāmenam, kas tagad būs jākārto gan mutiski, gan rakstiski augstākajā pakāpē. Pilsonības pretendentiem būs jāpierāda, ka viņi spējuši sevi uzturēt 4,5 no pēdējiem pieciem gadiem, nevis 2,5 gadus kā līdz šim. Pilsonības testā līdz šim bija jāatbild pareizi vismaz uz 22 jautājumiem no 30. Tagad būs jāatbild pareizi vismaz uz 32 jautājumiem no 40. Lai gan liberāļi izteikuši gatavību mazināt prasības pilsonības iegūšanā, sociāldemokrāti paziņojuši, ka sadarbosies ar valdību, lai stiprinātu pilsonības iegūšanas noteikumus. Stojberga paziņojusi, ka vairākiem tūkstošiem cilvēku, kam pienāktos saņemt pilsonību oktobrī, iesniegumi tiks pārskatīti sakarā ar izmaiņām pilsonības likumā.
Zviedru demokrāti “skrien uz vietas”
Sabiedriskās domas aptauja liecina, ka Zviedrijas labējo nacionālistu partiju “Zviedru demokrāti” (“ZD”), kas prasa ierobežot imigrāciju, atbalsta 18% iedzīvotāju, raksta avīze “Svenska Dagbladet”. Starp Zviedrijas vīriešiem pretimigrācijas partiju “ZD” atbalsta 25%. Pirms gada parlamenta vēlēšanās “ZD” ieguva 12,9% balsu, asi kritizējot Zviedrijas imigrācijas politiku, kas paredz dāsnus pabalstus iebraucējiem. Analītiķi atzīmē, ka vismaz pagaidām nav piepildījušās “Zviedru demokrātu” cerības kļūt par valdošo partiju, izmantojot ekonomikas likstas un imigrācijas krīzi. Aptaujas liecina, ka iestājies spēku līdzsvars starp pašreiz valdošo Sociāldemokrātu partiju ar 22,4% atbalstu un opozīcijā esošo centriski labējo Moderātu (konservatīvo) partiju, kuru atbalsta 22,8% aptaujāto. Politiskie apskatnieki skaidro “ZD” “skriešanu uz vietas” pēdējās sabiedriskās domas aptaujās ar iekšējo šķelšanos partijā un tās vadības vājo organizatorisko darbu pēc parlamenta vēlēšanām pērn, kas novedis pie partijas rindu mazināšanās. Partijas līderis Džimijs Akesons no pērnā gada oktobra līdz šā gada maijam slimoja, taču pēc atgriešanās darbā cenšas apliecināt, ka “ZD” ne velti ir trešā lielākā partija valstī.
Triumvirāts Somijas valdībā
Pieņemoties spēkā nelegālās imigrācijas vilnim, kas pārņēmis Eiropu, Somijas koalīcijas valdības vadītājs Juha Sipile pirms dažām nedēļām piedāvāja izmitināt pārdesmit patvēruma meklētāju savā lauku mājā. Somijas premjera cēlais priekšlikums tika plaši atainots pasaules medijos, taču nespēja mazināt bēgļu krīzi.
Sipila, kura vadītā Centra partija veido koalīciju ar Somu partiju, kas iestājas pret imigrāciju, vairākkārt aicinājis uz lielāku solidaritāti ar bēgļiem, kas cenšas iegūt Eiropā patvērumu. Somijas valdība paziņojusi, ka patvērumu valstī šogad jau pieprasījuši 11 000 ārvalstnieku, kamēr pērn patvēruma meklētāju bija tikai 3600.
Somija piekritusi uzņemt papildu skaitu bēgļu, taču noraidījusi EK priekšlikumu par obligātām patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotām. Lai neizjuktu sadarbība ar koalīcijas partneri Somu partiju, kuras vadītājs Timo Soini ir ārlietu ministrs, valdība paredz samazināt bēgļu pabalstus. Pieaugošo bēgļu skaita uzturēšanas izdevumu segšanai valdība, kuras stabilitāte ir atkarīga arī no trešā koalīcijas partnera – Liberālās partijas pārstāvja finanšu ministra Aleksandra Stuba –, gatavojas paaugstināt kapitāla peļņas nodokli un ieviest augstāku nodokli somiem ar lieliem ienākumiem.
